Asinsnaudas upes turpina palot. ES sašķidrinātās dabasgāzes imports no Krievijas kopš 2021.gada kāpis par 40% 118
Eiropas Savienības (ES) valstis šī gada pirmajos septiņos mēnešos importējušas par 40% vairāk sašķidrinātās dabasgāzes nekā attiecīgajā laika periodā 2021.gadā, trešdien paziņoja nevalstiskā organizācija (NVO) “Global Witness”.
Kopš Maskavas atkārtota iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ES valstis ar atsevišķiem izņēmumiem aizliegušas ogļu un jēlnaftas importu no Krievijas, kā arī solījušas samazināt citu fosilo kurināmo importu.
“Krievijas gāzes pirkšana rada tādu pašu ietekmi kā Krievijas naftas pirkšana. Abos gadījumos tiek finansēts karš Ukrainā, un katrs eiro nozīmē vairāk izlietu asiņu,” norāda “Global Witness”.
Organizācijas dati liecina, ka ES šogad janvārī-jūlijā importēja aptuveni 22 miljonus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes, salīdzinot ar 15 miljoniem kubikmetru attiecīgajā periodā 2021.gadā. Savukārt pērnā gada janvārī-jūlijā ES sašķidrinātās dabasgāzes imports no Krievijas pārsniedza 21 miljonu kubikmetru.
Importa pieaugums uz ES par 40% “ir daudz straujāks nekā vidējais Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa kāpums pasaulē, kas ir 6%,” skaidro “Global Witness”.
ES valstis kopumā šobrīd iepērk vairāk nekā pusi jeb 52% no Krievijas globālajām sašķidrinātas dabasgāzes piegādēm.
“Global Witness” pētījums balstīts energoresursu tirgus analītikas kompānijas “Kpler” datos.
