Ašeradens par pārmaiņām Latvijas izglītības sistēmā: “Viņa ir ļoti apņēmīga un stūrgalvīga” 0
Izglītības politika pēdējā laikā kļuvusi par vienu no jautājumiem, par kuru koalīcijā nav vienprātības. Diskusijas raisa gan plānotās izmaiņas 9. klases eksāmenos, gan dabaszinību eksāmena ieviešana, gan programmas skolu reforma. Koalīcijas partneri par šiem jautājumiem aizvadījuši vairākas stundas ilgas sarunas.
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs (JV), 15. Saeimas deputāta amata kandidāts Arvils Ašeradens stāstīja par koalīcijas sarunām un pauda bažas par atsevišķiem priekšlikumiem izglītības politikā.
“Mums jau vakar bija koalīcijas sanāksme. Man liekas, mēs trīs stundas ar šo mēģinājām kaut kur tikt uz priekšu. Izglītības ministre ir ļoti apņēmīga un stūrgalvīga,” norādīja Ašeradens.
Viens no koalīcijas diskusiju jautājumiem bija dabaszinību eksāmens. Ašeradens norādīja, ka šajā jautājumā koalīcijas partneriem izdevies panākt zināmu vienošanos: “Mēs mēģinām vienoties, ka mēs piekrītam tam, ka tas dabzinību eksāmens nav no šī gada, bet tad ir no gada, kad tas ir iespējams, no 27. mācību gada, tad par to varētu runāt.”
Viņš norādīja, ka šajā jautājumā būtisku iebildumu neesot bijis un koalīcija varējusi atrast kopīgu pozīciju.
Daudz sarežģītākas diskusijas, pēc Ašeradena teiktā, bijušas par tā dēvēto programmas skolu reformu. Viņš pauda bažas, ka pašreizējā pieeja varētu tikt būtiski vājināta vai pat demontēta.
Viņš uzskata, ka līdzšinējā reforma ir bijis nozīmīgs solis izglītības kvalitātes uzlabošanas virzienā. Ašeradens uzsvēra, ka neatkarīgi no skolas atrašanās vietas bērniem būtu jānodrošina kvalitatīva izglītība.
Vienlaikus Ašeradens atzina, ka atsevišķos gadījumos sistēmā nepieciešami elastības mehānismi. Īpaši tas attiecoties uz pierobežas skolām, kur skolēnu skaita dēļ arvien grūtāk izveidot pilnus klašu komplektus. Viņš norādīja, ka pierobežas teritorijās situācija kļūst kritiska un nepieciešami īpaši risinājumi, lai šīs skolas varētu turpināt darboties.
Tomēr politiķis uzsvēra, ka šādas atkāpes nedrīkstētu kļūt par iemeslu visas sistēmas atcelšanai.
Ašeradens pievērsās arī pašvaldību atšķirīgajai attieksmei pret skolu tīkla reformām. Viņš norādīja, ka dažas pašvaldības jau ir veikušas nepieciešamās pārmaiņas un centušās izveidot kvalitatīvu skolu tīklu, savukārt citas esot pieņēmušas politiskus lēmumus un no pārmaiņām izvairījušās.
Viņš atstāstīja kāda pašvaldības vadītāja izteikumu par vēlēšanām, kas, pēc Ašeradena teiktā, skanējis aptuveni šādi: “Kaut viņas būtu katru gadu.” Ašeradens norādīja, ka šādā situācijā reformas atcelšana varētu radīt priekšrocības tām pašvaldībām, kuras iepriekš nav bijušas gatavas pārmaiņām
Koalīcijas sarunās uzmanība pievērsta arī jautājumam par 9. klases eksāmeniem un to, kas notiek gadījumos, kad skolēns pārbaudes darbu nenokārto. Ašeradens pauda kritisku attieksmi pret ideju ļaut labot eksāmenu darbus, uzskatot, ka šāds risinājums varētu būt nepareizs signāls.
Viņaprāt, eksāmena rezultātam ir jāatspoguļo skolēna reālās zināšanas konkrētajā brīdī, bet sistēmas problēmas būtu jāmeklē citur. Ašeradens uzskata, ka gadījumā, ja simtiem skolēnu nespēj nokārtot eksāmenu, būtu jāanalizē iemesli, nevis automātiski jāsamazina prasības.
Viņš norādīja, ka īpaši svarīgi būtu saprast, kāpēc skolēni nespēj sasniegt nepieciešamo rezultātu. Viņa ieskatā nevajadzētu vienkārši secināt, ka pats eksāmens ir pārāk sarežģīts, un tāpēc samazināt prasības.
