Slaidiņš brīdina: ja Krievija sāks jukt un brukt, Eiropā sāksies haoss 0
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš komentēja skatītāja jautājumu par Eiropas spēju nodrošināt Ukrainu ar nepieciešamajiem ieročiem un par to, kā tiek nodarbināti Ukrainā esošie Krievijas karagūstekņi. Slaidiņš arī skaidroja, kāpēc Eiropa nebija gatava ilgstošam karam un kādus riskus, viņaprāt, varētu radīt iespējama Krievijas sabrukšana.
Raidījuma skatītājs pateicās Slaidiņam par raidījumiem un to skaidrojumiem, kā arī jautāja, kāpēc piecu gadu laikā Eiropa un Ukraina nav spējušas nodrošināt nepieciešamo ieroču daudzumu, salīdzinot ar laiku, kas bija nepieciešams nacistiskajai Vācijai, lai nonāktu līdz atombumbai. Skatītājs arī jautāja, vai Ukrainā esošos Krievijas karagūstekņus nevarētu vairāk nodarbināt.
Slaidiņš skaidroja, ka Krievijas karagūstekņi Ukrainas nometnēs tiek nodarbināti. Viņš atgādināja, ka pērn TV24 kolēģis Ansis Bogustavs bija Ukrainā, apmeklēja karagūstekņu nometnes un varēja iepazīties ar viņu ikdienu.
Pēc Slaidiņa teiktā, karagūstekņiem tiek nodrošināts darbs, un viņi pārsvarā izgatavo dažādas dārza mēbeles, Ziemassvētku rotājumus, mākslīgās eglītes, skrūvē krēslus, soliņus un veic citus darbus. Virsniekiem saskaņā ar konvencijām strādāt nav obligāti, taču arī viņi varot strādāt, ja paši to vēlas.
Slaidiņš norādīja, ka karagūstekņu nometnēs tiek nodrošināta arī bibliotēka un medicīniskā aprūpe.
Runājot par Eiropas spēju nodrošināt Ukrainu ar ieročiem, Slaidiņš uzsvēra, ka jāatgriežas pie jautājuma par to, vai Eiropa vispār bija gatava šādam konfliktam. Viņaprāt, tā nebija gatava.
Slaidiņš uzskata, ka jau 2014. gadā pret Krieviju kā agresoru bija nepieciešama daudz apņēmīgāka rīcība. Viņš norādīja, ka tolaik neviens, iespējams, pat ļaunākajos murgos nevarēja iedomāties, ka 21. gadsimtā Eiropā sāksies tik liels karš, kas ir otrs lielākais konflikts Eiropā pēc Otrā pasaules kara.
Viņš Eiropas līdzšinējo rīcību raksturoja kā politiķu neizdarību, skaidrojot, ka politiķi ir vēlēti un viņiem ir svarīgi izpatikt saviem vēlētājiem. Līdz ar to mainījās viena valdība, pēc tam otra, taču Krievijas radītie draudi netika pienācīgi novērtēti.
Tagad, kad Ukrainai bija nepieciešami ieroči, Eiropas valstu noliktavas izrādījās patukšas. Slaidiņš arī norādīja, ka Eiropa apzinājās Krievijas lielos ieroču krājumus, kas veidojušies vēl kopš Otrā pasaules kara, un atgādināja, ka Eiropa ilgstoši baidījās no Krievijas.
Vienlaikus Slaidiņš uzsvēra vēl vienu problēmu – viņaprāt, Rietumos līdz šim nav skaidras izpratnes par to, kas notiks gadījumā, ja Krievija karā zaudēs un valstī sāksies sabrukums.
Viņš iepriekš esot norādījis, ka Krievijas iespējamais sabrukums Eiropai varētu kļūt par lielāko problēmu. Šādā situācijā varētu rasties bēgļu plūsmas, ieroču nonākšana nekontrolētās rokās un citi riski.
Slaidiņš uzsvēra, ka Krievijas revolūcijas un varas maiņas vēsturiski nav bijušas mierīgas. Viņaprāt, Krievijā šādi procesi varētu izvērsties vardarbīgi un asiņaini.
