Elita Baklāne-Ansberga
Elita Baklāne-Ansberga
FOTO: Edijs Pālens / LETA

Baklānes-Ansbergas kandidatūru VVD ģenerāldirektores amatam virzīs apstiprināšanai valdībā 0

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir gatavs Elitas Baklānes-Ansbergas kandidatūru Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatam virzīt apstiprināšanai valdībā.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Pūce žurnālistiem atzina, ka ir gandarīts, ka jaunajai VVD ģenerāldirektora pretendentei ir skaidrs redzējums par dienesta attīstību. “Mūsu viedoklis daudzējādā ziņā saskan, tostarp, ka VVD jāpārveido par mūsdienām atbilstošu uzraudzības iestādi, kas efektīvi reaģē, lai ne tikai sodītu, bet galvenokārt nepieļautu pārkāpumus vides jomā,” norādīja ministrs.

Pati Baklāne-Ansberga pauda gandarījumu par viņai izrādīto uzticību un norādīja, ka vides kvalitātes joma viņai ir būtiska ne vien kā amatpersonai, bet arī kā vienkāršam Latvijas iedzīvotājam.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat viņa norādīja, ka politiskais atbalsts ir ļoti būtisks, lai panāktu būtiskas pārmaiņas sabiedrībai un nodrošinātu dienesta attīstību.

Kā vienu no prioritātēm Baklāne-Ansberga izvirzījusi kontroles procesu attīstību un uzlabošanu, īpaši uzsvaru liekot uz uzņēmumiem, kas nupat saņēmuši piesārņojošo darbību atļaujas. Šajos gadījumos īpaši jāseko līdzi, kā šie uzņēmumi darbu sāk un kādas novitātes ievieš, lai nepieļautu dažādas krīzes situācijas, kas skar visu sabiedrību, norādīja topošā VVD vadītāja.

Stājoties amatā, Baklāne-Ansberga arī vēlētos uzlabot sadarbību ar nevalstiskajām un veselības nozares organizācijām, veicot dažādus pētījumus un nodrošinot skaidrojošo darbu.

Vēl viņa vēlētos uzlabot VVD komunikāciju ar sabiedrību un dienesta klientiem. “Noteikti vēlēšos noskaidrot klientu vērtējumu par līdzšinējo sadarbību,” viņa teica.

Preses konferencē žurnālisti norādīja uz pirms diviem gadiem izskanējušo informāciju, ka, ieņemot Valsts Zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektores amatu, Baklāne-Ansberga, iespējams, lobējusi Ventspils intereses un centusies panākt, ka tur tiek uzcelts VZD arhīvs.

To komentējot, Pūce sacīja, ka “šo jautājumu var uzlūkot kā problemātisku tikai no šauras perspektīvas.” “Baklāne sešus gadus VZD vadīja godprātīgi un bez neviena pārmetuma. Konkrētais gadījums attiecas uz pēdējiem viņas darba mēnešiem,” teica ministrs.

Viņš norādīja, ka ir priecīgs, ka, vadot VZD, Baklāne-Ansberga centusies izveidot dienestam atbalsta funkciju arī ārpus Rīgas reģiona. “Arī izvēlētā vieta ir loģiska, jo Ventspils pilsēta vienmēr ir bijusi gatava aktīvi iesaistīties dažādu vides problēmu risināšanā. Nekādu reputācijas risku es šajā gadījumā neredzu,” pauda Pūce.

Pūce cer, ka Ministru kabinets jautājumu par Baklānes-Ansbergas iecelšanu amatā skatīs jau tuvākajā valdības sēdē.

Kā ziņots, konkursā uz VVD ģenerāldirektora amatu Baklāne-Ansberg ieguva visaugstāko vērtējumu, līdz ar to tiek virzīta uz šo amatu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Baklānes-Ansbergas nozīmīgākā vadītāja pieredze iegūta, sešus gadus vadot VZD. Pēc šī amata atstāšanas viņa divus gadus vadīja Ekonomikas nodaļu Ventspils pilsētas domē, vēlāk kļūdama par vairāku miljonu eiro projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” vadītāju, kā arī Ventspils un Valmieras partnerības veidotāju.

Reklāma
Reklāma

Šajā laikā konkursa uzvarētāja apguvusi un izkopusi tādas prasmes kā pārmaiņu vadīšana, organizāciju veidošana un restrukturizācija; uzkrātas arī zināšanas par integrētu teritorijas attīstības plānošanu.

Baklānei-Ansbergai ir maģistra grāds vadībzinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē. Tāpat VVD ģenerāldirektora amata pretendente, studējot LU Starptautisko attiecību institūtā, ieguvusi maģistra grādu ekonomikā. Baklāne-Ansberga teicami pārvalda angļu un krievu valodu, pārzina vācu valodu un pamatzināšanu līmenī prot arī spāņu valodu, pavēstīja Valsts kancelejā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.