Acīs ir dzīvesprieks! Pirms gada uzzinājām par Albertu – sistēmas novārdzinātu puiku, aprūpētāji pārsteidz ar foto, kā viņš izskatās tagad 0
Pirms gada sabiedrību satricināja stāsts par Albertu — jaunieti ar smagiem attīstības traucējumiem, kurš no valsts aprūpes iestādes nonāca “Grupu mājā neatkarīgai dzīvei” ļoti smagā fiziskā stāvoklī.
Par viņu plašāk uzzinājām pēc tam, kad aprūpes mājas pārstāvji publiski cēla trauksmi, norādot, ka Alberts, pārnākot viņu aprūpē, svēris vien 28,5 kilogramus. Toreiz likumiskais aizgādnis emocionālā ierakstā pauda pārliecību, ka jaunietim aprūpes centrā neesot bijusi nodrošināta viņa vajadzībām atbilstoša aprūpe.
Stāsts izraisīja plašu rezonansi — cilvēki sociālajos tīklos sekoja Alberta liktenim, pauda sašutumu, līdzjūtību un neticību, ka tik trausls un neaizsargāts cilvēks varējis nonākt tik smagā stāvoklī.
Vēlāk, komentējot notikušo, atbildīgās institūcijas uzsvēra, ka situācija izvērtēta, savukārt Alberta aizgādnis toreiz rakstīja, ka sajūta ir kā zaudētā cīņā ar sistēmu. “Mēs nepratām, nespējām pārliecināt, ka tas, kas bija nodarīts Tev, ir sistēmas un valsts atbildība,” toreiz publiski tika rakstīts “Grupu mājas neatkarīgai dzīvei” lapā.
Taču tagad Alberta stāstā ir parādījusies arī ļoti gaiša ziņa.
“Grupu māja neatkarīgai dzīvei” sociālajos tīklos publicējusi jaunu ierakstu, pievienojot Alberta fotogrāfiju un jautājot: “Vai šai fotogrāfijā vairs iespējams atpazīt to puiku, kuru pirms gada pārņēmām savā aprūpē no pansionāta?”
Aprūpētāji raksta, ka viņu ieskatā šis jau ir pavisam cits cilvēks — ar nebēdnīgu acu skatu, viltīgu smaidu, interesi par dzīvi un gatavību darboties.
“Alberta acīs ir dzīvesprieks un mēs visi esam bezgala priecīgi par to!” teikts ierakstā.
Īpašais iemesls priekam šomēnes ir Alberta svars. Ja iepriekš viņu svēra katru nedēļu, tad tagad pietiekot ar vienu reizi mēnesī. Un šomēnes skaitlis uz svariem bijis tāds, ko aprūpētāji sauc par svinēšanas vērtu.
“Alberta svars ir 40,2 kilogrami!!!!” raksta “Grupu māja neatkarīgai dzīvei”.
Salīdzinājumam — brīdī, kad Alberts nonāca viņu aprūpē, viņš svēra tikai 28,5 kilogramus. Ieraksta autori neslēpj, ka toreiz šis skaitlis licis ļoti pārdzīvot un šīs sajūtas joprojām nav zudušas.
“Bet šobrīd Alberta svars ir 40,2 kilogrami. Mēs pat necerējām, ka izdosies pakāpeniski atgriezties pie tik normāla svara,” teikts ierakstā.
Īpašs paldies veltīts darbiniekiem, kuri ikdienā rūpējas par Albertu. “Alberts mums ir kā viena no lielajām dzīves dāvanām,” raksta aprūpes mājas pārstāvji.
Vienlaikus viņi uzsver, ka Alberta stāsts nav tikai par vienu cilvēku. Tas atgādinot arī par citiem jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri joprojām dzīvo pansionātos un kuriem būtu nepieciešama grupu māja.
“Alberta stāsts nebeidz atgādināt, ka vēl daudz darāmā, lai arī citi jaunieši ar smagiem attīstības traucējumiem varētu piedzīvot un izdzīvot savu vislabāko dzīvi,” rakstīts ierakstā.
“Grupu māja neatkarīgai dzīvei” turpina vākt līdzekļus jaunas grupu mājas izveidei cilvēkiem ar smagiem attīstības traucējumiem. Viņi norāda, ka katra pārdotā svece ir solis tuvāk šim mērķim. Atbalstīt iniciatīvu iespējams, iegādājoties viņu gatavotās sveces vai veicot ziedojumu biedrībai “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”.
“Alberts ir dzīvs pierādījums, kāpēc tā ir tik ļoti nepieciešama. Mēs turpinām…” teikts ieraksta noslēgumā.
