“Bērnu māte atsakās bērnus laist ceļojumā!” Notāre skaidro, kas šādos gadījumos jāzina vecākiem 6
Vai viens no vecākiem drīkst doties ar bērniem īsā ceļojumā ārpus Latvijas, ja otrs vecāks tam nepiekrīt? Šādu jautājumu LA.LV redakcijai uzdevis lasītājs, kurš vēlas noskaidrot, kā rīkoties situācijā, kad starp vecākiem rodas domstarpības par bērnu izceļošanu.
“Vēlos noskaidrot, kā rīkoties situācijā, ja vēlos ar bērniem doties īsā ceļojumā ārpus Latvijas, bet bērnu māte tam nepiekrīt. Neesam bijuši laulībā, taču mums ir trīs kopīgi bērni – 9, 7 un 3 gadus veci. Abiem vecākiem ir kopīgas aizgādības tiesības, un tās nav ierobežotas. Bērni ikdienā dzīvo pie mātes, bet es maksāju uzturlīdzekļus. Esmu ieplānojis ar bērniem četru dienu ceļojumu uz Prāgu un jau iegādājies aviobiļetes, taču bērnu māte atsakās bērnus laist ceļojumā. Vai šādā gadījumā ir nepieciešama bērnu mātes notariāli apliecināta piekrišana bērnu izceļošanai no Latvijas? Vai arī, ja man kā tēvam nav ierobežotas aizgādības tiesības, bērni var doties ceļojumā kopā ar mani bez šāda dokumenta? Ko man darīt, ja bērnu māte bērnus ceļojumam tomēr nedod?” jautā Edgars.
Lai rakstu skaidrību šajā situācijā, jautājām Latvijas Zvērinātu notāru padomei. Atbildot uz jautājumu, Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle, zvērināta notāre Anta Maldupe-Krūmiņa skaidro, ka otra vecāka notariāli apliecināta piekrišana bērna izceļošanai no Latvijas viena vecāka pavadībā nav obligāti nepieciešama. Ja bērns ceļo kopā ar vienu no vecākiem, jāuzrāda nepieciešamie dokumenti, piemēram, vecāka ceļošanas dokuments ar ierakstu par radniecību vai bērna dzimšanas apliecība. Tomēr gadījumos, kad starp vecākiem pastāv domstarpības par bērna došanos ārpus Latvijas, jautājums skatāms arī no kopīgās aizgādības un bērna labāko interešu viedokļa. Ja vienošanos panākt nav iespējams, ieteicams vērsties bāriņtiesā.
Lūk, izvērstāks Maldupes-Krūmiņas skaidrojums: “Atbildot uz Jūsu jautājumu, norādāms, ka atbilde tiek sniegta, pieņemot, ka abi vecāki un bērni ir Latvijas valstspiederīgie un ka nevienam no vecākiem nav atņemtas vai ierobežotas aizgādības tiesības.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 76. panta pirmā daļa paredz, ka bērns var šķērsot valsts robežu abu vecāku vai viena no tiem, vai aizbildņa, vai viņu pilnvarotas personas pavadībā.
Savukārt bērnu izceļošanas kārtību no Latvijas Republikas reglamentē Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 721 “Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu”.
Saskaņā ar minēto noteikumu 7. punktu, ja bērns, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, izceļo no valsts vecāka pavadībā, uzrādāmi noteikumos paredzētie dokumenti, tostarp vecāka ceļošanas dokuments ar ierakstu par radniecību ar bērnu vai bērna dzimšanas apliecība (vai tās notariāli apliecināta kopija), ja pavadošā vecāka ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību ar bērnu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 721 neparedz otra vecāka notariāli apliecinātu piekrišanu kā obligātu dokumentu bērna izceļošanai no Latvijas viena vecāka pavadībā, tomēr Jūsu aprakstītajā situācijā bērnu mātes iebildumi liecina par vecāku domstarpībām kopīgās aizgādības tiesību īstenošanā. Tādēļ jautājums nav vērtējams vienīgi no robežšķērsošanas prasību viedokļa, bet arī saistībā ar vecāku kopīgās aizgādības tiesību īstenošanu un bērna labāko interešu nodrošināšanu.
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma pamatprincipiem visās darbībās un lēmumos, kas skar bērnu, prioritāri nodrošināmas bērna tiesības un intereses. Līdz ar to situācijās, kad vecāku starpā pastāv domstarpības par bērna izceļošanu, vērtējamas ne tikai normatīvajos aktos noteiktās robežšķērsošanas prasības, bet arī tas, kāds risinājums konkrētajos apstākļos vislabāk atbilst bērna interesēm.
Ja vecāku starpā nav iespējams panākt vienošanos par bērna izceļošanu, jautājuma izlemšanai ieteicams vērsties bāriņtiesā.”
Ja arī tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected]!
