“Arī šeit ir mūsu dzīves telpa”. 20. gs. 30. gadu propagandas pastkarte.
“Arī šeit ir mūsu dzīves telpa”. 20. gs. 30. gadu propagandas pastkarte.
Arhīva foto

1933. gada 3. februārī. “Vācu dzīves telpa”: Hitlera vīzijās vācu “Lebensraum” stiepās līdz Urāliem un ietvēra arī Skandināviju 36

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Pirms 90 gadiem, ceturtajā dienā kopš iecelšanas par Vācijas kancleru Ādolfs Hitlers pirmo reizi tikās ar Vācijas armijas augstākajiem virsniekiem un jau pirmajā uzrunā tiem darīja zināmu, ka turpmāk Vācijas ārpolitikas pamatmērķis būs “vācu dzīves telpas Austrumos” jeb “Lebensraum” iegūšana un tās ģermanizācija.

Ideja par vācu “dzīves telpas” paplašināšanu uz Austrumeiropas, tostarp arī uz Baltijas reģiona, rēķina nebija jauna. Tā radās vēl 19. gadsimtā, un mēģinājumi to iedzīvināt bija vērojami arī Pirmā pasaules kara gaitā. Hitlers šo agresīvo iedomu pacēla augstākās valsts politikas un ideoloģijas līmenī. Neoficiālā uzruna tika sacīta tā brīža Vācijas armijas augstākā komandiera, ģenerāļa Kurta fon Hammeršteina – Ekvorda dienesta dzīvoklī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tās saturu pasaule uzzināja tikai vēlāk no liecinieka, ģenerāļa Kurta Lībmana pierakstiem. Hitlers teica aptuveni šādi: “Kā mums būtu jāizmanto politiskā vara? Par to vēl agri runāt. Varbūt jaunu eksporta iespēju iegūšanai, bet varbūt – un tas būtu vēl labāk – jaunas dzīves telpas iekarošanai Austrumos un tās bezceremoniālai ģermanizācijai.” Hitlera vīzijās vācu “Lebensraum” stiepās līdz Urāliem un ietvēra arī Skandināviju.

Tā bija nākamā “Lielvācija” jeb “tūkstošgadīgais reihs”. Visi šo teritoriju iedzīvotāji, kas pēc nacistu rasu teorijas neatbilda āriešu statusam, bija iznīcināmi vai deportējami tālāk uz Sibīriju. Protams, 1933. gadā Hitlers to atklāti neteica, taču tāds bija viņa plāns, kura realizēšana praksē sākās ar uzbrukumu Polijai 1939. gada 1. septembrī.

Doma par “Lebensraum” pamatojās priekšstatā, ka vācu tautai, strauji demogrāfiski pieaugot, nepieciešams aizvien vairāk lauksaimniecības zemju, vairāk resursu.

“Ieslodzīta” savā teritorijā tā nīkuļos un ies bojā, taču “augstākajai rasei” bija jākļūst par dominējošo Eiropā, pasaulē. Hitlers lika saprast, ka Pirmajā pasaules karā zaudēto koloniju un teritoriju atgūšana, kur vācieši jau kompakti dzīvoja, būs vien “pussolis”. Vajadzīgs krietni vairāk.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.