Bijušais CSDD vadītājs Aivars Aksenoks ar sievu reģistrē mantas šķirtību – vai tas pasargā no iespējamām saistībām? 0
Pēc vērienīgās datu noplūdes Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) sabiedrības uzmanību piesaistījis arī bijušā CSDD valdes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka un viņa sievas lēmums reģistrēt visas mantas šķirtību.
Jau iepriekš vēstījām, ka augustā notikušā kiberuzbrukuma laikā no CSDD sistēmām tika iegūti aptuveni 1,2 miljonu fizisko personu un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Pēc notikušā CSDD valde un padome atstāja amatus.
Tikmēr pēc datu noplūdes CSDD vērsušies vairāk nekā 2000 cilvēku, kuri pieprasījuši kompensācijas.
Taču sociālajos tīklos uzmanību izpelnījies kāds fakts par Aksenoka un viņa sievas visas mantas šķirtības reģistrēšanu. Situācija raisījusi jautājumu – vai laulības līgums par visas mantas šķirtību var pasargāt cilvēku no iespējamas parādu vai zaudējumu piedziņas nākotnē?
Interesanti, kāpēc bijusī amatpersona pēc notikuma, kas var draudēt ar mantisko atbildību šādi rīkojas? @Lato_Lapsa @IvoButkevics @karlis_serzants pic.twitter.com/DhfL4eI3yW
— Kaspars Nespers (@nespers) September 8, 2026
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs sociālajā tīklā “Facebook” skaidro, ka atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīgi saistīta ar pašu laulības līguma faktu. Mantas šķirtības reģistrēšana pati par sevi neatbrīvo personu no saistību izpildes.
Birojs norāda, ka gadījumā, ja parādnieks, cenšoties izvairīties no saistību izpildes, ar laulāto noslēdz līgumu par visas mantas šķirtību, kreditoru intereses aizsargā Civillikuma 110. panta otrā daļa un 115. panta trešā daļa.
Šīs normas paredz, ka laulāto mantas sadalīšana vai laulības līguma noteikumi, kas ierobežo trešo personu jeb kreditoru jau iegūtās tiesības, šīs personas nesaista. Tādējādi kreditors noteiktos gadījumos var vērst piedziņu arī uz parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā, kāda tā bijusi pirms laulības līguma noslēgšanas.
Būtisks esot arī laika faktors.
Kā skaidro advokāta birojs, minētā aizsardzība attiecas uz kreditoriem, kuru prasījuma tiesības radušās pirms laulības līguma noslēgšanas un reģistrēšanas. Savukārt, ja parādsaistības vai pienākums atlīdzināt zaudējumus rodas tikai pēc tam, kad mantas šķirtība jau reģistrēta, situācija var būt atšķirīga.
Mantu nevar vienkārši paslēpt no kreditoriem
Advokāta birojs vērš uzmanību arī uz situācijām, kad persona, baidoties no iespējamās piedziņas, mēģina savu mantu nodot citām personām, piemēram, uzdāvinot to bērniem vai radiniekiem. Arī šādām darbībām pastāv tiesiskās aizsardzības mehānismi. Kreditors var vērsties tiesā, lai apstrīdētu darījumu, ja tas veikts ar mērķi izvairīties no saistību izpildes.
Birojs atsaucas uz Civillikuma 1415. pantu, kas paredz, ka darījums nav spēkā, ja tā mērķis ir likuma apiešana vai tas ir pretējs labiem tikumiem.
Savukārt dāvinājuma gadījumā Civillikuma 1927. pants paredz iespēju kreditoram noteiktos apstākļos prasīt apmierinājumu no atdāvinātās mantas. Kā skaidro advokāta birojs, tam būtiski konstatēt, ka dāvināšanas brīdī parādniekam jau bijuši parādi un pēc mantas atsavināšanas viņš vairs nav spējīgs tos nokārtot.
Turinājumā publicējam pilnu Laura Klagiša biroja skaidrojumu:
“Aksenoka un CSDD datu noplūdes skandāls: Vai laulības līgums patiešām glābj no parādu piedziņas?
Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējis gadījums saistībā ar augustā notikušo vērienīgo datu noplūdi Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Pēc šī notikuma CSDD ir vērsušies vairāk nekā 2000 cilvēku, pieprasot kompensācijas. Sabiedrības uzmanību ir piesaistījis fakts, ka līdzšinējais CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks neilgi pēc šiem notikumiem kopā ar sievu ir reģistrējis mantas šķirtību. Uzrunāts par iespējamo saistību ar atbildību datu noplūdes lietā, viņš komentārus sniegt nevēlējās. Tomēr šāda rīcība sabiedrībā raisa likumsakarīgu jautājumu – vai mantas šķirtības līgums patiešām var pasargāt personu no saistību izpildes un iespējamiem zaudējumu piedziņas riskiem, ja persona apzinās, ka nākotnē, iespējams, nāksies segt zaudējumus? ⚖️ Īsā atbilde, ko konsekventi apliecina arī Latvijas tiesu prakse, ir – nē, laulības līguma noslēgšana par mantas šķirtību neatbrīvo personu no saistību izpildes.
Ja parādnieks, mēģinot izvairīties no saistību izpildes, noslēdz ar laulāto līgumu par visas mantas šķirtību, kreditoru (cietušo personu) intereses aizsargā Civillikuma 110. panta otrā daļa un 115. panta trešā daļa. Šīs tiesību normas skaidri nosaka, ka laulāto mantas sadalīšana vai laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu (kreditoru) iegūtās tiesības, šīs trešās personas nesaista. Kreditori var realizēt savas tiesības uz piedziņu pilnīgi neatkarīgi no tā, kādi ir nesen noslēgtā laulības līguma noteikumi. Lai vērstu piedziņu, kreditoram nav pat nepieciešams tiesā apstrīdēt pašu laulības līgumu vai īpaši lūgt atzīt to par spēkā neesošu. Pēc likuma kreditors drīkst vērst piedziņu uz to parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā, kāda tā bija pirms šī laulības līguma noslēgšanas.
Juridiskajā analīzē izšķirošs ir laika faktors. Šī likumā iestrādātā aizsardzība attiecas uz tiem kreditoriem, kuru prasījuma tiesības ir radušās pirms attiecīgā laulības līguma noslēgšanas un reģistrēšanas. Ja parādsaistības vai zaudējumu atlīdzības pienākums rodas tikai pēc tam, kad laulības līgums jau ir noslēgts un reģistrēts, tas kļūst saistošs arī kreditoram.
Bieži vien praksē saskaramies ar situācijām, kad parādnieki mēģina savu mantu “glābt”, to vienkārši uzdāvinot bērniem vai citiem radiniekiem. Arī šādās situācijās piedzinējam ir pieejami spēcīgi tiesiskās aizsardzības mehānismi. Kreditors var vērsties tiesā ar prasību par dāvinājuma (vai, piemēram, fiktīva pirkuma) līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Saskaņā ar Civillikuma 1415. pantu, ja darījuma mērķis ir bijis mērķtiecīgi izvairīties no saistību izpildes un tas ir vērsts uz likuma apiešanu vai ir pretējs labiem tikumiem, šāds darījums nav spēkā.
Dāvinājumu gadījumā Civillikuma 1927. pants piedāvā vēl vienkāršāku ceļu – kreditors var prasīt apmierinājumu tieši no atdāvinātās mantas, pat neapstrīdot pašu dāvinājuma līgumu tiesā. Tas ir iespējams, ja izdodas pierādīt divus apstākļus: dāvināšanas laikā parādniekam jau ir bijuši parādi, un pēc mantas atsavināšanas dāvinātājs vairs nespēj šos parādus nomaksāt. Būtiski, ka šajā gadījumā kreditoram ir tiesības “sekot mantai” neatkarīgi no tā, vai apdāvinātais (jaunais īpašnieks) ir bijis labticīgs vai nē.
Secinājums ir nepārprotams – persona, kurai ir vai var rasties parādsaistības, nevar tik vienkārši atbrīvoties no savas mantas, lai apzināti kaitētu kreditoru interesēm. Tiesu prakse apliecina, ka komerctiesību un saistību tiesību instrumenti ir pietiekami spēcīgi, lai aizsargātu cietušo personu tiesības un nepieļautu ļaunprātīgu mantas nobēdzināšanu.”
