Foto: Shutterstock

1953. gada 25. aprīlī 0

Pievieno LA.LV

Pirms 60 gadiem, 1953. gada 25. aprīlī, divi britu bioķīmiķi Frensiss Kriks un Džeims Votsons zinātnes žurnālā “Nature” publicēja rakstu “Molecular Structure of Nucleic Acids: A Structure for Deoxyribose Nucleic Acid” jeb “Nukleīnskābju molekulārā struktūra: dezoksiribonuklenīskābes (DNS) struktūra”.

 

Kokteilis
Tev mājās ir kāds vecs rokaspulkstenis? 15 padomju laika lietas, par kurām kolekcionāri šobrīd gatavi maksāt labu naudu
Kokteilis
Dvīņiem – telepātija, Vēzim – priekšnojauta: raganas spēks, kas piemīt katrai zodiaka zīmei
RAKSTA REDAKTORS
Elektrība, apkure, zāles, NĪN un pārtika: kādu palīdzību var saņemt cilvēki ar 600 eiro ienākumiem mēnesī
Lasīt citas ziņas

Šajā tikai lappusi aizpildošajā publikācijā pirmo reizi tika pavēstīts, ka dzīvā organisma ģenētisko kodu nesošajai DNS ir spirālveida struktūra. Precīzāk, to veido dubulta spirāle no divām nukleotīdu ķēdēm. Abas spirāles viena pie otras turas ar ūdeņraža saites palīdzību, kas veidojas starp noteiktām slāpekļa bāzēm. Abi zinātnieki to bija konstatējuši pētījumos tā paša gada 28. februārī. Atklājums, kas 1962. gadā nopelnīja Nobela prēmiju, bija īsta revolūcija bioķīmijā. Kriks un Votsons izskaidroja, kādā veidā DNS tiek nodots no šūnas šūnai, no paaudzes uz paaudzi, saglabājot iedzimtību.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.