Advokāts: “K2 Ventum” lietā netiek ievēroti starptautisko ieguldījumu tiesību standarti 0
Valdībai līdz 31.augustam jāpieņem lēmums par vēja parka projekta “K2 Ventum” tālāko virzību, to paredz likums. Tomēr šī jautājuma izskatīšana Ministru kabinetā joprojām kavējas, un, kā norāda “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts Valts Nerets: “Tas, ko mēs redzam “K2 Ventum” projektā, ir tiešā pretrunā tam, ko valdība līdz šim paudusi par Latvijas prioritātēm investīciju piesaistes ziņā”.
Vēl pagājušajā gadā valdība un ekonomikas ministrs publiski minēja, ka investīciju piesaiste ir viena no valdības galvenajām prioritātēm ar mērķi līdz 2029. gadam panākt Lietuvas līmeni. “Baltijā Igaunija tradicionāli ir bijusi līdere, un arī Lietuva pēdējos gados bijusi diezgan aktīva tieši saistībā ar atjaunīgo enerģētiku”.
Taujāts, kāpēc Latvija investoriem nav bijusi tik pievilcīga, advokāts min divus galvenos iemeslus. Viens ir lēnāka, mazāk prognozējama valsts pārvalde, un otrs – nepietiekama lielo investīciju projektu (virs 100 miljoniem), piesaiste.
Kā piemēru šādai attieksmei Valts Nerets min “K2 Ventum” projektu. “Pirmkārt, mēs redzam būtisku, vairāk nekā astoņus mēnešus ilgu, prettiesisku kavēšanos lēmuma pieņemšanā. Un tagad presē jau parādās pat indikācijas par valsts pozīcijas maiņu, ka Ministru kabineta lēmums varētu būt negatīvs. Tomēr projekts Latvijā ticis virzīts vismaz piecus gadus, no 2021. gada, un investors šajā laikā, pēc paša uzskaitītā, saņēmis vismaz desmit dažādu valsts iestāžu pozitīvus, labvēlīgus atzinumus. Neraugoties uz to jautājums jau vairāk nekā astoņus mēnešus ir iestrēdzis Ministru kabinetā”.
Valts Nerets uzsver, ka starptautiskajās ieguldījumu tiesībās, kas ir saistošas arī Latvijai, noteikti vispārīgi standarti, ko valsts apņemas ievērot, un ir diezgan liels pamats uzskatīt, ka Latvija šobrīd šos standartus neievēro. “Viens standarts ir tas, ko sauc par godīgu un taisnīgu attieksmi. Tas izpaužas tādā veidā, ka valstij ir jārīkojas konsekventi, ar caurspīdīgumu lēmumu pieņemšanā un ar pienācīgiem procesiem. Respektīvi, nedrīkst būt patvaļa, diskriminējoša attieksme; jābūt objektīvai lēmumu pieņemšanai. Otrs princips ir pilnīga aizsardzība un drošība ieguldījuma aizsardzībā, kas nozīmē – valstij, pirmkārt, jānodrošina tiesiskais ietvars. Ir likumi, tiesību normas, kas jāievēro un visiem ir skaidras. Ir arī skaidra procedūra, kas ir zināma un kas jāpiemēro konkrētiem lēmumiem un projektiem. No tā izriet arī tiesiskās paļāvības princips. Tas nozīmē, ja ir ilgtermiņa projekts, kurā vismaz piecus gadus jau ir ieguldīts, investors var paļauties uz to, ka valsts rīkosies konsekventi ar pašas noteikto regulējumu un procedūru, noteikumi netiks neplānoti grozīti un investoram ir aizsargājama paļāvība”.
Tikmēr publiski izskanējis, ka tieši Ministru kabineta kavēšanās pieņemt lēmumu dēļ “K2 Ventum” ir cietis aptuveni 120 miljonus eiro lielus zaudējumus un, iespējams, vērsīsies tiesā. Valts Nerets piekrīt, ka starptautiskas tiesvedības risks ir ļoti reāls un piebilst, ka valstij tas var nozīmēt vairākus miljonus lielus izdevumus tiesāšanās procesā. “Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) Starptautiskajā šķīrējtiesā jau ir ar Latviju saistīta lieta, kurā Spānijas uzņēmumu konsorcijas pieprasa no Latvijas vairāk kā 14 miljonus eiro saistībā ar lauztu “Rail Baltica” līgumu. Līdz ar to kopaina valstij šobrīd neizskatās spoži. Latvija riskē zaudēt ne tikai “K2 Ventum”. Signāls starptautiskajiem investoriem nav ļoti pozitīvs. Ir risks zaudēt arī turpmākās investīcijas šajā projektā, kas aplēstas vairākos simtos miljonu. Un beigās mēs paliekam pie tā, ka mērķis līdz 2029. gadam panākt Lietuvu investīciju piesaistē paliek tikai uz papīra”.
