“Vainīgo nosauc skaļi, bet pēc tam viss notiek klusi un lēni.” Burovs par atbildību valstī, CSDD monopolu un “Latvijas Pasta” nākotni 0
Latvijā nereti ātri tiek atrasts un publiski nosaukts kāds vainīgais, taču ar to problēmas risinājums arī beidzas – sistēmiskas pārmaiņas neseko, bet pēc laika viss norimst. Tā TV24 raidījumā “Runāsim atklāti” izsakās 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), kurš 15. Saeimas vēlēšanās kandidēs no ZZS.
“Dažreiz mums ir tā – uzreiz meklējam, kurš vainīgs. Vainīgais ir atrasts, atbrīvots, viss kārtībā, darbs izdarīts. Bet kas ir izdarīts pēc tam? Nekas nemainās,” saka Burovs.
Viņš gan uzsver, ka problēma esot vēl sarežģītāka – pat gadījumos, kad cilvēks tiek publiski nosaukts par atbildīgo, turpmākais process mēdzot noritēt daudz klusāk.
“Vainīgo mēs ļoti skaļi nosaucam, bet pēc tam viss notiek ļoti lēni un paklusām. Beigās var izrādīties – nē, vispār viss ir kārtībā. Bet cilvēkam pa šo laiku dzīve jau ir sabojāta,” norāda politiķis.
Sarunā Burovs pievērsās arī Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Viņš atzina, ka CSDD daudzējādā ziņā var uzskatīt par veiksmīgi strādājošas valsts iestādes piemēru – virkni pakalpojumu iespējams saņemt elektroniski, automašīnu var reģistrēt attālināti un cilvēkam nav stundām jāstāv rindās.
“Mēs vēl vakar runājām par CSDD kā par paraugu – daudz ko var izdarīt elektroniski, nav jāstāv rindās, un cilvēkiem ir sajūta, ka tur nav korupcijas,” saka Burovs.
Tomēr viņš vienlaikus norāda uz citu aspektu – CSDD faktiski darbojas bez konkurences.
“Kad es slavēju CSDD, man pretī saka – bet saproti, viņiem ir monopols visā Latvijā, viņiem nav konkurences,” stāsta politiķis.
Tāpēc, viņaprāt, diskusijās par valsts pārvaldes optimizāciju būtu vērts uzdot arī neērtākus jautājumus – vai visas CSDD funkcijas obligāti jāveic pašreizējā uzņēmuma formā.
“Varbūt CSDD vajadzētu būt parastam Satiksmes ministrijas departamentam vai pārvaldei. Varbūt daļu funkciju varētu nodot privātajam sektoram,” spriež Burovs.
Viņš uzsver, ka tas ir jautājums par efektīvāko pārvaldības modeli, nevis automātisks aicinājums likvidēt veiksmīgi strādājošu sistēmu.
Līdzīgu diskusiju Burovs rosina arī par valsts kapitālsabiedrībām. Kā piemēru viņš min “Latvijas Pastu”.
“Lai viņi man piedod, bet konkurencē mēs zaudējam saviem kaimiņiem igauņiem. Viņi jau nāk šeit un diezgan aktīvi strādā, bet mēs vēl tikai domājam – varbūt iesim eksportā. Kādā eksportā? Mēs jau sen esam nokavējuši,” skarbi izsakās Burovs.
Viņa ieskatā valstij būtu jāvērtē, vai atsevišķās kapitālsabiedrībās valstij vispār nepieciešams saglabāt līdzšinējo īpašumtiesību modeli.
“Mēs nevaram šeit lietot vārdu ‘privatizācija’, tad teiksim – atsavināt kapitāldaļas, lai uzņēmums aiziet privātajā tirgū,” saka politiķis.
Burovs norāda uz pretrunu – kamēr Latvija uztur valsts kapitālsabiedrību un mēģina tai atrast jaunu attīstības modeli, privātie konkurenti no kaimiņvalstīm jau aktīvi nostiprinās Latvijas tirgū.
Viņa ieskatā tas ir vēl viens piemērs tam, kā valsts pārvaldē nereti pārāk ilgi tiek atlikti neērti lēmumi. Daudz vieglāk esot atrast vienu vainīgo un paziņot par atbildības uzņemšanos, nekā pēc tam pārskatīt pašu sistēmu.
Burovs rosina uz valsts pārvaldes optimizāciju skatīties daudz plašāk – vērtēt ne tikai cilvēku skaitu iestādēs, bet arī to, kuras funkcijas valstij vispār ir jāveic pašai, kur nepieciešama konkurence un kur valsts īpašumtiesības vairs nedod sabiedrībai pietiekamu ieguvumu.
