Būs tūkstošiem jaunu “cinka zēnu”. Putinu brīdina neizdarīt šo izvēli, to salīdzina ar Afganistānu 0
Lielbritānijas militārais eksperts Hamišs de Bretons-Gordons izdevumā “The Telegraph” analizējis, kā vispārēja mobilizācija Krievijā varētu mainīt sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā. Viņaprāt, ja pēc septembrī gaidāmajām Krievijas vēlēšanām Vladimirs Putins pavēlēs mobilizēt vēl 300 000 vai vairāk cilvēku, tas varētu radīt draudus nevis tikai Ukrainai, bet arī pašam Kremlim.
Līdz šim Krievijas vadībai lielā mērā izdevies pasargāt valsts turīgākos un ietekmīgākos iedzīvotājus no kara sekām. Krievijas armijā lielā skaitā nonākuši ieslodzītie, algotņi, etnisko minoritāšu pārstāvji un cilvēki no nabadzīgākiem reģioniem, kurus vilinājušas Krievijas standartiem ļoti lielās algas vai iespēja izvairīties no cietuma.
Taču vispārēja mobilizācija situāciju varētu mainīt.
“Cinka zēnu” ēna
Eksperts velk paralēles ar Padomju Savienības karu Afganistānā. Toreiz bojāgājušo padomju karavīru mirstīgās atliekas tika nogādātas mājās cinka zārkos. Karavīru mātes izgāja ielās un pieprasīja, lai viņu dēli tiktu atgriezti mājās. Afganistānas karā gāja bojā aptuveni 18 000 padomju karavīru.
1989. gadā iznāca rakstnieces Svetlanas Aleksijevičas grāmata “Cinka zēni”, kurā dokumentēts karš un tā sekas. Tā izraisīja plašas diskusijas Padomju Savienībā. Tagad līdzīgs scenārijs varētu atkārtoties Krievijā.
Kāpēc Krievijā līdz šim nav plašas sacelšanās?
Ukraina lēš, ka Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma piedzīvojusi aptuveni 1,5 miljonus karavīru zaudējumu – gan nogalināto, gan ievainoto. Tomēr Krievijā nav vērojama tāda mēroga sabiedrības sacelšanās, kādu varētu gaidīt, ņemot vērā šādus zaudējumus.
Pēc eksperta domām, viens no iemesliem ir tas, kuri cilvēki tiek sūtīti karot un mirt.
Putina režīms līdz šim centies izvairīties no plašas etnisko krievu iesaukšanas karā pret viņu gribu. Tā vietā frontē nonākuši cilvēki no nabadzīgākiem Krievijas reģioniem, ieslodzītie, algotņi un etnisko minoritāšu pārstāvji.
Tikmēr Maskavas un Sanktpēterburgas turīgākās sabiedrības daļas lielākoties no kara sekām ir pasargātas.
“Viņu pašu dēli netiek sūtīti uz Ukrainu,” raksta eksperts, norādot, ka pat tad, ja turīgu ģimeņu atvases brīvprātīgi pievienojas armijai, viņiem biežāk tiekot atrastas drošākas dienesta vietas.
Krievijas armija kļuvusi par “gaļas mašīnu”
Tikmēr realitāte frontē būtiski atšķiras no Krievijas propagandas radītā tēla. Karavīri saskaras ar aukstumu, badu, bailēm un pastāvīgiem draudiem dzīvībai. Eksperts norāda uz sliktu apgādi, korupciju un bargu, netaisnīgu disciplīnu.
Alkohols un narkotikas daļai karavīru kļūstot par veidu, kā tikt galā ar nepanesamajiem apstākļiem. Daži karavīri pat apzināti sev nodarot ievainojumus, lai izvairītos no nosūtīšanas uz fronti.
“Šī nav armija, kas pārliecinoši soļo pretī uzvarai,” raksta de Bretons-Gordons. “Tā ir gaļas mašīna, kas rūpnieciskā ātrumā samaļ jaunus vīriešus.”
Mobilizācija varētu skart arī Maskavas ģimenes
Ja Krievijā tiktu izsludināta mobilizācija vēl 300 000 vai vairāk cilvēku apmērā, kara sekas varētu pirmo reizi nopietni skart arī pilsētu vidusšķiru.
Frontē vairs nebūtu tikai nabadzīga Dagestānas vai Čečenijas iedzīvotāju dēli, ieslodzītie vai ārvalstu algotņi. Tur varētu nonākt arī Maskavas vai Sanktpēterburgas ģimeņu dēli. Eksperts uzskata, ka tieši šeit Putinam varētu rasties visnopietnākās problēmas.
Autoritārais režīms, visticamāk, arī mobilizācijas gadījumā centīsies pasargāt oligarhus un cilvēkus, kas atrodas tuvu Kremlim. Taču pilsētu vidusšķirai esot nauda, ietekme un pieeja informācijai no ārvalstīm.
Šie cilvēki redzot, ka Krievijas ekonomika piedzīvo grūtības, valsts kļuvusi par starptautiski izolētu valsti un viņu pašu dēliem var nākties mirt karā, kura mērķi kļūst arvien mazāk pārliecinoši.
Ar 300 000 jaunu karavīru var nepietikt
Pat ja Putinam izdotos savervēt vēl 300 000 cilvēku, ar skaitlisko pārsvaru vien nepietiktu, lai uzvarētu karā. Armijai nepieciešami labi apmācīti karavīri, kompetenti virsnieki, moderns ekipējums un laiks sagatavošanai.
Taču Krievija jau esot izsmēlusi lielu daļu savas apmācību sistēmas, lai nepārtraukti papildinātu frontes vienības.
Daļa pieredzējušo instruktoru paši ir nosūtīti uz karu, bet jauniesauktie nereti saņem tikai minimālu apmācību pirms nokļūšanas kaujas laukā.
Tādēļ Putinam priekšā esot sarežģīta izvēle – turpināt sūtīt cilvēkus frontē vai atzīt, ka tā dēvētā “speciālā militārā operācija” ir izgāzusies.
Putins pats var radīt jaunu krievu māšu paaudzi
Eksperts uzskata, ka Krievijas jaunā mobilizācija teorētiski varētu nevis stiprināt Putina režīmu, bet to vājināt.
Ja līdz šim karš lielākoties noticis tālu no turīgāko Krievijas iedzīvotāju ikdienas, mobilizācija varētu to nogādāt tieši pie viņu māju durvīm.
Afganistānas kara laikā tieši karavīru mātes kļuva par vienu no skaļākajiem spēkiem, kas pieprasīja dēlu atgriešanos mājās. “Putins, iespējams, rada jaunu Krievijas māšu paaudzi ar tādu pašu apņēmību,” secina autors.
Viņaprāt, vēl 300 000 Krievijas iedzīvotāju nosūtīšana uz fronti neatrisinās Putina stratēģisko problēmu. Tā tikai varētu panākt, ka kara sekas beidzot izjūt arī tie cilvēki, kuri līdz šim no tām lielākoties bijuši pasargāti.
