“Brexit” Latvijas ekonomikā var iecirst robu līdz 1,7 procentpunktiem no IKP 0
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) var samazināt par 0,8 līdz 1,7 procentpunktiem, piektdien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš mediju pārstāvjus informēja par būtiskākajiem globālajiem notikumiem, kas tieši ietekmē eirozonas ekonomiku, un līdz ar to arī Latviju.
Rimšēvičs uzsvēra, ka joprojām nav skaidrības par laiku un veidu, kā Lielbritānija iecerējusi izstāties no ES, turklāt ir augusi bezvienošanās “Brexit” iespēja.
“Pašlaik, šķiet, ka arī paši briti nezina, kas notiks potenciālajā “Brexit” datumā – 31.oktobrī. Bezvienošanās izstāšanās nozīmētu, ka Latvija nākotnē būtu spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat “Brexit” gadījumā Latvija saņemtu mazāk ES fondu līdzekļu,” stāstīja centrālās bankas vadītājs.
Savukārt Latvijas Bankas vērtējumā Lielbritānijas bez vienošanās izstāšanās no ES gadījumā Latvijas IKP līmenis vidējā termiņā varētu būt par 0,8-1,7 procentpunktiem zemāks, nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā.
“Šeit gan jāpiebilst, ka “Brexit” procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem. Daļu no šī negatīvā efekta izjūtam jau šobrīd – neziņa par Lielbritānijas turpmāko likteni ir likusi virknei uzņēmumu pārskatīt savus investīciju plānus, samazinot ekonomikas aktivitāti, kas netiešā veidā skar arī Latvijas eksportētājus,” skaidroja Rimšēvičs.
Jau ziņots, ka Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam – no 3,1% līdz 2,6%.
