Armands Puče: Krievija jau kopš deviņdesmitajiem dara visu, lai mēs enerģētikā būtu atkarīgi no viņiem. Tiesa, pagājušā nedēļā kaut kas notika…
165
Viens no Latvijas ekonomiskās neatkarības stūrakmeņiem ir energoresursu politika, stratēģija, nu – kaut vai plāns, vai piezīmes rūtiņu burnīcā. Piemēram, Krievijai attiecībā pret Latviju, šāds plāns ir – tā kopš deviņdesmitajiem dara visu, lai mēs enerģētikas nozarē būtu atkarīgi no viņiem, vai sliktākajā versijā – lai mēs būtu nenoteikti savās izvēlēs. Tas joprojām turpinās. Tiesa – pagājušajā nedēļā kaut kas notika…
Vai pamanījāt “Latvenergo” jauno reklāmu, kas aicina iedzīvotājus aplūkot savus dabasgāzes līgumus? Valsts kapitālsabiedrība apgalvo, ka šie līgumi “pauž tavu nostāju”. Un, lai teiktais būtu skaidrs ne tikai deputātiem, bet arī citiem grūtgalvjiem, “Latvenergo” reklāmas paplašinātajā versijā diezgan negaidīti nostājas pret vienu no dabasgāzes piegādātājiem un tirgotājiem, neapšaubāmo monopolistu, krievu kontrolēto “Latvijas gāzi”. Nostājās ar dakšām rokās…
Diezgan uzskatāmā formā tiek piedāvāti apskatei divi grafiki, kur ir nepārprotami skaidrs – visi “Latvenergo” akcionāri ir sarkanbaltsarkani, tātad – labie, bet gandrīz visi “Latvijas gāzes” akcionāri ir melni vai puspelēki. Tātad – tie… “Latvenergo” mudina cilvēkus – “pirms izvēlēties savu pakalpojumu sniedzēju, izpētiet arī pašu uzņēmumu.” Runa ir par dabasgāzi, ko “Latvenergo” no savas puses ir uzticējis tirgot meitas uzņēmumam – “Elektrum”. Īsā doma ir tāda – “Elektrum” gāzi iepērk no Norvēģijas, ASV un Čīles, bet “Latvijas gāzes” akcionāri ir saistīti ar Kremļa fašistiem. Tas pēdējais vārds nav tajā reklāmā – to pieliku no sevis, jo pēc kara sākuma neko citu par Krieviju nevar pateikt.
Atgriežamies pie “Latvenergo”. Tas, ka viņos beidzot ir pamodinātas nacionālās intereses, ir pilnīgi neticami, jo gadu desmitus šis valsts uzņēmums gāja vāji slēptā sazobē ar “Gazprom” nodomiem, kam uz Latviju bija uzspļaut. Tas noteikti neizskatījās pēc medus mēnešiem, bet visas kustības un konstrukcijas kaut kā dīvaini sanāca par labu čekas vietējiem projektiem, par labu viņu vietējiem klavieru nēsātājiem.
Tā kā “Latvenergo” ir lielākais dabasgāzes patērētājs šajā valstī – sultumenerģija un elektrība, kas tiek ražota ar gāzi darbinātajos TECos – krievu milzīgā interese par valsts naudu, ko pieskatīja latviešu politiskie tehnologi un ekonomiskie urologi (jeb mīzēji), bija pašaprotama. Starp citu, “Gazprom” šajos gados darīja ļoti daudz, lai mūsu valsts kapitālsabiedrības, kas atradās enerģijas sektorā – uzvestos kā pubertātes vecuma skolēni. Proti, haotiski, stulbi, nesakarīgi, bezmērķīgi… Vēl jau ir skaistais regulātora stāsts, kur viss ir precīzi saregulēts tieši tā, lai patērētājs stāvētu pie tā sauktās “tirgus ekonomikas” ratiem.
Leiši joprojām uzskata, ka tieši Latvijas puses nesavāktās darbības ir veicinājušas visas Baltijas enerģētikas sektora iepriekšējo gadu klibumu jeb atkarību no krievu resursiem.
Piemērs par sašķidrinātās gāzes termināli varbūt nav pats labākais, taču tas ļoti labi parāda, kādas kompetences un kustības “Gazprom” gaida no Latvijas amatpersonām, ierēdņiem, ekspertiem un visiem pārējiem, kas pie tās siles atrodas. Ja mēs pašķirstītu arhīvus, tad pirms pusotra gada šī projekta virzība tika pamatota ar nacionālajām interesēm, terminālim pat iedeva statusu, kas atviegloja tā operatīvu realizāciju – vai nu ar pašu, vai piesaistītu investoru rokām. Tomēr to visu beigās atcēla – kā tādā legolandē, kur tornītim nevarēja atrast pēdējo klucīti. Un – protams, neviena atbildīgā! Bija pat gadījums, ka viens no “Latvijas bankas” smagajiem ierēdņiem, atgriezies kopā ar Latvijas valstvīriem no vizītes ASV, neslēpa savu sašutumu – cik ļengani par šo projektu mūsu tā laika ministri tur runājuši, teju vai atklāti airējušies prom no amerikāņu naudas, kas mūs tur gaidījusi. Nauda palika uz galda!
Jums jāsaprot, ka ne visos gadījumos čekistiem interesē pašiem kaut ko pa vidu noplēst – virknē piemēru viņi grib, lai mēs sapinamies savā meistarībā. Lai ir ķīviņi un nekārtības, jo tad valsts paliek vājāka, tad to var vieglāk kontrolēt – vadīt to no tenisa kortiem, vai pirtiņām, vai arēnu ložām… Tāpēc tā pieminētā reklāma, kur “Latvenergo” pēkšņi publiski saka to, ko no viņiem gaidīja pēdējos divdesmit piecus gadus – liek aizdomāties. Vai nu mēs patiešām briestam kā valsts, vai arī čekisti šobrīd atstrādā kādu iepriekš vēl neapgūtu mājas darbu?
Protams, mēs esam labticīgi, tāpēc pieņemsim, ka kāds šajā valstī ir beidzot paņēmis “Gazprom” aiz sēkliniekiem. “Latvijas gāzes” vadības pēdējo nedēļu mēģinājumi un izpildījumi pēkšņi iegādāties citu akcionāru akcijas, liek domāt, ka “Gazprom” no saviem Eiropas stukačiem ir saņēmuši šifrētu ziņojumu, kur tālākie notikumi virzīsies viņiem nelabvēlīgi – iespējams, sankciju sakarā. Jārīkojas – ar apsteidzošu soli.
Varbūt tāpēc Aigars Kalvītis ar biedriem visiem tagad stāsta, ka laiks “Latvijas gāzes” kapitālu latviskot un – skrien uz banku pēc kredīta, lai izpirktu pie kājām nomestās akcijas.
Kāpēc bijušais premjers līdzīgi nerīkojās pavasarī, kad “Latvijas gāzes” akcionāri pārdeva stratēģiski būtisko “Gaso” infrastruktūru kaut kādiem “igauņiem”? Turklāt, tas notika tik ātri un viegli, ka mūsu valdība pat nepaspēja acis nomirkšķināt – lai gan tai bija iespēja šo darījumu apstādināt, uzlikt veto. Nacionālās drošības vārdā. Varbūt “igauņi” nemaz nav “igauņi”? Kāpēc tagad Valsts drošības dienests uzskata, ka Kalvīša montētais “Latvijas gāzes” akciju pirkums, rada kaut kādus draudus? Nu, vismaz ziņu lentēs raksta, ka “tiks pārbaudīti riski”. Kaut kā ļoti patriotiskas notis ir sarakstītas dažu nedēļu laikā, iesaistoties gan nozarei, gan drošībniekiem. Apgaismība? Pieņemsim, jo mēs taču vienojāmies, ka būsim labticīgi.
Bet, tādā gadījumā jārunā par visu bildi. Kalvīša akciju pirkšanu sedz “Rietumu banka”. Banka saka, ka tā “saskata būtisku potenciālu vadības izpirkuma darījumos jeb tā sauktajos Management Buyouts (MBO). Labprāt finansējām šo akciju iegādi, ņemot vērā, mūsuprāt, izdevīgu akciju vērtējumu, uzņēmuma tirgus pozīciju un brīvo naudas plūsmu.” Saskaņā ar darījuma nosacījumiem, “Rietumu banka” tiks pārstāvēta AS “Latvijas gāze” Padomē. Izdevīgas akcijas? Vienā grozā ar krievu “Gazprom” un čekas “Iteru”? Laikā, kad Latvijas lielākais gāzes patērētājs “Latvenergo” veic jaudīgu kampaņu pret “Latvijas gāzi”, aicinot cilvēkus izvēlēties citu dabas gāzes piegādātāju, bet karam Ukrainā vēl galu neredz!!! “Rietumu banka” to dara tāpēc, ka nav sapratusi spēles noteikumus? Ka viņi nerēķinās ar riskiem? Neesiet naivi.
Tā ir tā pati banka, kas ir pratusi izgrozīties gan banku kapitālā remonta laikā, gan tās lielākie akcionāri Latvijā pie politiķu galdiem panāca 40 miljonu eiro “labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai”. Banka zina, kāpēc tā sponsorē Dailes teātri, bet vēl labāk viņa saprot, kāpēc tieši “Rietumu bankas” logo atrodas uz Latvijas hokeja izlases ķiverēm (Kalvītis ir Latvijas hokeja federācijas prezidents) un uz VEF basketbola kluba krekliem (Edgars Jaunups/“Latvijas attīstībai”).
Pagājušajā nedēļā “Rietumu banka” iepriecināja arī pasažieru pārvadātāju “Nordeka”, reģistrējot uz tās vārda 29,04 miljonu eiro vērtu komercķīlu. “Nordeka” galvenais īpašnieks ir čekists Juris Savickis – tas pats, kas “Itera Latvija” vārdā tur 16 procentu “Latvijas gāzes” akcijas. Jūtat, kas šajā katliņā patiesībā vārās? Kam tur vēl piederēja lotes pasažieru pārvadājumos?! Uz burta Š… Un tas pats burts taču bija atrodams pie “Latvijas gāzes” privatizācijas. Tāpēc saku un brīnos – ir pilnīgi neticami ieraudzīt, ka “Latvenergo” pēkšņi sāk publiski akcentēt “Latvijas gāzes” jocīgo akciju portfeli, piesaucot mums zināmā kara gaitu, bet “Rietumu banka” gaišā dienas laikā sāk dalīt kredītus tiem personāžiem, kas bučojas ar “Gazprom”. Labi saprotot, ka Hamas kaujinieki arī ir bučojuši tos pašus vaigus…
Ko mums nestāsta – nav svarīgi. Svarīgi – ko mēs redzam, būtiski – ko nojaušam. Domājam. Starp citu, “Latvenergo” dabas gāzes piedāvājums nav nemaz tik slikts. Slikti ir tas, ka mums ir grūti noticēt viņu nodomiem, kas atbilstu Latvijas sabiedrības interesēm.
Cik ļoti šajā reizē gribu savās aizdomās kļūdīties…
