Ārvalstu mūzikas profesionāļi augsti novērtējuši Latvijas mūziķu sniegumu 0
Ārvalstu mūzikas profesionāļi, kas piedalījās pirmajā Baltijas un Ziemeļvalstu klasiskās mūzikas producentu, festivālu un koncertzāļu vadītāju forumā “Classical Nordic-Baltic 2013”, augsti novērtējuši Latvijas mūziķu sniegumu.
Kā aģentūru LETA informēja “Lielās mūzikas balvas 2012” preses sekretārs Mārtiņš Pučka, aizvadītajā nedēļā notikušajā forumā piedalījās mūzikas profesionāļi no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes.
Forumā notika konference, kurā tika pārrunāti reģionālās sadarbības jautājumi, un koncertskates jeb “showcase”, kur jaunajiem un talantīgajiem reģiona mūziķiem bija iespēja sevi prezentēt festivālu, koncertzāļu un aģentūru vadītājiem. Ārvalstu pārstāvji, kuri apmeklēja arī “Lielās mūzikas balvas 2012” pasniegšanas ceremoniju, augsti novērtēja gan Latvijas mūziķu sniegumu, gan šāda pasākuma nozīmību un prestižu, ar nožēlu atzīstot, ka viņu valstīs klasiskajai mūzikai šāda īpaša balva netiek pasniegta.
Pēc ārvalstu viesu domām, “Lielā mūzikas balva” ir patiesa vērtība visai sabiedrībai, ko apliecina gan valsts augstāko amatpersonu klātbūtne, gan plašais mediju atspoguļojums, norādīja Pučka.
Klasiskās mūzikas forumu “Classical Nordic-Baltic 2013” rīkoja VSIA “Latvijas koncerti” ar Kultūras ministrijas, Ziemeļu Ministru padomes, Dānijas Kultūras institūta, Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA “PRIKE Latvija” atbalstu.
Atskatoties uz paveikto, “Latvijas koncertu” direktors Guntars Ķirsis uzsver, ka pasākumam tika izvirzīti trīs galvenie mērķi, kas konferences laikā tika arī sasniegti.
“Kopīgas identitātes meklējumi – par šo jautājumu foruma laikā tika plaši diskutēts, un globālā mērogā mēs nenoliedzami tiekam uztverti kā viens reģions – tāpēc ir pamats par to domāt, runāt un arī pasniegt Baltiju un Ziemeļvalstis kā vienotu reģionu. Savukārt kā viena no mūsu reģionu raksturojošām iezīmēm tika identificēta drosme un gatavība atskaņot mūsdienu mūziku, piedāvājot klausītājiem jaunu un svaigu klasiskās mūzikas skatījumu,” klāstīja Ķirsis.
Pasākumā notika arī viedokļu apmaiņa par koncertu formu un auditorijas piesaisti. Tika runāts par to, cik laikmetīgai tai ir jābūt, kas ir klasiskās mūzikas konkurenti un kā cilvēkiem, kas neapmeklē klasiskās mūzikas koncertus, atklāt tās burvību un aicināt to piedzīvot.
Foruma mērķis bija arī parādīt visiem konferences dalībniekiem izcilāko Latvijas klasiskajā mūzikā, tostarp “Lielās mūzikas balvas” pasniegšanas ceremoniju, kurā uzstājās labākie Latvijas profesionālie mūzikas kolektīvi un izpildītājmākslinieki. Konferences ārvalstu viesi bija pozitīvi pārsteigti par ceremonijas norisi un mūziķu priekšnesumiem. Viņi uzsvēra, ka Latvijas mūziķiem ir ļoti augsts līmenis un bieži vien citi viņus vairāk novērtē nekā paši sevi. Ņemot vērā Latvijas ierobežoto tirgu, mūzikas eksports ir mūsu nākotne. Un jau šobrīd daudzi mākslinieki ir saņēmuši reālus koncertu piedāvājumus Ziemeļvalstīs, stāstīja “Latvijas koncertu” direktors.
Viņš uzskata, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mūzikas profesionāļu tikšanās nav nejauša sakritība, bet gan pamatota un nepieciešama rīcība. “Mēs redzam lielu potenciālu šī reģiona sadarbībā, tāpēc nesen ir nodibināta arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu festivālu asociācija, kuru pārstāvju tikšanās notika konferences laikā Rīgā. Mēs dzīvojam sadarbības un kopīgu vērtību meklējumu laikmetā, kad izjūtam nepieciešamību sadarboties pasaules un Eiropas mērogā, bet nereti nepietiekamu uzmanību pievēršam sadarbībai ar tuvākajiem kaimiņiem,” sacīja Ķirsis, piebilstot, ka konference bija kā sākums ģeogrāfiski un emocionāli pamatotai profesionālai sadarbībai, kas ne vien ļaus iepazīt reģiona valstu kultūru un tradīciju daudzveidību, bet arī veicinās jaunu nozīmīgu projektu īstenošanu.
Forums “Classical Nordic-Baltic 2013” Rīgā notika Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā divu dienu garumā, 20. februārī un 21. februārī.
