No 85 tūkstošiem līdz gandrīz miljonam: LA.LV noskaidro, cik Latvijā izmaksā pilsētu svētki; kura pilsēta izšķērdīgākā, kura taupīgākā?
0
Vasara pamazām tuvojas izskaņai, un līdz ar to daudzviet Latvijā jau izskanējuši arī pilsētu svētki – ar lielkoncertiem, gājieniem, tirgiem, bērnu aktivitātēm, dejām, uguņojošām skatuvēm un tūkstošiem apmeklētāju. Taču aiz bezmaksas koncertiem un svētku atmosfēras stāv arī ievērojamas izmaksas. LA.LV interesējās, cik šogad pilsētu svētkiem tērējušas dažādas Latvijas pašvaldības, kam aiziet lielākā daļa naudas un kas īsti nosaka mākslinieku honorārus.
Atbildes rāda ļoti atšķirīgu ainu – vienā pilsētā svētku budžets ir 85 000 eiro, citā pārsniedz 160 000 eiro, bet galvaspilsētā tuvojas miljonam.
Visvairāk no aptaujātajām pilsētām šovasar maksājušas Rīgas dzimšanas dienas svinības. Kultūras programma 14. un 15. augustā izmaksāja aptuveni 970 000 eiro.
Par šo summu tika sarīkots svētku ieskaņas koncerts “Pilsētas frekvence” Rātslaukumā, programma “Rīgas draugi ciemos brauca” Vērmanes dārzā, ģimenēm paredzētais pasākums “Atklāj brīnumu” Uzvaras parkā, Ielu muzicēšanas un mīmu svētki Vecrīgā, amatnieku tirgus Doma laukumā un plašā programma “Atver Rīgu! Kods:825” 11. novembra krastmalā.
Rīgas pašvaldība aprēķinājusi, ka, dalot šīs izmaksas ar pilsētas 588 911 iedzīvotājiem, svinības izmaksājušas nepilnus 1,70 eiro uz vienu rīdzinieku.
Pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka Rīgas 825. dzimšanas dienas pasākumus apmeklējuši aptuveni 300 000 rīdzinieku un pilsētas viesu.
Galvaspilsēta uzsver, ka programma apzināti veidota ļoti dažādām auditorijām. Elektroniskās mūzikas koncerts Rātslaukumā vairāk piesaistījis jauniešus, Uzvaras parks un Vērmanes dārzs – ģimenes ar bērniem, savukārt Vērmanes dārza estrādes programmu plaši apmeklējuši seniori. Centrālais notikums bija 11. novembra krastmalā, kur vakara kulminācijā izskanēja koncertstāsts “Rīgas partitūra” un noslēguma gaismas uzvedums.
Ievērojami mazāka summa iztērēta Cēsīs, tomēr arī tur šis nebija gluži parasts gads – pilsēta svinēja 820. jubileju.
“Cēsis 820” kopējās izmaksas bija aptuveni 165 000 eiro. Turklāt tikai apmēram pusi no šīs summas sedza pašvaldības budžets. Otru pusi nodrošināja sponsori, biļešu ieņēmumi un svētku tirdziņš.
Cēsīs īpaši uzsvērta pašu vietējo iedzīvotāju iesaiste. Viens no centrālajiem notikumiem bija jubilejas atklāšanas koncerts, bet divu dienu “Cēsnieku skatuve” pulcēja dažādu paaudžu vietējos mūziķus un dīdžejus. Apmeklētāji iecienījuši arī tirdziņu, Latvijā pazīstamu mūziķu koncertus un “Silent Disco”.
Cēsnieki svētku plānošanā tika iesaistīti jau iepriekš – Ideju talkās viņiem bija iespēja piedāvāt savas ieceres svētku saturam.
Ļoti līdzīgs budžets bijis Valmierā. Pilsētas 743. dzimšanas dienas svētkiem šogad bija plānoti 160 000 eiro.
Valmieras sniegtie dati ļoti labi parāda, ka pilsētas svētku izmaksas nebūt nenozīmē tikai samaksu populāriem mūziķiem.
Aptuveni 60% visa budžeta aizgāja tehniskajam nodrošinājumam – skatuvēm, skaņas un gaismas tehnikai, teritoriju nožogojumiem, tualetēm un citām praktiskām vajadzībām. Mākslinieciskajai programmai tika novirzīti aptuveni 40%.
Viens no gaidītākajiem Valmieras svētku notikumiem tradicionāli ir gājiens. Šogad tajā piedalījās 86 organizācijas, biedrības, uzņēmumi un kolektīvi, kopumā pulcējot vairāk nekā 2700 dalībnieku. Lielākajā kolektīvā vien bijuši aptuveni 300 cilvēku, bet gājienā piedalījušies pat ap 40 suņu.
Vēl iespaidīgāks bijis Valmieras svētku tirgus – 725 metrus garā Rīgas ielas posmā tajā piedalījušies vairāk nekā 320 tirgotāju. Savukārt svētku noslēgumā Ziloņu ielā apēstas 600 turpat ceptas pankūkas.
Valmiera īpaši uzsver, ka cilvēki pilsētas dzimšanas dienā vēlas ne tikai skatīties koncertus, bet paši līdzdarboties. Šogad ar svētku motīviem apdrukāti 1200 krekliņi un maisiņi, notikušas deju nodarbības, sportiskas aktivitātes, viktorīnas, rogainings un citi pasākumi.
Jelgavas 761. jubilejas svētku kopējais budžets sasniedza 122 345,03 eiro. No tā 92 147,23 eiro bija pašvaldības finansējums, bet vēl 30 197,80 eiro veidoja ieņēmumi no maksas pakalpojumiem – piemēram, tirdzniecības nodevām un biļetēm.
Jelgavā viena no centrālajām vietām bija Hercoga Jēkaba laukums, kur uz skatuves kāpa Antra Stafecka un Ingars Viļums, “Dzelzs Vilks”, “Zelta Kniede”, “Labvēlīgais tips”, Ivo Fomins un citi.
Taču arī Jelgava uzsver – pilsētas svētki nav tikai lielo mākslinieku koncerts. Ģimenēm bija sava programma Uzvaras parkā, jauniešiem – atsevišķa skatuve, bet Lielajā ielā darbojās “Pilsētas svētku restorāns”, kurā sevi prezentēja vietējie ēdināšanas uzņēmumi.
Īpaši iespaidīgi skaitļi ir Jelgavas svētku gājienam – pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka tajā piedalījās 11 788 cilvēki, bet gājiena kopējais garums sasniedza 4715 metrus.
Salīdzinoši pieticīgāks bijis Liepājas Jūras svētku budžets – 85 000 eiro. Par šo summu tika apmaksāta gan mākslinieciskā programma un mūziķu honorāri, gan tehniskais nodrošinājums, bērnu un ģimeņu aktivitātes, ielu mākslinieku priekšnesumi un svētku teritorijas iekārtošana.
Liepāja uzsver, ka visi Jūras svētku programmā iekļautie koncerti un pasākumi apmeklētājiem bija bez maksas.
Jūras tēma šeit nav tikai nosaukumā. Pludmalē darbojās “Jūras vēja laboratorija”, kur kopā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniekiem varēja iepazīt Baltijas jūras iemītniekus, aplūkot zemūdens pasauli un uzzināt par jūras vides aizsardzību.
Savukārt “Brīnumvēja” zonā uzstājās ielu teātra un cirka mākslinieki no Polijas, Slovēnijas un Honkongas. Arī tirgus nav bijis mazs – piedalījās vairāk nekā 150 amatnieku un mājražotāju.
Jūrmala savukārt īsti nav salīdzināma ar pārējām pilsētām, jo tai nav viena centrāla pasākuma, ko varētu nosaukt par vienīgajiem pilsētas svētkiem.
Kopumā Jūrmalas lielākajiem pilsētas svētkiem gada laikā tiek tērēti vairāk nekā 500 000 eiro. Šajā summā ietilpst vairāki lieli pasākumi – Kūrorta svētki, Kauguru svētki, Ķemeru svētki un citas norises.
Pašvaldība to skaidro ar Jūrmalas vēsturisko attīstību – pilsēta savulaik izveidota, apvienojot vairākas pilsētas un apdzīvotās vietas, tādēļ tās apkaimēm saglabājušās ļoti spēcīgas un atšķirīgas tradīcijas.
Līdz ar to pasākumi notiek gan Dzintaros un Majoros, gan Ķemeros, Mellužos, Dubultos un Kauguros, un programma tiek veidota arī tūristiem.
Tomēr viens no jautājumiem, kas daudzus interesē visvairāk – kurš īsti nosaka, cik pilsētas svētkos maksās populāra grupa vai dziedātājs? Jo pilsētā runā, ka pilsētas svētkos ne viens vien vietējais mākslinieks paprasa krietni lielāku summu, kā citos pasākumos.
Atbilde visur ir līdzīga: cenu sākotnēji piedāvā pats mākslinieks vai viņa pārstāvis, bet gala honorārs ir sarunu rezultāts.
Rīga norāda, ka tiek ņemts vērā programmas apjoms, saturs, sarežģītība un pieejamais budžets. Ja vienoties neizdodas, tiek uzrunāts cits mākslinieks.
Cēsīs piebilst, ka vasaras sezonā honorāri tirgū kopumā mēdz būt augstāki, jo ir daudz koncertu un pieprasījums pēc mūziķiem pieaug. Taču pašvaldība nepiekrīt apgalvojumam, ka tieši pilsētu svētkos mākslinieki automātiski prasītu vairāk nekā citos pasākumos.
Valmiera un Liepāja norāda līdzīgi – cenu piedāvā mākslinieks, bet organizators izvērtē, vai tā atbilst pasākuma iecerei un iespējām.
Savukārt Jelgavā mākslinieku piedāvājumi pat tiek salīdzināti ar iepriekšējos gados prasītajām summām un citu pašvaldību pieredzi, lai saprastu, vai cenas kāpums ir pamatots.
Apkopojot LA.LV saņemtās atbildes, redzams, ka starp aptaujātajām pilsētām summas svārstās ļoti plaši: Liepājas Jūras svētki – 85 000 eiro, Jelgava – 122 345 eiro, Valmiera – 160 000 eiro, Cēsis – aptuveni 165 000 eiro, bet Rīgas dzimšanas dienas kultūras programma – aptuveni 970 000 eiro. Jūrmalā vairāk nekā pusmiljons eiro gada laikā tiek tērēts vairākiem lielajiem pilsētas svētkiem kopā.
Taču pašvaldības gandrīz vienā balsī uzsver – pilsētas svētku vērtību nevar izmērīt tikai pēc tā, cik skaļš ir noslēguma koncerts vai cik pazīstams mākslinieks kāpj uz skatuves.
Tās runā par bezmaksas pieejamību, ģimenēm un bērniem paredzētu programmu, vietējo uzņēmēju iesaisti, tūristu piesaistīšanu un, iespējams, svarīgāko – iespēju vismaz reizi gadā pilsētas iedzīvotājiem satikties nevis ikdienas steigā, bet svinēt pašiem savu pilsētu.
