1932. gada 25. jūlijā. PSRS apņemas neuzbrukt 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Polija un PSRS Maskavā parakstīja neuzbrukšanas līgumu, apņemoties “atteikties no kara kā nacionālās politikas instrumenta to savstarpējās attiecībās” un “no jebkādām agresīvām darbībām vai uzbrukuma vienai pret otru, gan patstāvīgi, gan kopā ar citām valstīm”. Līgumu slēdza uz trim gadiem ar atrunu, ka pēc tam tas tiks automātiski pagarināts uz vēl diviem gadiem, ja vien kāda no pusēm to, iepriekš brīdinot, neuzteic. Šādu līgumu slēgšana bija tā brīža PSRS politika, jo Maskava vēl nejutās gana militāri un ārpolitiski stipra. Līdzīgs dokuments jau bija parakstīts ar Latviju un Igauniju. Tādu slēdza arī ar Somiju. Vēsturnieku ieskatā, attiecīgajā mirklī šie neuzbrukšanas līgumi uzlūkojami pozitīvi, jo mazināja Vācijas ambīcijas. Cita lieta, ka septiņus astoņus gadus vēlāk PSRS izdomātu ieganstu dēļ šīs vienošanās bez sirdsapziņas pārmetumiem pārkāpa. Attiecībā uz Poliju tas notika 1939. gada 17. septembrī, kad sarkanā armija pēc iepriekšējas vienošanās ar nacistisko Vāciju okupēja Polijas austrumdaļu, apgalvojot, ka ar Vāciju karojošā Polija esot pārstājusi eksistēt kā valsts, tādēļ PSRS “jāglābj” tur esošie etniskie baltkrievi un ukraiņi – “brāļu tautas”. Ja ne padomju iebrukums, poļiem vēl būtu kaut teorētiskas cerības kādu laiku pretoties vācu uzbrukumam. Pārkāpjot neuzbrukšanas līgumu, PSRS faktiski iestājās Otrajā pasaules karā kā nacistiskās Vācijas sabiedrotā.
