Būs vai nebūs? Slaidiņš nosauc piecas pazīmes, kas var liecināt par Krievijas nākamo soli 0
Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par iespēju, ka Krievija varētu ķerties pie jauna mobilizācijas viļņa. Lai gan šāds lēmums pagaidām nav apstiprināts, arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts pazīmēm, kas varētu liecināt par Krievijas gatavošanos šādam scenārijam.
Par to TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāstīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš. Viņš uzsver, ka pašlaik runa ir par vairākiem indikatoriem, kas kopumā varētu liecināt par nepieciešamību Kremlim nākotnē palielināt karavīru skaitu.
“Mobilizācijas jautājums Krievija aktuāls, būs vai nebūs, protams. Tagad arvien vairāk pazīmju liecina, ka Kremlis būs spiests ķerties pie jaunas mobilizācijas, un tam ir sekojoši indikatori,” norāda Slaidiņš. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šīs pazīmes pašas par sevi vēl nenozīmē, ka lēmums par mobilizāciju jau ir pieņemts.
Kā pirmo indikatoru Slaidiņš minēja situāciju kaujas laukā. Krievijas armija atsevišķos frontes sektoros turpina virzīties uz priekšu, taču citviet tai nākas atkāpties. Tas liecinot par mainīgu situāciju, kurā Krievijai nepieciešams saglabāt pietiekamu karavīru skaitu, lai turpinātu ofensīvas operācijas.
Viņš vienlaikus pievērsās arī Ukrainas tālo triecienu kampaņai. Pēc Slaidiņa teiktā, Ukraina veiksmīgi turpina uzbrukumus Krievijas ekonomikai un loģistikai, kas rada papildu spiedienu uz Krievijas varas struktūrām. Tas nozīmē, ka Krievijai ir jāspēj ne tikai uzturēt savas pozīcijas frontē, bet arī kompensēt zaudējumus un nodrošināt pietiekamu personāla skaitu ilgstošai karadarbībai.
Par otro indikatoru Slaidiņš nosauca to, ka arvien vairāk Kremļa personu publiski atbalsta mobilizācijas nepieciešamību. Pēc Slaidiņa domām, šāda publiska retorika var liecināt, ka jautājums tiek apspriests arī aiz slēgtām durvīm. Viņš norādīja, ka dažādas Krievijas politiskās aprindas arvien biežāk uzsver nepieciešamību turpināt karu līdz tā dēvētajai “uzvarai”.
Arī informatīvajā telpā esot parādījušies vēstījumi, kuru mērķis ir mazināt sabiedrības bažas par iespējamu mobilizāciju
Trešais faktors, ko min Slaidiņš, ir laiks pēc parlamenta vēlēšanām. Slaidiņš to raksturoja kā potenciāli labvēlīgu mobilizācijas iespēju logu. Tas nozīmē, ka pēc vēlēšanām Krievijas vadībai teorētiski varētu būt vieglāk pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus. Tomēr arī šajā gadījumā nav skaidrs, vai un kad Kremlis varētu pieņemt lēmumu par jaunu mobilizāciju
Ceturtais indikators, pēc Slaidiņa teiktā, ir arvien agresīvāka vervēšana Krievijas armijā. Viņš norādīja, ka arvien vairāk cilvēku tiekot mudināti vai spiesti parakstīt līgumus par dienestu, vienlaikus pieaugot arī to cilvēku skaitam, kuri mēģina pamest Krieviju.
Pēc viņa sacītā, šādas tendences varētu liecināt, ka Krievija saskaras ar grūtībām pietiekama karavīru skaita nodrošināšanā tikai ar brīvprātīgo un līgumkaravīru vervēšanu.
Piektais indikators, ko izcēla Slaidiņš, ir Krievijas mobilizācijas infrastruktūras paplašināšana un sakārtošana. Viņš norādīja, ka tiekot novērsti dažādi birokrātiskie šķēršļi un notiekot militārās vervēšanas biroju apmācības. Tas varētu nozīmēt, ka nepieciešamības gadījumā jaunu mobilizācijas vilni būtu iespējams īstenot ātrāk nekā iepriekš.
Slaidiņš arī pievērsa uzmanību tam, ka mobilizācijas speciālisti tiekot nodarbināti uzņēmumos. Pēc viņa teiktā, tas kopumā rada iespaidu, ka Krievija gatavo sistēmu, kuru vajadzības gadījumā varētu izmantot jauna mobilizācijas viļņa īstenošanai. Vienlaikus Krievijas informatīvajā telpā situācija tiekot pasniegta kā kontrolēta un tāda, kas norit atbilstoši iepriekš izstrādātam plānam.
