Foto – Shutterstock.com

“Ciānas gudro protokoli” – vēsturiska mistifikācija vai reāls drauds? 15

Versijas par izcelsmi

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Lasīt citas ziņas

Autors – Agris Dzenis, žurnāls “Planētas Noslēpumi”

CITI ŠOBRĪD LASA

Cariskās Krievijas slepeno dienestu safabricējums antisemītisma veicināšanai – tāds ir vispārpieņemtais viedoklis par šo 20. gadsimta noslēpumaināko tekstu. Vienlaikus tas ir arī viens no vispaviršāk un vistendenciozāk pētītajiem darbiem. Gan teksta autentiskuma noliedzēji, gan tie, kas Protokolus atzīst par “ebreju pasaules sazvērestības plānu”, ir tālu no īstenības un paši pret savu gribu veicina teksta autoru plāna īstenošanos. “Ciānas gudrie” ir nosacīts apzīmējums varenai slepenai organizācijai, kas, maskējoties aiz progresa, labklājības un iecietības lozungiem, ir nodarījusi un turpina nodarīt globāla mēroga kaitējumu gan ebrejiem, gan citām tautām.

1917. gadā, pēc cara patvaldības gāšanas, Krievijas pagaidu valdības loceklis S. Svastikovs, pamatojoties uz mutiski sniegtām ziņām, izvirzīja versiju par Protokolu safabricēšanu Parīzē 20. gadsimta sākumā, ko veicis Krievijas slepenpolicijas ohrankas virsnieks P. Račkovskis, lai ar šķietamiem ebreju pasaules sazvērestības pierādījumiem izvērstu plašu antisemītisma kampaņu Krievijā. 1905. gadā, pašā revolucionārās kustības augstākajā fāzē, šo tekstu iespiedis krievu muižnieks S. Niluss. Tādējādi ohranka panākusi Krievijas iedzīvotāju revolucionārā noskaņojuma noplakšanu un pārtapšanu niknumā pret ebrejiem kā nemieru un Krievijas posta vaininiekiem. Pats P. Račkovskis nevarēja ne noliegt, ne apliecināt viņam piedēvētās rīcības, jo jau 1910. gadā bija miris.

Šo versiju attīstīja 20. gados kā atspēkojumu Protokoliem, kas šajā laikā jau bija pārtulkoti daudzās Eiropas tautu valodās un sekmēja antisemītisma uzplūdus. Sameklēja pat literārus darbus, kas it kā kalpojuši par paraugu Protokoliem: vācieša H. Goedšes 1868. gadā izdoto romānu “Biarica” par 12 Izraēļa cilšu vecāko pasaules pakļaušanas plāniem ar finanšu operāciju palīdzību, kā arī franču sociālista un masona M. Žolī manuskriptu “Dialogs starp Makjavelli un Monteskjē ellē”. Tiesa, satura un stila paralēles tomēr bija vājš arguments apgalvojumam par Protokolu pārrakstīšanu no minētajiem darbiem.

Kā vienu no spēcīgākajiem argumentiem Protokolu viltošanas aizstāvji mēdz minēt 1936. gada Bernes pilsētas tiesas spriedumu. Process sākās ar lietas ierosināšanu pret Šveices nacionālo partiju par Protokolu drukāto tekstu izplatīšanu. Pēc četriem gadiem tiesa atzina, ka Protokoli ir viltojums, spriedumu pamatojot tikai ar divu liecinieču – K. Radzivilas un K. Herbletas izteikumiem, kuras it kā 1904. vai 1905. gadā Parīzē uzzinājušas, ka P. Račkovskis safabricējis tekstu, un redzējušas tā rokrakstu. Tiesa vairākkārt pieprasīja dokumentu kopijas par Protokolu tapšanu no Padomju Savienības arhīviem, tomēr saņēma atbildi, ka cariskās Krievijas iestāžu fondos tādi nav atrodami. Turklāt noskaidrojās, ka P. Račkovskis liecinieču minētajā laikā Parīzē nemaz nav atradies un teksts atklātībā bija nonācis jau desmit gadus agrāk.

Antisemītiski noskaņotie autori izvirzīja citu versiju – Protokoli nolasīti pirmā cionistu kongresa slepenajā sēdē 1897. gadā, un to autors ir cionistu līderis T. Hercls. Viens no senebreju valodā rakstīto Protokolu eksemplāriem esot izzagts un 1906. gadā nonācis Britu muzejā, kur to angliski pārtulkojis muzeja līdzstrādnieks. Šādā rakursā Protokoli kļuva par svarīgāko antisemītu darbības pamatojumu, jo “Ciānas gudro padome” esot ebreju garīgās un finanšu aristokrātijas varenākie pārstāvji, kuru mērķis ir pakāpeniska varas iegūšana visā pasaulē un neebreju paverdzināšana. Arī šī versija, šķiet, nav mazāk apšaubāma par to, ko pauž Protokolu safabricēšanas aizstāvji.

Protokolu nonākšana atklātībā

Pateicoties slepeno organizāciju pētnieku O. Platonova un J. Begunova pētījumiem Šveices un ASV arhīvos, bija iespējams izstrādāt Protokolu izcelsmes ticamāko versiju.

1884. gadā krievu kņaziene J. Gļinka Parīzē par 2500 frankiem uzpirka savu paziņu masonu ložas Memfis Micraim biedru J. Šorstu-Šapiro, lai viņš uz vienu nakti izzog no ložas arhīva dokumentu, kas pierādītu masonu darbības kaitīgumu valstīm un sabiedrībai. Paziņa izgrieza no kāda pierakstu sējuma kaudzīti lapu, kuras J. Gļinka pārrakstīja. Vēlāk viņa tekstu pārtulkoja no franču (nevis senebreju!) valodas krieviski un iesniedza caram Aleksandram III, kurš gan to atstāja bez ievērības. Drīz pēc tam galma intrigas caru noskaņoja pret kņazieni, un monarhs J. Gļinku izsūtīja no galvaspilsētas uz viņas muižu Tulas guberņā.

Tur kņaziene rokrakstu nodeva apriņķa muižniecības priekšniekam, kurš to savukārt 1895. gadā iesniedza savam draugam dzelzceļa inženierim P. Stepanovam. Pēc neveiksmīga mēģinājuma atkārtoti pievērst tekstam cara uzmanību Stepanovs to 1895. gadā pavairoja ar hektogrāfu, bet 1897. gadā – nodrukāja nelielā tirāžā. Vēl 30. gados Ļeņina bibliotēkā Maskavā glabājās hektogrāfiskā izdevuma eksemplārs, kas vēlāk bez pēdām pazuda.

Pavairoto tekstu 1903. gadā avīzē Znamja ar nosaukumu “Ebreju sazvērestība” pārpublicēja antisemītiski noskaņotais žurnālists P. Kruševans. 1905. gadā G. Butmi plašus Protokolu fragmentus ievietoja savā grāmatā “Mūsu nelaimju cēlonis”, kurā centās pierādīt, ka ebreji plānoti grauj Krievijas ekonomiku. Var redzēt, ka pirmie Protokolu publicētāji traktējuši tos visnotaļ patvaļīgi.

Tāpat rīkojās arī reliģiozais krievu muižnieks S. Niluss. Viņš bija pirmais, kurš tekstus nodēvēja par “Ciānas gudro protokoliem” un 1905. gadā publicēja brošūrā “Lielais mazajā jeb Antikrists kā drīza politiska iespējamība”. Brošūras otrā izdevuma (1911) priekšvārdā viņš rakstīja, ka 1901. gadā rokrakstu ieguvis no kāda tuva cilvēka, kurš drīz miris. Rokraksta dāvinātājs apgalvojis, ka tas ir tulkojums no oriģināldokumentiem, ko kāda sieviete nozagusi vienam no ietekmīgākajiem masonu vadoņiem Francijā. Nilusa publikācijas mērķis nebija noskaņot pret ebrejiem, bet brīdināt par draudiem valstīm un kristīgajai ticībai, ko ieplānojuši sagraut ebreju aristokrāti un masoni, lai par pasaules valdnieku varētu padarīt Antikristu – Ciānas ķēniņu.

Protokolu “ebrejisko izcelsmi” nekritiski pārņēma to vēlākie publicētāji Eiropas valstīs un ASV. Tā kā Protokolos aprakstītas slepena centra vadītas, reāli notikušas vai notiekošas politiskās, ekonomiskās un sabiedriskās norises, to īstumam noticēja daudzi. “Žīdu sazvērestību” kā pamatojumu ebreju vajāšanai plaši izmantoja arī vācu nacisti.

Kas ir “Ciānas gudrie”?

Foto – Shutterstock.com


Pēc satura un stila Protokoli nav ne sēdes protokols, ne literārs darbs, pat ne apcerējums. Tie ir runas konspekti, kuros izvērsti fiksēts svarīgākais, savukārt labi zināmas lietas pieminētas tikai garāmejot. Runātājs sevi vai organizāciju nenosauc – viņš konsekventi lieto vietniekvārdu “mēs” un runā izteiktā savas varas apziņā.

Šie “mēs” ir slepena organizācija, kas 19. gadsimta nogalē jau bija ieguvusi pietiekami lielu ekonomisko un politisko varu, lai varētu plānot pasaules kundzību. Protokoli ir šīs biedrības paveiktā raksturojums un nākotnes darbības vadlīnijas, izklāstītas sausā, lietišķā un bezkaislīgā valodā. Izteiksme ir mazliet frivola – tā mēdz runāt nevis plašākas auditorijas priekšā, bet tuvu paziņu vidū. Analizējot Protokolos izklāstītās slepenās biedrības aktivitātes un darbības metodes, iespējams secināt, ka to veidoja Eiropas bagātākie cilvēki, kuri kontrolēja daudzu valstu politiku un pamatoti dēvēja sevi par slepeno supervaldību.

“Ciānas gudrie” ir S. Nilusa ieviests apzīmējums. Tas veidots, vadoties pēc slepenās biedrības darbības galamērķa – iecelt pasaules valdnieku, sauktu par “Ciānas asiņu ķēniņu”. Ciāna ir kalns Jeruzalemē, uz kura atradās Izraēļa ķēniņa Dāvida pils, bet apzīmējums gojim (tautas) Torā attiecināts uz visiem tiem, kas neseko Izraēļa dieva Jahves derībai. Jau šie apzīmējumi vien neviļus rosina saistīt Protokolus ar ebrejiem, tomēr jāņem vērā, ka Toras un ebreju maģijas kabalas jēdzienus un simboliku Eiropas magu un alķīmiķu brālībās plaši izmantoja jau kopš viduslaikiem.

Ebreji Protokolos pieminēti tikai divreiz – sakarā ar “Ciānas gudro” plānoti izraisīto antisemītismu. Arī Ciānas ķēniņš nav vis ebreju gaidītais dievišķais mesija, bet gan pašu “gudro” izraudzīts un audzināts cilvēks. Tam, ka “Ciānas gudrie” nepārstāv ebreju tautu, vispārliecinošākais arguments un reizē arī atslēga brālības izcelsmei ir “mūsu” zīme – simboliskā čūska.

Čūska ir labi pazīstama zīme melno magu un alķīmiķu brālībās. “Ciānas gudro” idejas un simboli liecina par viņu saistību ar slepeno iluminātu brālību. Ivritā čūska – neheš – nozīmē arī “atšifrēt, atklāt”, kam nozīmes ziņā tuvs ir latīņu vārds illuminare – “apgaismot, izzināt”. Iluminātiem bija raksturīga pretinieka īpašību smalka izpētīšana un to izmantošana savu nolūku īstenošanai, īpašnieciskums, sev izdevīga brīža pacietīga gaidīšana, auksts, precīzs prāts un emociju trūkums. Šādas reptiliskas iezīmes vērojamas arī “Ciānas gudro” darbības programmā.

Bavārijas iluminātu ordenis atklātībā parādījās 1776. gadā. Tā oficiālie mērķi bija cilvēku izglītošana un tikumiska pilnveidošana, tomēr patiesie nolūki nāca klajā 1786. gadā, kad kratīšanas laikā atrada ordeņa slepeno arhīvu. Praktiski visi Protokolos atklātie “Ciānas gudro” mērķi, līdzekļi un taktika bija izklāstīti jau iluminātu dokumentos. Viņu mērķis bija pasaules kundzība, kas sasniedzama, likvidējot valstis, reliģiju un sabiedrības morālās vērtības. Lai to īstenotu, iluminātiem jāpakļauj un jāveido sabiedriskā doma, jāsēj pasaulē ķildas un šaubas, līdz cilvēki būs apmulsināti tiktāl, ka zaudēs jebkādu interesi par politiku. Turklāt jākultivē un jāslavē netikumi, jācīnās pret atsevišķas personības spēku un par bezrakstura pūļa izveidošanu. Ilumināti uzskatīja, ka valstis visefektīvāk var pakļaut ar ārējo parādu palīdzību, bet pasaules varas sagrābšana panākama, izraisot plaša mēroga badu, karus un nemierus.

Devīze – spēks un liekulība

Protokolos paustās “gudro” ideoloģijas galvenā iezīme ir vairumam slepeno organizāciju raksturīgā augstprātīgā un nicinošā attieksme pret tai nepiederošajiem. “Gudrie” sevi uzskata par izredzētiem pasaules pārvaldīšanai, bet gojus – par lopiskiem radījumiem, kurus drīkst izmantot, ignorējot jebkādas morāles normas, un iznīcināt, ja goji kļūst izredzētajiem lieki vai traucējoši: “Nāve ir katra neizbēgams gals. Labāk šo galu tuvināt tiem, kas traucē mūsu lietai.”

Savā darbībā “gudrie” vadās pēc pamatpostulāta: cilvēku ar ļauniem instinktiem ir vairāk nekā labo, tādēļ labākus rezultātus pārvaldīšanā var gūt ar vardarbību un iebiedēšanu, nevis akadēmiskiem spriedelējumiem. Katrs cilvēks tiecas pēc varas, un cilvēkus var pārvaldīt tikai ar rupja spēka palīdzību: “Politikai nav nekā kopīga ar morāli. Tam, kurš grib valdīt, jāizmanto gan viltība, gan liekulība.”

Manipulācijām vislabāk pakļaujas tumsonīgs pūlis, tāpēc “gudrie” vislielāko uzmanību velta tā veidošanai. Kā “gudrie” atzīst, šis uzdevums lielā mērā jau ir paveikts: „ Politiskā brīvība ir tikai ideja, nevis fakts, taču šo ideju var izmantot, lai piesaistītu masas. Šo uzdevumu atvieglina pretinieka saindēšana ar šo pašu ideju, tā dēvēto liberālismu.”

Manipulēt ar pūli, kas seko vairākumam vai daiļrunīgākajiem oratoriem, ir ļoti vienkārši: “Katrs pūļa lēmums ir atkarīgs no nejauša vai inspirēta vairākuma, kurš, nepārzinot politikas noslēpumus, pieņem absurdus lēmumus, kas rada anarhijas iedīgļus pārvaldē.”

Pieturoties pie postulāta, ka brīvība un vienlīdzība ir tikai fikcijas, “gudrie” tomēr atzīst: “Arī brīvība varētu būt nekaitīga un pastāvēt valstī, nekaitējot tautu labklājībai, ja tā balstītos uz ticību Dievam, uz cilvēces brālību ārpus domas par vienlīdzību, kas ir pretrunā pašiem radīšanas pamatiem. Ar tādu ticību tautu varētu vadīt draudžu gādība, un tā mierīgi un pazemīgi staigātu zem sava garīgā gana rokas, pakļaujoties Dieva kārtībai zemes virsū. Lūk, kāpēc mums ir nepieciešams sagraut ticību, izraut no goju mutēm pašu dievības un gara principu, visu nomainot ar aprēķinu un materiālajām vajadzībām.”

Maigais apziņas terors

“Ciānas gudrie” bez mazākajām šaubām apgalvo, ka galvenais manipulāciju instruments – nauda – jau atrodas viņu rokās. Tas atbilst 19. gadsimta beigu un vēlāku laiku situācijai, kad starptautiskās banku apvienības un ražošanas tresti spēja ietekmēt politekonomiskās norises visā pasaulē: “Uz dabiskās un dzimtu aristokrātijas drupām mēs uzcēlām savas inteliģences aristokrātiju, vispirms – naudas aristokrātiju.” Nauda sniedz iespēju kontrolēt masu saziņas līdzekļus, līdz ar to – arī sabiedrisko domu. Gudrie pamatoti konstatē, ka tauta akli tic drukātajam vārdam, un visdažādāko novirzienu preses izdevumu pārvaldīšana ne tikai ļauj uzzināt sabiedriskās domas noskaņu, bet arī to virzīt sev vēlamā gultnē.

Nozīmīgākā “gudro” manipulāciju panākumu atslēga ir iedarbošanās uz cilvēku apziņu, rosinot un izmantojot zemiskākās cilvēku jūtas: “Kontaktējoties ar cilvēkiem, kuri mums vajadzīgi, mēs vienmēr esam iedarbojušies uz cilvēka prāta vissmalkākajām stīgām – aprēķinu, alkatību, materiālo vajadzību nepiesātināmību, bet ikkatra no minētajām cilvēku vājībām ir spējīga nokaut iniciatīvu, nododot ļaužu gribu viņu darbības pircēja rīcībā.”

Manipulācijām vislabāk pakļaujas pūlis, tādēļ individualitāte jānomāc ar kolektīvisma ideju: “Mēs gojus esam uzsēdinājuši uz sapņa par cilvēka individualitātes iekļaušanos simboliskā kolektīvisma vienībā. Viņi vēl nav sapratuši un nesapratīs, ka šis zirdziņš ir galvenā dabas likuma klaja pārkāpšana, kas kopš paša pasaules sākuma ir radījis vienību, kura nelīdzinās citām.”

Galvenais ierocis – pūļa skaudība un naids

“Gudro” politisko panākumu ķīla ir pastāvīgs nemiers un naids, ko rada un uztur gan šķiru, gan valstu un tautu starpā. Ar visdažādākā mēroga konfliktiem gojus sašķeļ un novājina. “Ciānas gudro” cīņa par pasaules varu ir visasiņainākā, kādu vien pieredzējusi pasaule, tomēr viņi to izcīna vienīgi ar goju rokām. Vispārēja naida un nesaskaņu sistēmā iekļausies arī antisemītisms, kas, kā ciniski apgalvo “gudrie”, “ir radīts pēc mūsu vajadzības un rīkojuma, jo tas nepieciešams mūsu mazāko brāļu pārvaldīšanai.”

Eiropas monarhijās īstenoja valdnieka atšķelšanu no tautas ar korumpētu ierēdņu palīdzību: “Valdnieku aizsedz viņa pārstāvji, kas muļķo tautu, aizraujoties ar savu nekontrolējamo un bezatbildīgo varu. Valdnieki, kuriem laupīta pieeja tautai, vairs nevar ar to vienoties.” Līdz ar to strauji zuda valdnieku autoritāte tautās, kas savukārt radīja priekšnoteikumus revolūcijām un valsts apvērsumiem.

Tajā pašā laikā ar ekonomisku manipulāciju palīdzību sabiedrību sašķēla savstarpēji naidīgās šķirās: daudzos nabadzīgos proletāriešos un nedaudzos bagātos uzņēmējos. Nabadzībā slīgstošais strādnieku pūlis, kurā kultivēja naidu un skaudību pret bagātajiem, bija “gudro” karaspēks cīņā pret monarhijām: “Mēs izliksimies par strādnieku glābēju no nabadzības, kad piedāvāsim viņam stāties mūsu karapulkā – sociālistu, anarhistu, komunāru rindās.”

Monarhiju sagraušana un valsts iekārtu nomaiņa uz demokrātismu un liberālismu tomēr nenesīs gaidīto saskaņu un uzplaukumu. Atbilstoši “gudro” nodomiem demokrātija tikai padziļinās šķelšanos sabiedrībā: “Partiju sašķeltība tās visas ir nodevusi mūsu rīcībā, jo tām, lai savstarpēji cīnītos, vajadzīga nauda, bet tā visa ir mūsu rokās.”

Kaujaslauks – ekonomika

Tā kā “gudro” izdomātās politekonomiskās teorijas par pasaules valdnieku ir padarījušas kapitālu, ar finanšu manipulāciju palīdzību ir iespējams viegli ietekmēt politiku. Kā galveno priekšnoteikumu ekonomikas sagraušanai “gudrie” min spēcīgas greznības tieksmes attīstīšanu, kas veicinās kapitāla bezjēdzīgu izšķērdēšanu. Goji jānovirza uz rūpniecību un tirdzniecību, lai nācijas meklētu tikai pašlabumu, ieslīgtu savstarpējas konkurences cīņā un nepamanītu kopīgo ienaidnieku. Lai koncentrētu kapitālu “gudro” rokās, jāizveido milzīgi monopoli, vispirms panākot kapitāla uzkrāšanas un plūsmas ierobežojumu likvidēšanu.

Par efektīvāko valstu pakļaušanas līdzekli “gudrie” uzskata valstu ārējos aizņēmumus: “Ekonomiskās krīzes goju vidū esam izraisījuši ar naudas izņemšanu no apgrozības un valstu ārējiem aizņēmumiem. Saprātīgas nodokļu politikas vietā bezsmadzeņu goji piekrīt aizņēmumiem, kuri ar procentiem tik un tā būs jāatdod no pavalstnieku kabatām. Īstais valsts valdītājs bija un ir valdības kreditors.” Nodokļus no nabagajiem “gudrie” uzskata par revolūcijas sēklu un kaitējumu valstij, “kas zaudē lielo, dzenoties pēc sīkā”. Par valstij visizdevīgāko “gudrie” atzīst progresīvo ienākuma nodokli, ko arī ieviesīs nākotnes pasaules valstī.

Cīņa politiskajā un ekonomiskajā jomā, kā arī kapitāla centralizēšana ir Ciānas ķēniņa valsts rašanās priekšnoteikums: “Saspringta cīņa par virsroku, triecieni ekonomiskajā dzīvē radīs un jau ir radījuši vīlušās, aukstas un bezsirdīgas sabiedrības. Šīs sabiedrības pilnībā novērsīsies no augstākās politikas un reliģijas. To vadītājs būs tikai aprēķins, respektīvi, zelts, ko viņi dievinās to materiālo baudu dēļ, ko tas var sniegt.”

Absurdā demokrātija – ceļš uz tirāniju

Demokrātisku iekārtu laika gaitā diskreditēs, padarīs par smieklīgu un absurdu. Tas sabiedrībā izraisīs pilnīgu vienaldzību pret politiku – tāda ir “gudro” plāna daļa, kuras īstenošanās uzskatāmi novērojama mūsdienās. Haotiskums, sarežģītība un pretrunas politikā izraisīs sabiedrības riebumu pret politiku kā tādu: “Lai sagrābtu savās rokās sabiedrisko domu, tā jāsamulsina, izraisot tik daudz pretrunīgu viedokļu no dažādām pusēm, kamēr goji apmaldīsies to labirintā un sapratīs, ka labāk ir būt bez jebkāda viedokļa politikas jautājumos, kas īstenībā sabiedrībai arī nav jāpārzina.” Riebumu pret demokrātiju veicina arī likumdošana, ko padara nesaprotamu un pretrunīgu ar birokrātu komentāru palīdzību: “Skaidrojumi nomaskēja likumus, bet tad arī pavisam aizsedza tos no valdības skatieniem ar neiespējamību izprast tādu samudžinātu likumdošanu.”

Valdību nākšanu pie varas nosaka nevis tautas griba, bet “gudro” rokās esošais visspēcīgais līdzeklis – nauda. Atbildīgos posteņus demokrātisko valstu valdībās “gudrie” paredzējuši tautā populārām personām, kuru pagātnē ir kāds neatklāts noziegums, lai nepaklausības gadījumā varētu piedraudēt ar tā publiskošanu. Neraugoties uz posteņu ļaunprātīgu izmantošanu savtīgās interesēs, demoralizētā tauta ciena šādus politiķus viņu veiklo blēdību dēļ: “Nelietīgi gan, bet toties cik veikli!”

Viltus demokrātijas un nesaskaņu haosā turpināsies “Ciānas gudro” veiktā pārvaldes un sabiedriskās domas kontroles centralizācija. Goju pūli mocīs ne tikai ar rasu, tautu un reliģiju konfliktiem, bet arī ar speciāli izraisītu un stimulētu badu, noziedzību un slimībām. Kad visatļautība sasniegs savu kulmināciju, “gudrie” nāks atklātībā kā pasaules glābēji no pašu izraisītajām nelaimēm: “Mūsu patvaldnieka laiks pienāks, kad tautas, ko būs izmocījušas nebūšanas un mūsu sarīkotā valdītāju nepastāvība, kliegs: “Novāciet viņus! Dodiet mums vienu pasaules valdnieku, kurš iznīcinās nesaskaņu cēloņus – robežas, reliģijas, valstu intereses, kurš dotu mums mieru, ko mums nespēj dot mūsu valdītāji un pārstāvji!”

Ciānas ķēniņa vispasaules vara būs supertotalitārisms, kas izpaudīsies kā visu cilvēka dzīves sfēru regulēšana un kontrolēšana. Kontrolēšanu veiks, trešdaļai sabiedrības izsekojot pārējos un ziņojot par katru pretošanās pazīmi: „ Tad spiegošana nebūs kauna, bet goda lieta, savukārt nepamatotus ziņojumus stingri sodīs.” Īpaši stingri kontrolēs administrāciju, ierēdņi par nepakļaušanos vai nolaidību saņems bargus sodus.

Par savas valdības ģeogrāfisko centru “gudrie” bija iecerējuši Eiropu. Ciānas ķēniņu, kurš apvienos gan pasaules laicīgo, gan garīgo varu, tauta redzēs kā gādīgu tēvu, kurš publiski uzstāsies tautas priekšā, nemanāmu slepeno aģentu ielenkts. Izglītības iestāžu programmās dominēs valdnieka personības kults un “nākotnes programma”, kas nomainīs pagātnes izzināšanu.

“Ciānas gudro” idejas dzīvo!

Ja arī pieņem, ka Protokoli ir veikls safabricējums, tā autoram katrā ziņā vajadzēja būt izcilam politekonomikas prognozētājam, jo “gudro” ieceres 20. gadsimta gaitā ir īstenojušās un turpina īstenoties ar atbaidošu precizitāti. Ekonomikas un politikas globalizācija, finanšu un politikas sviru nokļūšana neliela personu loka rokās, apziņas manipulācijas ar masu saziņas līdzekļu palīdzību, apzināti izprovocēti globāla mēroga kari, sabiedrības demoralizācija un interešu sašaurināšana līdz materiālo vajadzību apmierināšanai, nesaskaņas ne tikai tautu un reliģiju, bet arī vecuma grupu, dzimumu un pat seksuālo orientāciju starpā, valstu ekonomiskās neatkarības zaudēšana un iekļaušana lielās politekonomiskās apvienībās ir tikai spilgtākie piemēri pasaules finanšu elites varaskāres uzvaras gājienam. Tehnoloģiju attīstība, kas masām uzspiests uzskatīt par progresu, nav atrisinājusi nabadzības problēmu, toties ir paplašinājusi manipulāciju iespējas ar apziņu un visu cilvēka dzīves sfēru kontroli.

Daudzi slepeno organizāciju pētnieki secinājuši, ka reālā vara pasaulē koncentrējusies aptuveni 300 personu – pasaules finanšu un politiskās elites – rokās. Šīs slepenās pasaules valdības mērķis, kurā apvienojušās vairākas senās slepenās organizācijas, ir jaunā pasaules kārtība – vara, kas ir identiska “gudro” plānotajai Ciānas ķēniņa valstībai.

SAISTĪTIE RAKSTI

Protokolu ideju tālāka īstenošana rada nopietnus draudus gan individualitātes brīvībai, gan demokrātijai un cilvēcībai. Kā iespējams atbrīvoties no slepenās pasaules valdības ietekmes?

Nenoliedzami – liela daļa tā dēvētās sabiedrības masu kultūras un priekšmetu kulta ietekmē jau ir padarīta par vienaldzīgiem biorobotiem. Tiem, kuriem individuālā brīvība, miers un saskaņa vēl ir vērtība, jāatceras, ka “Ciānas gudro” panākumu vai neveiksmju atslēga ir iedarbošanās uz konkrētas personas morālajām vērtībām un tieksmēm. Ja cilvēks savu brīvību un garīgumu ir gatavs pārdot par sadzīves ērtībām, kā arī iespēju apmierināt varas, mantas un baudas kāri, tad “Ciānas gudro” tīksmināšanās par “goju stulbumu” un līksmošana par Ciānas ķēniņa valstības tuvumu ir vis

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
Lasīt citas ziņas
“Pasaule ir nukleāra Armagedona draudu priekšā.” Baidens brīdina, ka Putins nejoko, draudot lietot kodolieročus 14
Sākts kriminālprocess par partijas “Stabilitātei!” deputātes Grevcovas iespējamo melošanu CVK 36
Polijā mājputnu barībā konstatētas neatļautas vielas. Vēl nav zināms, vai šī barība un putnu gaļa nonākusi arī Latvijā
VIDEO. Vīrietis, kurš Krievijas gaisa trieciena laikā zaudēja visu ģimeni: “Viņi nogalināja visu, kas bija manā dvēselē”
“Šoreiz pie valdības tiksim ātri!” Saruna ar profesoru Klāvu Sedlenieku
19:01
TIEŠRAIDE. Jaunākas par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu
18:59
“Pasaule ir nukleāra Armagedona draudu priekšā.” Baidens brīdina, ka Putins nejoko, draudot lietot kodolieročus 14
18:23
FOTO. Kā izskatās skaistākās Jūrmalas vēsturiskās ēkas?
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Vai laikapstākļi mainīsies? Sinoptiķu prognoze sestdienai
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
FOTO. Influenceri un slavenības tiekas īpašā pēcpusdienas tējas dzeršanas ballītē
“Režīma pilsēta”: kā Liepāja kļuva par PSRS militāro objektu – “nepiederošām” civilpersonām nepieejamu zonu
VIDEO. “Pie kājas man tavs makrolīmenis! Lai no šodienas cenas neceltos!” Lukašenko aizliedzis paaugstināt cenas
Dūra mātei, dūra skolotājai! Vai no šīs nelaimes varēja izvairīties? 52
Gada inflācija septembrī varētu būt vismaz 22%
Jānis Grasis: Ņemsim piemēru no ebreju kopienas, kas prasa un beigās arī dabū.
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Kurzemē policija uziet melnajam tirgum paredzētus šaujamieročus
Monika Zīle: Politisko kaislību duļķes un nogulsnes
VIDEO. Soctīklotāji pārsteigti par kāda zvejnieka neparasto lomu – haizivs olu 3
Liepājā aizdegusies šķeldas kaudze rada spēcīgu sadūmojumu plašākā apkārtnē
Bēgot no mobilizācijas, divi krievi ar laivu atbraukuši uz Aļasku
Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, solot pabalstus iedzīvotājiem
Jelgavā aizturēts autobusa vadītājs 2,39 promiļu reibumā 4
Latvijā nogādāts trešais jaunā elektrovilciena sastāvs
Kā zivs redz, un vai mānekļa krāsai tiešām ir nozīme?
Lai stiprinātu Latviju militāri, ASV piešķirs 145 miljonus eiro 85
Signāls Rietumiem – Krievijas energovēstījums caur gāzesvadiem 26
Nobela Miera prēmiju piešķir Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas cilvēktiesību aktīvistiem 7