“Teica gaidīt…” Sieviete pēc ērces piesūkšanās slimnīcā lūdz un nesaņem palīdzību, vēlāk viņai diagnosticē nopietnu slimību
0
Vasarā piesūkusies ērce daudziem šķiet nepatīkams, tomēr pavisam ikdienišķs atgadījums – to pēc iespējas ātrāk noņem, koduma vietu turpina vērot un dzīvo tālāk. Taču kādai mūsu portāla lasītājai šķietami vienkāršā situācija izvērtusies pavisam citādi.
Sieviete stāsta, ka vasaras vidū ar piesūkušos ērci devusies pēc palīdzības uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Viņa bija pārliecināta, ka slimnīcā ērci izņems. Taču, pēc lasītājas teiktā, palīdzība viņai atteikta. Konkrēto ārstniecības iestādi, kurā piedzīvota aprakstītā situācija, lasītāja neatklāja.
Viņa no medicīnas iestādes personāla saņēmusi padomu, kas šobrīd, zinot notikumu turpinājumu, šķiet īpaši neizprotams.
“Man pateica, ka varbūt tā nemaz nav ērce. Nav ko ņemties! Teica gaidīt, līdz tā vieta sastrutos, un ērce pati izkritīs,” atminas sieviete.
Todien sieviete mediķu palīdzību tā arī nesaņēma. Tagad viņai diagnosticēta Laima slimība un uzsākta ārstēšana.
Vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā cilvēkam ar piesūkušos ērci patiešām drīkst pateikt – mēs to neņemsim ārā? Vai mediķim šādā situācijā nav vismaz jāapskata pacients un jāizskaidro, ko darīt tālāk? Un vai ieteikums ērci neaiztikt un gaidīt, līdz tā pati izkritīs, vispār ir medicīniski pamatots?
Atteikumam jābūt medicīniski pamatotam
Lūdzot komentēt konkrēto situāciju, Veselības inspekcijas (VI) pārstāvji uzsver, ka bez konkrētās situācijas apstākļu un medicīniskās dokumentācijas nav iespējams pateikt, vai šajā gadījumā ārstniecības personas rīcība bijusi pareiza.
“Jautājumi par konkrētajā gadījumā sniegto vai atteikto veselības aprūpi ir vērtējami, ņemot vērā konkrētās situācijas apstākļus un ārstniecības personas veikto pacienta veselības stāvokļa izvērtējumu. Līdz ar to par konkrētā gadījuma norisi un pieņemto lēmumu visprecīzāk varētu skaidrot pati ārstniecības iestāde,” norāda VI pārstāvji.
Tomēr – ārstniecības pakalpojuma vai manipulācijas atteikums nedrīkst būt nepamatots.
“Vienlaikus pacientam ir tiesības saņemt veselības aprūpi atbilstoši viņa veselības stāvoklim, un ārstniecības pakalpojuma vai manipulācijas atteikumam ir jābūt medicīniski pamatotam.
Lēmumam par konkrētas manipulācijas nepieciešamību jābalstās uz pacienta veselības stāvokļa izvērtējumu un ārstniecības personas profesionālo kompetenci, nevis tikai uz pacienta pieprasījumu vai tā noraidīšanu bez pamatojuma,” uzsver VI.
Tātad būtisks ir ne tikai gala lēmums – veikt vai neveikt konkrēto manipulāciju, bet arī medicīniskais pamatojums, uz kura šāds lēmums balstīts.
Lasītājai sniegtais padoms – gaidīt, līdz vieta sastrutos, un ērce pati izkritīs – šajā stāstā rada visvairāk jautājumu. Un bažu! Vai ērci tiešām drīkst atstāt?
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiski pieejamās rekomendācijas neparedz gaidīšanu, līdz piesūkusies ērce pati nokritīs. Gluži pretēji – tiek uzsvērta savlaicīgas un pareizas ērces noņemšanas nozīme.
SPKC skaidro, ka Laimas slimību jeb Laimas boreliozi izraisa borēlijas. Atšķirībā no ērču encefalīta vīrusa borēlijas no ērces koduma vietas cilvēka organismā nonāk pēc zināma laika, tādēļ ir svarīgi piesūkušos ērci pamanīt un noņemt pēc iespējas ātrāk.
SPKC norāda – ja inficēta ērce tiek savlaicīgi pamanīta un pareizi noņemta, pastāv liela varbūtība, ka borēlijas cilvēka organismā nemaz nenonāks.
Svarīgi arī, kā ērce tiek noņemta. To nevajadzētu saspiest, griezt vai dedzināt, kā arī izraut ar pirkstiem. Tāpat SPKC neiesaka ērcei liet virsū eļļu, spirtu vai citus šķīdumus, jo tas var veicināt ērces ķermeņa satura nokļūšanu cilvēka organismā.
Pat ja ārstniecības personai radušās šaubas, vai sievietes ādā piesūkušais veidojums patiešām ir ērce, lasītājas stāstītais tik un tā raisa jautājumu – vai šādā situācijā nebūtu nepieciešams to vispirms medicīniski izvērtēt, nevis ieteikt gaidīt, līdz vieta sastrutos un iespējamā ērce pati izkritīs?
Turklāt SPKC rekomendācijas ir nepārprotamas – ja ērce ir piesūkusies, tā pēc iespējas ātrāk jānoņem. SPKC arī norāda, ka vislabāk būtu, ja ērci izņemtu speciālists, ja tuvumā ir medicīnas iestāde.
Ko darīt, ja uzskati, ka medicīniskā palīdzība atteikta nepamatoti?
Šis stāsts vērš uzmanību uz jautājumu, ko cilvēks vispār var darīt, ja uzskata, ka ārstniecības iestādē nepieciešamā palīdzība viņam atteikta nepamatoti?
VI pārstāvji norāda, ka šādā situācijā pacientam ir tiesības vērsties Inspekcijā ar iesniegumu.
“Ja pacientam rodas šaubas par saņemto veselības aprūpi vai viņam konkrētā situācijā ir atteikta medicīniskā palīdzība, viņš ar iesniegumu var vērsties Veselības inspekcijā. Šādā gadījumā Inspekcija var izvērtēt konkrētās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas rīcību, pamatojoties uz pieejamo informāciju un medicīnisko dokumentāciju,” skaidro VI.
Tieši medicīniskā dokumentācija un konkrētās situācijas apstākļi ļautu izvērtēt, vai pacientes veselības stāvoklis ticis pienācīgi izvērtēts, kāds lēmums pieņemts un ar ko tas bijis pamatots.
“Veselības inspekcija nevar sniegt vērtējumu, neiepazīstoties ar konkrētā gadījuma medicīnisko dokumentāciju un citiem būtiskiem apstākļiem,” norāda Inspekcija.
Te svarīgi nodalīt arī divas lietas. Tas, ka sievietei pēc aprakstītā notikuma diagnosticēta Laima slimība, pats par sevi nepierāda, ka saslimšanu izraisījis tieši atteikums izņemt ērci. Šādu cēloņsakarību bez konkrētā gadījuma medicīniska izvērtējuma apgalvot nevar.
Tomēr lasītājas pieredze atstāj kādu būtisku jautājumu neatbildētu. VI uzsver, ka ārstniecības pakalpojuma vai manipulācijas atteikumam jābūt medicīniski pamatotam, savukārt SPKC rekomendē piesūkušos ērci noņemt pēc iespējas ātrāk. Ja sievietei ieteikts gaidīt, līdz vieta sastrutos, un ērce pati izkritīs, uz kādu medicīnisku pamatojumu šāds ieteikums balstīts?
