1918. gada 10. decembrī. Latviešu valoda kļūst par galveno skolās 0
Pirms 100 gadiem Latvijas Pagaidu valdība pieņēma lēmumu “Par mācības valodu Latvijas skolās un skolotāju ievēlēšanu”, kas bija pirmais neatkarīgās valsts valdības lēmums izglītības sakarā. Rīkojumu bija sagatavojis pirmais izglītības ministrs Kārlis Kasparsons un to parakstīja viņš un Pagaidu valdības vadītājs Kārlis Ulmanis. Dokumentā bija sacīts, ka visās pirmmācības un vidusskolās, kuras apmeklē latviešu skolēni, mācībām jānotiek latviešu valodā. Cittautiešu skolās ģimenes valoda bija mācību valoda, taču bija jāmāca arī valsts, tas ir, latviešu valoda. Latvijas skolās turpmāk varēja strādāt tikai skolotāji, kurus ievēlēja attiecīgās pašvaldības iestādes vai skolu padomes. Tāpēc, bija teikts rīkojumā, visi krievu valdības inspektoru, vācu okupācijas varas un garīgo resoru ieceltie skolotāji uzskatāmi par atlaistiem. Sākotnēji galvenie skolu sistēmas noteikumu veidotāji un valdības padomdevēji bija paši skolotāji, jo nekāda ierēdniecība izglītības sistēmā vēl nepastāvēja. Izglītības jomas aprindās valdīja vienprātība, ka pēc ilgiem rusifikācijas un ģermanizācijas gadiem galvenais ir sākt latviskas abeceizglītības programmas īstenošanu. Valdība faktiski apstiprināja to, ko vēl 1917. gada vasarā sanāksmē Tērbatā bija izlēmuši patriotiski noskaņotie skolotāji: latviešu valodas mācīšanas skolā “mērķis ir dot plašas un vispusīgas valodas zināšanas, sagatavot skolēnus praktiskai dzīvei, darīt viņiem pieejamu un saprotamu latviešu un vispasaules daiļliteratūru un mākslu”. Plānā bija latviešu valodas mācībā atteikties no “vāciskajiem” gotu burtiem un pāriet uz latīņu alfabētu.
