Aiz Kremļa ultimāta slēpjas kas vairāk: parādījusies jauna informācija par Ukrainas nākotni 0
Krievija sarunu procesā faktiski ir izvirzījusi Ukrainai jaunu un bargu ultimātu, būtiski paaugstinot kara likmes. Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktā, Kremlis ar ASV starpniecību devis prasību: Kijivai divu mēnešu laikā jāizved karaspēks no Donbasa, pēc kā, saskaņā ar Krievijas loģiku, karš varētu beigties.
Vienlaikus Maskava draud, ka atteikuma gadījumā tā mainīs miera sarunu nosacījumus un viņi mēģinās ar spēku sagrābt reģionu, pēc tam izvirzot Ukrainai vēl stingrākas prasības.
Kas zināms par Krievijas ultimātu?
Krievija Ukrainai izvirzījusi jaunu ultimātu par Donbasu, dodot divus mēnešus laika karaspēka izvešanai no austrumu teritorijām. Pretējā gadījumā, kā viņš norādīja, Maskava draud noteikt “citus miera nosacījumus”.
Valsts vadītājs šo paziņojumu izteica savā runā Bučas samitā, ziņo ārvalstu mediji.
Zelenskis norādīja, ka Krievija atkal paziņo par jauniem termiņiem Donbasa ieņemšanai, mēģinot ietekmēt starptautiskos partnerus, īpaši Amerikas Savienotās Valstis. Prezidents pauda pārsteigumu par šādiem paziņojumiem un apšaubīja to iespējamību.
“Tagad ir jauns termiņš. Man teica, ka tie ir divi mēneši. Šī ir jaunākā informācija. Viņi saka, ka divu mēnešu laikā ieņems mūsu valsts austrumus – Donbasu. Tāpēc Ukrainai esot divi mēneši, lai atkāptos, un tad karš beigtos. Bet, ja Ukraina neatkāpsies, nosacījumi būs citi,” sacīja Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka Kremļa nodomi, visticamāk, neaprobežojas tikai ar Donbasu, jo šāda retorika liecina par plašākiem mērķiem. Pat ja Krievija apgalvo, ka aprobežosies ar šo reģionu, joprojām nav skaidrs, kāpēc tiek izteikti paziņojumi par turpmākajiem soļiem.
Zelenskis arī paziņoja par plānotām sarunām ar ASV pusi tuvākajā laikā, lai apspriestu situāciju un iespējamos trīspusējos nolīgumus. Prezidents uzsvēra, ka Krievijai, viņaprāt, nav pietiekamu resursu, lai īstenotu paziņotos plānus noteiktajā termiņā, taču tā turpina izdarīt politisku un informatīvu spiedienu.
“Viņi divu mēnešu laikā neko nevarēs ieņemt, un viņi to lieliski saprot. Tas ir spiediens uz Ukrainu,” sacīja Zelenskis.
Viņš piebilda, ka Ukraina turpina strādāt diplomātiskajos kanālos un koordinē darbības ar saviem partneriem, lai reaģētu uz Krievijas ultimātu.
Vienlaikus valsts vadītājs norādīja, ka Ukraina būtu gatava pamieram pašreizējās frontes līnijās kā solim ceļā uz diplomātisku risinājumu.
“Mēs esam gatavi pamieram tur, kur atrodamies. Tā ir spēcīga kompromisa pozīcija, lai virzītos uz diplomātisku risinājumu,” sacīja Zelenskis.
Kāda ir ASV nostāja?
Tikmēr, pēc Zelenska teiktā, Trampa administrācija uzskata, ka visa Donbasa nodošana Krievijas kontrolē varētu būt vienīgais reālais veids, kā izbeigt karu Ukrainā. Par to viņš runāja intervijā portālam Axios.
Prezidents norādīja, ka pastāv bažas – pēc konflikta ar Irānu beigām Vašingtona varētu pastiprināt spiedienu uz Kijivu piekrist šādam scenārijam.
“Viņi vēlas izbeigt karu. Mani uztrauc tas, ka viņi redz tikai vienu veidu, kā to izdarīt. Esmu pārliecināts, ka Tramps un viņa komanda vēlas izbeigt karu. Bet kāpēc mums par to būtu jāmaksā? Mēs neesam agresori,” sacīja Zelenskis.
Viņš piebilda, ka Ukrainu satrauc tas, ka šāda pieeja var radīt nopietnus drošības riskus nākotnē. Vienlaikus gan Ukrainā, gan Eiropas valstīs pastāv bažas par iespējamu ASV spiediena uz Krieviju vājināšanos.
Nav noslēpums, ka ASV uzmanība šobrīd lielā mērā pievērsta konfliktam ar Irānu, tāpēc sarunas par Ukrainu faktiski ir palēninājušās.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
