Bērnu aizsardzības centrs reaģē uz Epstīna lietu – vai Latvijā notikusi nepilngadīgo vervēšana? 0
Bērnu aizsardzības centrs (BAC) nav saņēmis konkrētu informāciju vai iesniegumus, kas apliecinātu nepilngadīgo vervēšanu vai ekspluatāciju saistībā ar notiesātā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietu vai ar to saistītām shēmām Latvijā.
Kā liecina BAC publiskotā informācija, centra un tāpat arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbības laikā, rīcībā nav nonākuši pārbaudāmi fakti, liecības vai oficiāli iesniegumi, kas ļautu secināt par šādiem pārkāpumiem Latvijas teritorijā.
Vienlaikus centrā uzsver, ka gadījumos, ja jebkuras personas rīcībā ir konkrēta informācija, fakti vai liecības par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem, par tiem nekavējoties jāziņo BAC vai tiesībsargājošajām iestādēm. Tikai saņemot pārbaudāmu informāciju, valsts institūcijām ir iespējams rīkoties un nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību.
BAC uzsver, ka vardarbība pret bērniem ir viens no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas nereti notiek slēpti un ilgstoši paliek nepamanīts, tādēļ īpaši būtiska ir savlaicīga sabiedrības reakcija uz jebkādām aizdomām par bērnu tiesību pārkāpumiem.
BAC norāda, ka skaļas starptautiskas lietas, tostarp Epstīna lieta, izgaismo to, cik viegli var tikt izmantota vara, ietekme un klusēšana, lai slēptu sistemātisku bērnu un jauniešu ekspluatāciju. Centrs uzsver, ka būtiski ir ne tikai runāt par šādiem noziegumiem, bet arī skaidri informēt sabiedrību, kur meklēt palīdzību un kā rīkoties situācijās, kad vardarbība ir skārusi bērnu vai par to ir aizdomas.
BAC atgādina, ka vardarbības pazīmes nedrīkst ignorēt, īpaši, ja tās skar bērnu. Par fizisku vai seksuālu vardarbību jāziņo nekavējoties.
Tieša apdraudējuma gadījumā BAC aicina vērsties Valsts policijā (VP), zvanot pa tālruni 110, savukārt traumu vai akūta veselības apdraudējuma gadījumā – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā pa tālruni 113. Vienlaikus centrs norāda, ka BAC nodrošina bērnu un pusaudžu uzticības tālruni “116111”, kas pieejams visu diennakti, tostarp čata un e-pasta formā.
Papildu atbalstu vardarbībā cietušajiem bērniem un viņu ģimenēm sniedz arī nevalstiskās organizācijas, tostarp centrs “Dardedze” un SOS Bērnu ciemati. Noziegumos cietušie var saņemt juridisku un emocionālu atbalstu, zvanot pa tālruni “116006”, savukārt krīzes un emocionālā atbalsta tālruņa līnija “116123” darbojas visu diennakti.
Jau vēstīts, ka VP sākusi pārbaudi par pagājušajā nedēļā publiskotajiem notiesātā dzimumnoziedznieka Epstīna lietas jaunākajiem materiāliem, kuros Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām.
Līdz šim ASV tiesībaizsardzības iestādes nav vērsušās Latvijas VP saistībā ar šiem failiem un tajos pausto informāciju. Vienlaikus Valsts policija ir informēta par publiskoto informāciju, un šobrīd notiek informācijas pārbaude, šīs ziņas tiek apkopotas, aģentūra LETA noskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Tāpat jau notiek sadarbība gan ar citām Latvijas iestādēm, gan arī tiks pieprasītas ziņas atbilstoši starptautiskajai sadarbībai, bet plašāk policija patlaban komentārus nesniegs, norādīja policijā.
Jaunākajos publiskotajos Epstīna lietas jaunākajos materiālos Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām, 1. februārī vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”.
Latvija dokumentos dažādā kontekstā minēta vairāk nekā 500 reižu, Rīga – vairāk nekā 800. Publiskotajos failos minēti vairāku latviešu modeļu vārdi un modeļu aģentūru nosaukumi, kā arī atklājas Epstīna personiskās sarakstes ar latviešu meitenēm. Latvietes, iespējams, bijušas arī viņa asistentes.
Latvijas vārds pirmoreiz minēts 2001. gadā, kad Epstīna sabiedrotā apspriež uzaicinājumu apmeklēt Latviju it kā no tā laika premjera. Anonīms sūtītājs 2001. gadā raksta, ka saņēmis personīgu uzaicinājumu no Latvijas premjera apmeklēt valsti un apsveicināties. Vēstulē vaicāts, vai Latvijā makšķerē. 2001. gadā premjers bija Andris Bērziņš.
Kādreizējais premjers Bērziņš LTV noliedza, ka būtu aicinājis Epstīnu apmeklēt Latviju, bet portālam “Delfi” Bērziņš sacīja, ka ar makšķerēšanu nekad nav nodarbojies.
Kā vēsta LTV, lielākā daļa Latvijas ierakstu Epstīna lietas materiālos datēti ar 2007. gadu. Tajos minēti vairāki latviešu modeļu un aģentūru vārdi, kas liek nojaust, ka aģentūras varētu būt viens no galvenajiem Epstīna loka saskares punktiem ar latvietēm. Daudzajos Latvijas ierakstos atrodamas latviešu meiteņu pases, aviobiļetes uz un no Rīgas, Rīgas viesnīcu rezervācijas – visvairāk bijusi iecienīta “Grand Palace Hotel”, kas parādās 67 ierakstos, dažādu dāvanu sūtījumi, arī personiskas sarakstes starp Epstīnu un latviešu meitenēm.
Viens no tuvākajiem Epstīna sabiedrotajiem Žans Luks Brunels, ārvalstu modeļu aģentūru aģents, vairākus gadus bijis žūrijā modeļu aģentūras “Natalie” rīkotajā modeļu konkursā “Baltic Beauty”, kurā piedalījās meitenes vecumā no 14 gadiem. Raidījums “de facto” 2011. gadā ziņoja, ka notiek izmeklēšana par to, ka Brunels Epstīnam varētu būt piegādājis nepilngadīgas meitenes. Tolaik “Natalie” aģentūras vadītājs Ēriks Meisāns, kurš minēts arī sarakstē, raidījumam noliedza, ka būtu to zinājis.
