Boriss Džonsons.
Boriss Džonsons.
Foto: SCANPIX/AFP/LETA

Britu konservatīvie izcīna stabilu vairākumu: Džonsons gatavs pabeigt breksitu 0

Ziņa papildināta pl. 11.49.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas 649 no 650 vēlēšanu apgabaliem, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 364 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 47 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija – leiboristi – ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.
CITI ŠOBRĪD LASA

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Divas vietas zaudējusi arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras atbalsta bija atkarīga iepriekšējā konservatīvo valdība un kas apakšnamā turpmāk būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem.

Vēl 15 mandātus izcīnījušas citas mazākas partijas, no kuriem septiņi pienākas Ziemeļīrijas īru nacionālistu partijai “Sinn Fein”, kuras ievēlētie deputāti tradicionāli atsakās ieņemt savas vietas Lielbritānijas parlamentā.

Vēl četrus mandātus izcīnījusi velsiešu nacionālistu partija “Plaid Cymru”, četras vietas ieguvuši īru nacionālistu Sociāldemokrātiskā un darba partija (SDLP), bet pa vienam mandātam ticis “zaļajiem” un Ziemeļīrijas liberālajai Alianses partijai.

Tajā pašā laikā eiroskeptiķu kustības ilggadējā līdera Naidžela Farāža jaundibinātā Breksita partija nav spējusi izcīnīt nevienu vietu apakšnamā.

Vēlētāju aktivitāte sasniegusi 67,2%, un tā bijusi nedaudz zemāka nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2017.gadā.

Tādējādi konservatīvie ieguvuši 76 vietu lielu vairākumu, un šādus panākumus viņi nav guvuši kopš kādreizējās premjerministres Mārgaretas Tečeres uzvaras 1987.gadā.

Pēc 20 nedēļām, ko Džonsons līdz šim aizvadījis premjera amatā un kuras gan parlamentā, gan sabiedrībā raksturoja dziļas breksita raisītas pretišķības, šāds vēlēšanu iznākums viņam noteikti ir atvieglojums.

“Domāju, ka tās izrādīsies vēsturiskas vēlēšanas, kas mums jaunajā valdībā dos iespēju īstenot britu tautas demokrātisko gribu,” paziņoja Džonsons, uzzinot par savu uzvaru Uksbridžas vēlēšanu apgabalā.

Reklāma
Reklāma

Vēlāk premjers apsolīja, ka strādās “nakti un dienu”, lai attaisnotu vēlētāju uzticību. Viņš piebilda, ka konservatīvie saņēmuši “stingru mandātu breksita īstenošanai” un ka Lielbritānija jau nākammēnes pametīs ES “bez jebkādiem ja un bet”.

Džonsons pateicās vēlētājiem, kas iepriekš balsojuši par leiboristiem, taču šoreiz atbalstījuši torijus, apsolot, ka viņa jaunais kabinets būs “tautas valdība”, kas attaisnos tai doto “svēto uzticību”.

Tomēr tagad Džonsonam ne vien jāīsteno solītais breksits, bet jāspēj britus pārliecināt, ka bloka pamešana bijusi tā vērta.

Konservatīvo pārliecinošā uzvara apliecina, ka breksita pretinieku mēģinājumi apvērst 2016.gada referenduma rezultātus ar parlamentārām metodēm ir izgāzušies un izsaukuši tikai tādu sabiedrības pretestību, kādu Lielbritānija nebija pieredzējusi desmitgadēm ilgi.

Opozīcijā esošie leiboristi, kas solīja sarīkot atkārtotu breksita referendumu un īstenot tik radikāli kreisu politiku, kādu Lielbritānija nav piedzīvojusi vairāku paaudžu laikā, demonstrējuši vājāko sniegumu kopš 1935.gada.

No viņiem novērsušies vēlētāji daudzos apgabalos, kas tradicionāli tikuši uzskatīti par leiboristu bastioniem. Īpaši tas bijis raksturīgs Anglijas ziemeļdaļai, kur vairums balsstiesīgo 2016.gada referendumā atbalstīja breksitu.

Leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau paziņojis par savu atkāpšanos no partijas līdera amata. Viņš pavēstījis, ka nākamajās vēlēšanās vairs leiboristus nevadīs, taču izteicis vēlmi palikt amatā uz “pārdomu periodu”. Tomēr daļa leiboristu jau pieprasījusi viņa tūlītēju aiziešanu.

Par savu atkāpšanos paziņojusi arī liberāldemokrātu līdere Džo Svinsone, kas partiju vadījusi tikai kopš jūlija, taču nav iekļuvusi parlamentā, zaudējot savā vēlēšanu apgabalā SNP kandidātam, kurš Svinsoni pārspējis ar 149 balsu lielu pārvaru.

Tikmēr Skotijas reģionālās valdības premjerministre un SNP līdere Nikola Stērdžena paziņojusi, ka vēlēšanu rezultāti Skotijā ir “ļoti nepārprotama vēsta”, ka skoti nevēlas Džonsona valdību un ka premjerministram nav mandāta Skotijas izvešanai no ES.

Vēlēšanu rezultāti ir arī “stingrs apliecinājums” skotu tiesībām sarīkot jaunu neatkarības referendumu, norādījusi Stērdžena.

Saskaņā ar aptauju, kas nesen veikta pēc laikraksta “The Sunday Times” pasūtījuma, gadījumā, ja Lielbritānija pamet ES, neliels vairākums skotu atbalstītu Skotijas neatkarību.

Tagad, kad balsu skaitīšanu rezultāti apstiprinājuši, ka konservatīvajiem jaunajā parlamenta sasaukumā būs pārliecinošs vairākums, sagaidāms, ka Džonsona panāktā breksita vienošanās ar Briseli beidzot visdrīzākajā laikā tiks apstiprināta un Lielbritānija pametīs ES 31.janvārī, tas ir, desmit mēnešus vēlāk nekā sākotnēji bija paredzēts.

Taču pēc izstāšanās no bloka, kurā Lielbritānija aizvadījusi gandrīz pusgadsimtu, Džonsonu gaida grūtais uzdevums pēc iespējas ātrāk noslēgt jaunus tirdzniecības līgumus gan ar ES, gan ar ASV, gan ar citām valstīm, kas ļautu Londonai saglabāt pasaules finanšu galvaspilsētas statusu, kā arī pasargātu Apvienotās Karalistes vienotību.

Pēc ziņām par toriju uzvaru strauji kāpis britu mārciņas kurs, kas attiecībā pret dolāru sasniedzis augstāko atzīmi pēdējo 19 mēnešu laikā, bet attiecībā pret eiro mārciņas kurss pēdējo reizi tik augsts bija īsi pēc 2016.gada referenduma par izstāšanos no ES. Turklāt tik strauju kursa kāpumu dienas laikā mārciņa nav pieredzējusi divas desmitgades.

Publicēta: 13.12.2019 11:49