7 eiro triks, kas ļauj no saules paneļiem “izspiest” līdz pat 30% vairāk elektrības 0
Ne vienmēr ir vajadzīgi dārgi papildaprīkojumi, lai no saules paneļiem iegūtu nedaudz vairāk elektrības. Kā raksta “Inside Digital”, dažkārt pietiek ar pavisam vienkāršu un lētu risinājumu — atstarojošu foliju, kas saules gaismu novirza uz paneļiem.
Vācu “YouTube” satura veidotājs Andreass Šmits savā video parādījis eksperimentu ar Mylar tipa spoguļfoliju. Šāda folija atstaro saules starus un, pareizi novietota aiz vai pie saules paneļa, var palīdzēt panelim saņemt vairāk gaismas. Liels gabals šādas folijas maksājot aptuveni septiņus eiro, bet konkrētajā testā ieguvums bijis pārsteidzošs.
Kā darbojas šis triks?
Eksperimentā Šmits izmantoja 500 vatu saules moduli, ko novietoja guļus. Aiz tā tika turēta spoguļfolija tā, lai saules gaisma papildus atstarotos uz paneli.
Sākotnēji paneļa jauda bija ap 220 vatiem, bet pēc folijas izmantošanas tā pieauga par 64 vatiem. Tas nozīmē aptuveni 30 procentu pieaugumu konkrētajā situācijā.
Tieši šis skaitlis arī padarījis triku tik pievilcīgu — ieguldījums ir neliels, bet īstajos apstākļos ieguvums var būt jūtams. Īpaši tas varētu interesēt balkona saules elektrostaciju īpašniekus pārejas sezonā, kad saule vairs nav tik spēcīga, vai gadījumos, kad paneļa novietojuma leņķis nav ideāls.
Tomēr svarīgi atcerēties — 30 procentu pieaugums nav garantēts visiem un vienmēr. Tas bija konkrēta eksperimenta rezultāts, ko ietekmēja paneļa novietojums, saules leņķis, folijas pozīcija un laikapstākļi.
Ja grib izmantot ilgāk, ar foliju vien nepietiks
Ja šādu metodi grib izmantot ne tikai vienā eksperimentā, bet ikdienā, folija būs kārtīgi jānostiprina. Plāna atstarojoša plēve vējā ātri var saplīst, saburzīties vai mainīt leņķi, un tad efekts pazudīs.
Viens no variantiem ir izveidot koka vai metāla rāmi, pāri kuram foliju nostiept. Vēl viens risinājums — pielīmēt to pie stabilas virsmas, piemēram, saplākšņa plāksnes.
Taču arī tad ir jāņem vērā, ka saule dienas laikā pārvietojas. Tas nozīmē, ka atstarojums ne vienmēr kritīs tieši uz paneli. Lai efekts būtu noturīgs visas dienas garumā, atstarojošā virsma būtu jāpielāgo saules kustībai vai jānovieto tā, lai vismaz daļu dienas tā strādātu maksimāli efektīvi.
Var palīdzēt arī divpusējiem saules paneļiem
Šāds princips var būt noderīgs arī bifaciālajiem jeb divpusējiem saules paneļiem. Tie ir paneļi, kas spēj ražot elektrību ne tikai no gaismas, kas krīt uz priekšpuses, bet arī no gaismas, kas nonāk uz aizmugures.
Ražotāji šādiem paneļiem sola papildu ieguvumu aptuveni 5 līdz 30 procentu apmērā atkarībā no novietojuma un apkārtējās vides. Ja aiz šādiem paneļiem ir gaiša vai atstarojoša virsma, aizmugure saņem vairāk gaismas un panelis var ražot vairāk.
Šmits līdzīgā eksperimentā ar Mylar foliju dārzā panāca aptuveni piecu procentu papildu ieguvumu. Līdzīgu, lai gan pieticīgāku efektu var dot arī gaiša siena aiz paneļiem. Reizēm pietiek pat ar to, ka mājas siena aiz paneļiem ir nokrāsota baltā krāsā.
Šāds risinājums var būt īpaši noderīgs vietās, kur uzstādīti vairāki paneļi un gaišā virsma ilgākā dienas daļā atstaro gaismu to virzienā.
Šai metodei ir arī ierobežojumi
Lai arī ideja izklausās ļoti pievilcīga, folijas metode nav ideāla visiem. Mylar folija pati par sevi nav ļoti izturīga. Ja to paredzēts izmantot ilgstoši, būs jādomā par rāmi, stiprinājumiem un aizsardzību pret vēju. Tas nozīmē, ka sākotnējie septiņi eiro var ātri pārvērsties lielākās izmaksās.
Turklāt ne visur šāds risinājums būs praktisks. Vietās, kur bieži pūš stiprs vējš, plāna folija var ātri sabojāties. Tāpat jāņem vērā lietus, sniegs, putekļi un netīrumi, kas laika gaitā samazinās atstarojošās virsmas efektivitāti.
Arī balta siena aiz paneļiem nav risinājums uz mūžu. Lai tā labi atstarotu gaismu, tai jābūt tīrai un pietiekami gaišai. Ja virsma kļūst netīra, efekts samazinās. Tāpēc šāda metode vislabāk der tad, ja ēkas fasādi tāpat plānots regulāri atjaunot vai krāsot gaišā tonī.
Svarīgi arī nepārkarsēt paneli
Vēl viens aspekts, ko nedrīkst aizmirst, ir paneļu temperatūra. Saules paneļiem patīk gaisma, bet ne pārmērīgs karstums. Ja atstarotā gaisma paneli papildus uzkarsē, efektivitāte var samazināties.
Tāpēc šādu risinājumu nevajadzētu uzstādīt pavirši vai pārāk tuvu panelim, īpaši karstās vasaras dienās. Jāseko, lai panelis varētu pietiekami vēdināties.
Vai ir vērts mēģināt?
Mazām balkona saules elektrostacijām vai testiem dārzā šāds triks var būt interesants un lēts eksperiments. Īpaši tad, ja panelis nav novietots ideālā leņķī vai gribas pārliecināties, cik daudz dod papildu atstarotā gaisma.
Taču to nevajadzētu uztvert kā garantētu veidu, kā katrai saules elektrostacijai uzreiz iegūt par 30 procentiem vairāk elektrības. Rezultāts būs ļoti atkarīgs no konkrētās vietas, saules leņķa, paneļa veida, folijas novietojuma, vēja, temperatūras un tā, cik labi atstarojošā virsma tiek uzturēta.
Īsāk sakot — ideja ir vienkārša un lēta, bet ne brīnumlīdzeklis. Pareizos apstākļos tā var dot patīkamu papildu ieguvumu, bet ilgtermiņā būs jādomā arī par praktiskumu, izturību un drošību.
