Foto LETA

Baltijas lauksaimnieki Viļņā debatē par vienlīdzību ES kopējā nozares politikā 0

Pievieno LA.LV

Šodien Viļņā notika Lietuvas Lauksaimniecības kameras organizētā starptautiskā konference Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne: Lauksaimnieku interešu atzīšana”, kurā piedalījās arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un “Zemnieku saeimas” pārstāvji.

Patiesība nākusi klajā: Marks Rite paver priekškaru vienam no Eiropas noslēpumiem par karu Ukrainā
Veselam
Brīdinājuma pazīmes: ārsti identificējuši 4 miega problēmas, kas var liecināt par demences attīstību
Kokteilis
Tikai šīs trīs zodiaka zīmes ir apveltītas ar īpašu “sesto maņu” – lūk, kuras tās ir 1
Lasīt citas ziņas

Kā portālu laukos.lv informēja LOSP pārstāvji, konferences laikā tika diskutēts par lauksaimnieku organizāciju kopīgu vienošanos par nozares nākotni pēc 2020.gada.

Kopīgajā valstu vienošanās dokumentā uzsvars tika likts uz lauksaimniecības būtisko lomu katras valsts tautsaimniecības un lauku dzīvotspējas nodrošināšanā. Tika uzsvērta arī taisnīguma un vienlīdzības principa būtiskā loma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā galvenās prioritātes kopīgajā diskusijā tika noteikts dalībvalstu vienlīdzīguma princips jeb tiešo maksājumu līmeņu atšķirību novēršana, spēcīga nozares politikas budžeta saglabāšana, lauku politikas vienkāršošana jeb birokrātijas samazināšana.

Tāpat tika akcentēta pārtikas ķēdes godīga darbība, mazo un vidējo saimniecību efektivitātes un konkurētspējas uzlabošana, riska pārvaldības efektivitāte, kā arī klimata pārmaiņu mazināšana. Nepieciešami pasākumi, lai mazinātu un pielāgotos aizvien pieaugošajām klimata pārmaiņām un to sekām uzsvēra lauksaimnieki.

Jau ziņots, ka Igaunijas prezidentūra ES Padomē ir analizējusi kopējās lauksaimniecības politikas risku pārvaldību. Pētījumā konstatēts, ka ES lauksaimniecības sektors saskaras ar pieaugošām tirgus cenām un klimatu pārmaiņu riskiem, kas rada nedrošību par lauksaimnieku ienākumiem un konkurētspēju, apgrūtinot ilgtermiņa plānošanu un kavējot investīciju piesaisti.

Dokumentā uzsvērts, ka KLP riska pārvaldības instrumenti līdz šim nav spējuši reaģēt uz ārkārtas situācijām un mazināt lauksaimnieku vārīgumu attiecībā pret dažādām tirgus svārstībām, piemēram, piena produktu cenu strauju kritumu ilgākā laika posmā. Tāpēc ir svarīgi rast finanšu un riska pārvaldības instrumentu līdzsvaru, kas varētu mazināt šādu krīžu negatīvo ietekmi lauksaimniecības sektorā.

Pievieno LA.LV
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.