Apģērbu tirgotājs “Baltikagroup”: valsts atbalsts ļaus izdzīvot līdz vasarai 0
Par valsts atbalstu krīzē LA.LV sarunājas ar modes mazumtirdzniecības uzņēmuma “Baltika Group” meitasuzņēmuma “Baltika Latvija” galveno grāmatvedi Māru Strodi.
Raksturojiet, lūdzu, uzņēmuma situāciju pandēmijas izraisītajā krīzē!
Esam sākuši uzņēmuma veikalu skaita samazināšanu, bet tas īsti nav saistīts ar šo, pandēmijas ierobežojumu saistīto krīzi. Tās dēļ mēs sēžam slēgti kopš pērnā gada 19.decembra.
Tas ir grūti nevien finansiāli, bet arī psiholoģiski smagi – lielākā daļa uzņēmuma darbinieču ir jaunas, profesionāli stipras un grib darboties, bet iznāk, ka divus mēnešus bija jāstrādā vien ar to, ka jāatgriež prece Igaunijas tirgum, kurš strādāja.
Kas attiecas uz finansiālo pusi – varam pateikties valsts atbalstam, ka varam izturēt šo situāciju.
Dīkstāves pabalsti tiek nodrošināti – esam maksājuši gan labas algas saviem darbiniekiem, gan labus nodokļus un tagad viņi var saņemt labus dīkstāves pabalstus. Šobrīd- tiešām nav nekādu problēmu šajā ziņā.
Dīkstāves pabalsti jau nav vienīgie, ko izmantojat no valsts atbalsta veidiem?
Protams, izmantojam visas valsts piedāvātās iespējas! Pirmkārt, pabalstus dīkstāvē, otrkārt, algu subsīdijas, jo centrālais birojs nav pilnīgā dīkstāvē, treškārt – apgrozāmo līdzekļu grantu. Izmantojam arī atlikto nodokļu maksājumu iespēju.
Apgrozāmo līdzekļu grantu esam saņēmuši par decembri – iesniedzām lūgumu piešķirt 5.janvārī, 2.februārī saņēmām. Esam 9.februārī iesnieguši par janvāri, bet vēl ( intervija notika marta pirmajās dienās– aut.) nav. Zvanu uz Valsts ieņēmumu dienestu katru dienu.
Es nevainoju VID, jo viņu darbinieki pat atvainojas, ka netiek ar to ātrāk galā. Šeit izveidojusies tāda savāda situācija – nauda no valsts puses ir piešķirta, mūsu uzņēmums jau vienu reizi ir izgājis cauri pārbaužu sietam, lai varētu saņemt apgrozījuma līdzekļu subsīdijas, bet tagad – tas viss ir jāiziet vēlreiz…
Lai gan nevar būt tagad nekādu iemeslu, lai mums nepiešķirtu šo atbalstu, ja jau vienreiz tas ir bijis piešķirts.
Mēs dzīvojam martā, bet neesam saņēmuši naudu par janvāri.
Pieņemsim, ka to saprotam mēs, bet mūsu kreditori to atsakās saprast. Visi kreditori zin, ka valsts piešķir apgrozījuma grantus un prasa: ko nepiesakāties? Mēs atbildam: piesakāmies, mums sola, ka būs… Es nezinu, kurā brīdī kreditori pārstās ticēt mūsu solījumiem, un tad tas var beigties tikai ar vienu – maksātnespējas pieteikumu.
Ar kādām problēmām jūs saistāt šo apgrozāmo līdzekļu granta piešķiršanas kavēšanos?
Ir divi faktori – pirmais – ļoti liela slodze VID. Otrs – domāju, ka ja mēs būtu tikai Latvijas uzņēmums, nevis starptautiska uzņēmuma daļa, varbūt arī tad šī granta piešķiršana būtu vienkāršāka.
Tātad – viens faktors ir VID kapacitāte, otrs – VID nav nekādas pieredzes darbam ar grantiem un Eiropas naudu. Ja to vismaz daļēji administrētu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ( LIAA) , tad darbs noritētu raitāk, jo viņiem šāda pieredze ir.
Kā starptautisks uzņēmums, kas darbojas visās Baltijas valstīs, ceram uz dubultotā apgrozāmo līdzekļu granta saņemšanu, kas mūsu gadījumā būtu 1,6 miljoni eiro. Tas tiešām mums ļautu izdzīvot līdz vasarai – ar dubultotu granta apmēru, varētu pietikt līdzekļu līdz jūnijam, jūnija vidum.
Cik saprotami, nozares situāciju izprotoši jums šķiet Finanšu ministrijas, tā dēvētās Reira darba grupas lēmumi par atbalstu ekonomikai krīzē?
Es uzskatu, ka valdības pieņemtie lēmumi par atbalstu uzņēmējiem ir saprotami un konsekventi. Finanšu ministrija, ņemot vērā, ka pandēmija ir pirmo reizi vēsturē un mēs visi mācāmies, kā to pārvarēt, pietiekoši pareizi un tālredzīgi izprot uzņēmumu un ekonomikas situāciju.
Arī, ja ir kļūdas, tās tiek ātri izlabotas: piemēram, pērn pavasarī, kad bija mēģinājums dalīt – no pandēmijas cietušās vai necietušās nozares, lai gan pēc būtības cietuši bija visi.
Tas, ko es īsti nesaprotu, ir Ekonomikas un Veselības ministrijas tandēms, kas lemj par to, ko tirgot drīkst un ko ne. Kāpēc apavus tirgot labāk ir “Maximā”, nevis apavu veikalā?
Es reāli nesaprotu, lai gan esmu cilvēks, kas ir ar abām rokām par ierobežojumiem un vakcināciju.
Mūsu veikalos mēs taču būtu laimīgi, ja mums tur būtu kaut viens pircējs uz 25 kvadrātmetriem, jo pat parastā situācijā tā nebija. Apģērbu veikalos nav tādas drūzmēšanās, no kuras baidās Veselības ministrija un epidemiologi.
Jūs izjūtat, ka valsts ir mainījusi attieksmi un kļuvusi dāsnāka pret uzņēmējiem?
Protams. Attieksme ir ļoti mainījusies uz izpratnes pusi. Ir skaidrs, ka pandēmija nav īstermiņa jautājums. Jāpieņem lēmumi, kas palīdzēs ekonomikai izdzīvot ilgtermiņā.
Šobrīd, attiecībā uz tādu uzņēmumu, kā mēs – kas maksājis labus nodokļus un algas, tādi ir pieņemti. Ja mums izdosies vienoties ar veikalu telpu iznomātājiem, tirdzniecības centriem par nomas maksas atlaidēm, mēs varam izdzīvot.
Kā sekmējas sarunas ar tirdzniecības centriem?
Sarežģīts jautājums. Tirdzniecības centri domā par savām interesēm un mēģina izlobēt, ka viņi došot 20% atlaidi nomas maksai, bet mums jādod viņiem 50% no valsts piešķirtā apgrozāmo līdzekļu granta. Tas mums nešķiet pareizi un godīgi.
Ir taču skaidrs, ka ja mēs gribam ar savu veikalu palikt tirdzniecības centrā, tāpat kaut ko maksāsim, tāpēc nav jāiezīmē konkrēts obligātais maksājums no valsts mums piešķirtajiem līdzekļiem.
Tirdzniecības centram ir līgumi ar juridiskām personām, viņi var runāt par saistībām, mums taču tādu nav – jācer tik, ka pircēji gribēs pirkt mūsu preci un tā saņemsim ienākumus.
Kāds ir jūsu viedoklis par ierobežojumiem tirdzniecības jomā? Kā tiem jāmainās?
Lai gan esmu ļoti piesardzīga attiecībā uz ierobežojumu mīkstināšanu, tomēr esmu par to, lai ar striktiem nosacījumiem – ( darba dienās, noteiktas stundas) varētu strādāt visa tirdzniecība. Strīds – ļaut strādāt mazajiem, nevis lielajiem tirdzniecības centriem – man arī nav saprotams.
Kāpēc uzskatīt, ka mazs veikals var labāk ventilēt telpas, investēt higiēnas nosacījumos? Nedomāju. Un vēl vairāk – ne jau veikali ir pandēmijas ļaunuma sakne.
Turklāt nosacījumi, ko izstrādājusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar VM un EM attiecībā uz drošo tirdzniecības konceptu, ir ļoti precīzi, tā kā tos izpildot, man būtu grūti iedomāties drošāku vidi kā veikals, kur epidemioloģiski droši iepirkties.
Kādu jūs redzat nozares situāciju pēc krīzes? Kas notiks ar apģērbu tirdzniecību?
To, ka tā mainīsies – neapšaubāmi. Visticamāk, Rīgā samazināsies arī tirdzniecības centru skaits, kur šie veikali atradās. Tomēr ir skaidrs – veikali, kur apģērbu var nopirkt klātienē – neizzudīs.
Jebkura sieviete taču zina, ka nopirkt kleitu vai apavus internetā – tā ir gandrīz vējā izmesta nauda. Nenoliedzami, ka mainīsies apģērbu sortiments – balles kleitas mums vēl ilgi nevajadzēs, un arī tirdzniecības apjomi – noteikti samazināsies.
Uzziņai: Uzņēmums Latvijas tirgū darbojas jau 19 gadus, pērn decembrī darbojās 16 iecienītu apģērbu zīmolu veikali (2 no tiem tika likvidēti janvārī) “Monton”, “Mosaic”, “Ivo Nikkolo”, “Baltman”, uzņēmumā šobrīd strādā 74 darbinieki.
