“Tas ir tas, uz ko Kremlis spiež!” Slaidiņš atklāj galveno drošības risku Ukrainai un brīdina par Krievijas jauno taktiku 1
Krievijas uzbrukumi Ukrainai arvien vairāk iegūst ilgstošas gaisa kampaņas raksturu, kuras mērķis nav tikai atsevišķu objektu iznīcināšana. Krievija cenšas vienlaikus noslogot Ukrainas pretgaisa aizsardzību, radīt zaudējumus infrastruktūrai un enerģētikai, kā arī psiholoģiski nogurdināt sabiedrību.
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš skaidroja, kādu risku šāda Krievijas taktika rada Ukrainai un kādi varētu būt Kremļa galvenie mērķi.
“Galvenais drošības risks ir Krievijas pārējie uz ilgstošu gaisa izsīkumu modeli, reaktīvie bezpilota lidaparāti, reaktīvie droni ievērojami samazina reaģēšanas laiku, sarežģī lētāku mobilo pārtvērēju darbu un piespiež visu pretgaisa aizsardzības sistēmu ilgāk turēt kaujas režīmā,” norāda Slaidiņš.
Viņš skaidro, ka Krievijas izmantotie reaktīvie bezpilota lidaparāti rada papildu izaicinājumus Ukrainas pretgaisa aizsardzībai. Lielāks ātrums nozīmē mazāku laiku, kurā aizsardzības sistēmām jāspēj atklāt, identificēt un pārtvert tuvojošos mērķi. Vienlaikus tas palielina slodzi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām, kurām ilgstoši jāatrodas paaugstinātas gatavības režīmā. Tas savukārt var ietekmēt gan resursu patēriņu, gan spēju aizsargāt dažādus objektus ilgākā laika periodā. Pēc Slaidiņa teiktā, Krievijas taktikas būtiska sastāvdaļa ir ne tikai konkrētu mērķu iznīcināšana, bet arī Ukrainas aizsardzības sistēmas pakāpeniska izsmelšana.
Slaidiņš uzsvēra, ka Krievijas gaisa kampaņai ir arī citi mērķi. Triecieni tiek vērsti pret loģistiku, infrastruktūru un enerģētikas objektiem, tādējādi radot traucējumus cilvēku ikdienas dzīvē. Viņaprāt, Krievijas mērķis ir radīt situāciju, kurā iedzīvotāji arvien vairāk izjūt kara sekas arī ārpus tiešās frontes zonas.
Slaidiņa vērtējumā līdz ar to Krievijas gaisa kampaņai izveidojas trīs savstarpēji saistīti komponenti. Tā ir fiziska iznīcināšana, Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu noslogošana un ekonomiskais spiediens, kā arī psiholoģiska ietekme uz iedzīvotājiem.
Vienlaikus turpinās arī diplomātiskie centieni. Slaidiņš norādīja, ka Krievijas un ASV kontakti kļūst intensīvāki, tomēr pašlaik neesot pazīmju, ka abas puses būtu pietuvojušās kompromisam būtiskākajā jautājumā, kas saistīts ar teritorijām.
Tāpēc Slaidiņa ieskatā diplomātiskās sarunas nevajadzētu automātiski uztvert kā signālu par drīzām kara beigām. Slaidiņš pievērsās arī Krievijas informatīvajai kampaņai. Viņaprāt, Kremļa galvenais mērķis Ukrainā vairs nav panākt plašu prokrievisku noskaņojumu veidošanos, bet gan panākt pretēju efektu
Krievijas informatīvie vēstījumi tiek izmantoti, lai veicinātu nogurumu, apātiju un sajūtu, ka pretošanās Krievijai ir bezjēdzīga. Pēc Slaidiņa vērtējuma šāda pieeja ir daļa no plašākas stratēģijas, kurā militārais spiediens tiek papildināts ar informatīvu ietekmi. Mērķis ir panākt, lai Ukrainas sabiedrība un tās starptautiskie partneri arvien vairāk šaubītos par spēju turpināt pretošanos.
Slaidiņš uzskata, ka tuvākajā nākotnē būtiskākais risks Ukrainai būs vairāku faktoru vienlaicīga izmantošana: “Galveno risku tuvākā nākotnē var formulēt kā četru komponentu kombināciju – militārais spiediens frontē, ilgstošs gaisa terors, triecienu aizmugure loģistikai un enerģētikai. Un galvenais arī, protams, kauju informatīvā telpā informācijas kampaņa demoralizācijai.
Slaidiņa ieskatā Krievijas stratēģija ir mainījusies. Viņš uzskata, ka Kremlis vairs nevar paļauties uz iespēju ātri militāri sakaut Ukrainu. Tā vietā Krievija, pēc Slaidiņa vērtējuma, varētu mēģināt panākt ilgstošu nogurumu, lai Ukrainas sabiedrība un tās partneri arvien vairāk šaubītos par pretošanās turpināšanas jēgu.
