Padomju režīma sākumos ieviestais dalījums sešos rajonos Rīgā saglabājies joprojām 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem PSRS okupētās Latvijas prese publicēja Latvijas PSR Augstākās padomes (AP) prezidija dekrētu “Par rajonu nodibināšanu Rīgas pilsētā”, ko AP priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins bija parakstījis 9. janvārī.
Pilsoņi uzzināja, ka Rīga tagad sadalīta sešos rajonos, kas atbilstoši PSRS pilsētām pieņemtajām normām nosaukti Maskavas, Kirova, Proletāriešu, Staļina, Ļeņina un Sarkanarmijas vārdā.
Agrāk nebija pieņemts, ka vēsturiskajiem Rīgas apgabaliem ir savas pašvaldības. Tagad katram pienācās sava izpildkomiteja, sava milicijas pārvalde. To darīja, lai labāk īstenotu iedzīvotāju kontroli un nacionalizēto īpašumu pārvaldi.
Vēlāk, konjunktūrai mainoties, vienam vai otram padomju dižvīram nomirstot vai krītot nežēlastībā, padomju okupācijas gados pēc Otrā pasaules kara mainījās arī daļa 1941. gada parauga nosaukumu, rajonu skaits un teritorijas.
Piemēram, 1947. gadā daļu Kirova rajona nosauca par Molotova rajonu, pēc Staļina nāves 1959. gadā pazuda Staļina rajons, bet 1969. gadā Pārdaugavā parādījās vēl Ļeņingradas rajons.
Tomēr kopumā šādu nosaukumu administratīvās vienības, vai vismaz vairākumu, varēja uziet jebkurā daudzmaz lielākā padomju pilsētā. Vēsturiskie un iepriekš pārsvarā neoficiāli lietotie, tieši Rīgai raksturīgie vietvārdi Latgales (Maskavas) priekšpilsēta, Centrs vai Iekšrīga (Kirova rajons), tāpat Vidzemes priekšpilsēta (Proletāriešu un Staļina rajons) un Pārdaugava (Ļeņina un Sarkanarmijas rajons) bija jāaizmirst.
Agrākos vai vismaz vietējām tradīcijām atbilstošus jaunus nosaukumus tiem atdeva tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990./1991. gadā.
Interesanti, ka padomju režīma sākumos ieviestais dalījums sešās administratīvās vienībās Latvijas galvaspilsētā saglabājies joprojām.
