Ekonomika
Darbs un nauda

Baņķieru Robina Huda formula: LB un EK aicina vairāk iekasēt nodokļos un vairāk izmaksāt pabalstos1

Foto: Andrey_Popov/SHUTTERSTOCK

Leģendārā Robina Huda formula “bagātiem atņemt, nabagiem iedot” šajos laikos tiek īstenota civilizētāk – ­ar augstākiem nodokļiem apliekot bagātākos, budžetā iekasējot vairāk naudas, ko izmanto sociālām vajadzībām – trūcīgākajiem.

Līdzšinējos Latvijas pūliņus nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā pirmdien Latvijas Bankas (LB) ekspertu sarunās “Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību” vērtēja ekonomikas un sociālo jautājumu eksperti, kā arī Saeimas deputāti un darba devēju pārstāvji. Latvijas nevienlīdzības un nabadzības rādītājus ir iespējams tuvināt ES vidējam līmenim, pārliecināts ir LB padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

 

Ar nodokļiem mazturīgos nevar atbalstīt

“Ar nodokļu svirām mazturīgie iedzīvotāji nav sasniedzami,” pavēstīja LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Tas nozīmē, ka diferencētais neapliekamais minimums iepriekšējā nodokļu reformā un iecerētie progresīvie nodokļi nākamajā reformā nespēj būtiski mazināt nevienlīdzību. Gluži vienkārši – lielākā daļa nabadzības riskam pakļauto (pensionāri, bezdarbnieki, studenti, pašnodarbinātie – visi tie, kas pērn saņēma mazāk par 367 eiro) nestrādā, un, lai cik labvēlīgas būtu nodokļu izmaiņas, tās viņus neskar.

Arī tie 13%, kuri ir darba attiecībās, nodokļu atvieglojumus pašlaik nevar pilnībā izmantot.

Piemēram, ja alga ir 500 eiro, tad ģimenei ar diviem bērniem pienākas atvieglojumi – 300 eiro neapliekamais minimums un divreiz pa 250 eiro par apgādājamajiem. Neizmantotais atvieglojums šajā gadījumā ir 355 eiro, kā piemēru minēja Rutkaste.

Joprojām pastāvošo nevienlīdzību viņš pierādīja ar Džini indeksu. Latvijā ienākumu nevienlīdzība pirms pabalstu un pensiju pierēķināšanas ir tikai nedaudz zemāka nekā Eiropā vidēji, bet pēc pensiju un pabalstu pieskaitīšanas Latvija atkrīt trešajā vietā no beigām ienākumu nevienlīdzībā.

“Ar darba algas nodokļu atvieglojumiem nav iespējams aizsniegt iedzīvotājus zemāko ienākumu grupā, jo tie pārsvarā nestrādā. Ja mēs patiešām gribam Latvijā samazināt nevienlīdzību un it īpaši nabadzību, tad tas būtu panākams ar mērķētiem pabalstiem,” secinājuši LB eksperti.

Pabalstu sistēma Eiropā ir efektīvāka nabadzības apkarošanā nekā Latvijā. Piemēram, Zviedrijā ar sociālajiem pabalstiem samazina nabadzības riskam pakļauto īpatsvaru par 43%, Latvijā – tikai par 19%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Tālāka neapliekamā minimuma palielināšana skars arvien mazāk pensionāru.

Tātad nākamgad, spriežot par izmaiņām nodokļu sistēmā, jādomā par pabalstiem, nevis nodokļu atlaidēm.

Daudz efektīvāk būtu palielināt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, kurš pašlaik ir 53 eiro mēnesī. Lai pietuvotos Eiropā vidējam līmenim, būtu nepieciešams GMI palielināt līdz 200 eiro, uzskata LB eksperti. Uz to norādīja arī sociālās politikas pētniece Ruta Zilvere: “Ja pats pabalstu apjoms ir zems un nemainās gadu desmitiem, tad, protams, nevar cerēt, ka šāds pabalsts efektīvi varētu mazināt nabadzību vai atbalstīt nabadzīgas ģimenes.” Viņasprāt, Latvijas pabalstu sistēma ir laba, bet tajā nepietiek līdzekļu.

 

Kur ņemt naudu pabalstiem?

Latvijas Banka min trīs avotus: ēnu ekonomikas mazināšana, mikro­uzņēmuma nodokļa atcelšana un progresīvais ienākuma nodoklis. Galvenais jautājums, ko Mārtiņš Kazāks uzdeva ekspertiem un izpildvarai: vai atbalsts būtu jāveicina ar nodokļu sistēmas reformām vai pilnveidojot pabalstu sistēmu. Diskusijās lielāku atbalstu guva priekšlikums mazināt nevienlīdzību ar pabalstiem.

Uldis Rutkaste uzsvēra, ka darbaspēka nodokļu likmes Latvijā ir augstas, bet iekasējamība zema un ka Eiropā ir valstis ar zemākām likmēm un augstāku iekasējamību.

Eiropas Komisija vismaz piecus gadus savās ikgadējās rekomendācijās aicina Latviju mazināt iedzīvotāju nevienlīdzību. Nevienlīdzību ienākumu sadalē turpināja pārmest arī pēc iepriekšējās Māra Kučinska (ZZS) valdības īstenotās nodokļu reformas. Vai Latvijas Bankas piedāvājums beidzot atbilst tam, ko sagaida Eiropas Komisija?

Ingars Zustrups, EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta ekonomists, intervijā “LA” uzsvēra, ka EK vērtējumu galvenokārt nosaka salīdzinājums ar citām ES dalībvalstīm.

Pēc nabadzības riskam pakļauto īpatsvara Latvija negatīvi izceļas uz citu valstu fona, norāda Zustrups. Un tas nav tas pats, kas ienākumu nevienlīdzība. Tāpēc rezultātu nevarot vērtēt tikai pēc ienākumu nevienlīdzības jeb Džini indeksa. Piemēram, Grieķijā un Rumānijā, kur nevienlīdzība ir zemāka nekā Latvijā, nabadzīgo cilvēku ir krietni vairāk. “Bet tas nemaina secinājumus,” viņš tūdaļ piebilda.

Galvenie LB ierosinājumi ir trīs. Pirmais – mazināt ēnu ekonomiku. Otrais – atcelt alternatīvos nodokļu maksāšanas režīmus un atlaides. Trešais – progresīvais ienākuma nodoklis.

 

Vai Latvijas Bankas receptes ārstēs?

Latvijas Banka norāda, ka piekto daļu no algām maksā aploksnēs – ja aplokšņu algu īpatsvars samazinātos līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim, budžeta ieņēmumi ik gadu būtu vismaz par 300 līdz 400 miljoniem eiro lielāki.

“Ēnu ekonomikas apkarošana noteikti nav iespējama tādā apmērā, kā to prezentē Latvijas Banka. Arī pirms iepriekšējās nodokļu reformas tika apgalvots, ka tā palīdzēs cīnīties pret ēnu ekonomiku, mudinās cilvēkus deklarēt ienākumus un maksāt nodokļus. Diemžēl tas nenotiek. Bet ēnu ekonomikai atkaroto ir iespējams novirzīt nevienlīdzības mazināšanai,” uzskata Zustrups.

Latvijas Bankas rosinātā mikrouzņēmuma nodokļa atcelšana, šķiet, guva pilnīgi visu ekspertu atbalstu.

Katrs desmitais nodarbinātais strādā mikrouzņēmumā. Pavisam mikro­uzņēmumi nodrošina vien 2% no visām sociālajām iemaksām. LB sarēķinājusi, ka nevienādu spēles noteikumu dēļ budžetam secen iet 140 līdz 220 miljoni eiro gadā.

“Tā ir pieņemama stratēģija, un papildu avots arī tas ir, bet rēķināties ar to, ka mikrouzņēmumi spēs samaksāt pilnu nodokļu summu, nevar,” piebilst EK ekonomists.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka jāvirzās uz progresīvāku nodokļu modeli, kas var nest papildu ieņēmumus budžetā.

Par tā piemērošanu LB un EK pozīcijās ir lielākās atšķirības.

Ierosinot 30% likmi algām virs 1200 eiro, budžetā varētu iegūt 202 miljonus, un nākamajā solī 35% algām virs 1600 eiro ieguvums būtu 173 miljoni, aplēsts LB. “Bet tam ir negatīvas blaknes,” piebilst Rukaste. Tad ir zemāki citi nodokļu ieņēmumi, kas šī nodokļa ieguvumus samazina vairāk nekā uz pusi. Tad pasliktinātos situācija tiem, kas eksportē.

Saistītie raksti

Ingars Zustrups norāda uz plusu šajā sakarā: tieši ar progresīvo nodokli tiktu ierobežots bagātāko cilvēku patēriņš, piemēram, naudas tērēšana ceļojumos, kur tā tiek atstāta ārzemēs, bet vairāk naudas būtu tiem, kas to tērē vietējā tirgū ikdienas patēriņam – pārtikai, mājoklim, sadzīvei.

“Uzskatu, ka LB skaitļi vairāk vērtē fiskālās konsolidācijas, nevis progresīvā nodokļa ietekmi uz ekonomiku. Es neesmu tik pesimistisks pret progresīvo nodokli, ka pazustu 60% no plānotiem ieņēmumiem. Kopumā vērtējot, dažas no idejām ir atbalstāmas, it īpaši pabalstu palielināšana, bet problēma ir atrast finansējumu fiskāli neitrālā veidā – nepalielinot budžeta deficītu,” norāda par Latviju atbildīgais EK Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta ­ekonomists.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Panke neatklāj, kādēļ pametis Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja amatu
11 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Latvijā būtisks jaunu kravas auto reģistrācijas kritums. Populārāko kravas auto tops
11 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“CityBee”: Latvija ir gatava koplietošanas pakalpojumam
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Dots starts jaunai pedagoģijas studiju programmai; jāmācās tikai gadu
4 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Daugaviņš pirmo reizi KHL tiek pie “hat trick”
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Kariņš: Par VDD jaunās ēkas atrašanās vietu nepieciešama diskusija
5 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Braienta izmantotais helikopters bija kā limuzīns ar paaugstinātu izturību
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
GKR piedāvājusi Sileniekam pievienoties tās sarakstam
3 stundas