Romu, vācu un latviešu gēnu kombinācija Sīmani nostādījusi ārpus tautiskām kopienām. Pie romiem viņš uzskatīts par latvieti, bet latvieši saukuši par čigānu. Jaunībā aizslēpojies līdz Latvijas čempiona titulam, tomēr kalnu slēpes nomainījis pret gitāru (Haralds nemīkstināja pirmo burtu).
Romu, vācu un latviešu gēnu kombinācija Sīmani nostādījusi ārpus tautiskām kopienām. Pie romiem viņš uzskatīts par latvieti, bet latvieši saukuši par čigānu. Jaunībā aizslēpojies līdz Latvijas čempiona titulam, tomēr kalnu slēpes nomainījis pret gitāru (Haralds nemīkstināja pirmo burtu).
Foto: no Haralda Sīmaņa ģimenes arhīva

Cilvēkam aizejot, viņa teiktais vai dziedātais sāk skanēt citādi. No Haralda Sīmaņa atvadoties 0

Raitis Strautiņš, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

“Kad šis murgs vienreiz beigsies?” Vecāki klases čatos atkal mēģina vienoties par dāvanām pedagogiem 67
Kokteilis
VIDEO. “Visatļautība pārsniedz visas saprāta un arī vājprāta robežas!” Daugavpils mēra “nakts izklaides” rada jautājumus
TV24
Vai tā ir patiesība, ka skursteni var iztīrīt ar kartupeļu mizām?
Lasīt citas ziņas

No dziesminieka Haralda Sīmaņa (12.06.1951. – 01.12.2022.) atvadāmies šodien, 8. decembrī Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.

Cilvēkam aizejot, viņa teiktais vai dziedātais sāk skanēt citādi. It kā iegūst jaunu jēgu. Uguns bijusi klātesoša daudzās Haralda Sīmaņa dziesmās – kā tiešajā tekstā, tā metaforās. Uguns pēc zibens spēriena savulaik paņēma arī viņa māju “Aivarus”. Nu ugunij tiks atdots arī aizgājēja ķermenis. Bet mēs iedegsim svecītes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un vēlreiz ziedēs rudzi,

Vēl strauti lietu dzers,

Vēl manis degtās gunis

Pret dūmiem strēlēs ies.

Šie gan ir Arvīda Ulmes dzejoļa “Uguns (Agni)” vārdi, taču tie skan Haralda balsī un notīs, turklāt, kā dziesminieks allaž daudzinājis – arī dzeja jau nāk no Dieva, caur tiem dzejniekiem, tādēļ nav pat svarīgi, kurš tai skaitās autors. “Paskatoties uz pantiņu, redzu, kurš man var skanēt. Vārdam atvēlēta liela vieta, jo galu galā es taču ar to vārdu gribu kaut ko pateikt!” Sīmanis skaidrojis.

Jaunībā izspēlējies dejās un restorānos, sapratis, ka pie cilvēkiem drīkst iet tikai tad, ja pašam ir ko teikt, dot to, kas “no Viņa caur mani nācis”. Jo mūziku jau var rakstīt arī galvai vai kājām. “Es neeju pēc aplausiem, es eju tikai kaut ko pa­paust,” kā mēdza teikt Haralda draugs dzejnieks Aivars Neibarts jeb Ņurbulis.

Sīmaņa dvēseles stīgām visbiežāk harmonējusi Arvīda Ulmes dzeja, taču Haralds izmantojis arī Imanta Ziedoņa, Eduarda Treimaņa-Zvārguļa un dažu citu dzejnieku liriku; Fransuā Vijona dzeju savulaik viņam piespēlējusi Cecīlija Dinere, teikdama, ka viņš šķietot vienīgais, kas to varētu izmantot mūzikā. Sīmanis bieži ķēries klāt lietām, kurām komponisti iet ar līkumu.

Būdams atvērts un it kā sabiedrisks, mūzikā Sīmanītis bija savrups un no konjunktūras izvairīgs. Par skatuves zvaigzni un vēl jo mazāk – par komerciāli veiksmīgu mākslinieku, cik nu tas Latvijā vispār iespējams, Sīmani nenosauksi. Tomēr viņa gandrīz četru oktāvu balss diapazons un unikālā izpildījuma maniere nevarēja palikt neievērota. Slavenākais un vienmēr koncertos visvairāk pieprasītais gabals “Ezers”, ar kuru Sīmanis pārsteidza “Mikrofona–80” klausītājus, atnācis viegli un ātri – kā gatava dziesma.

Arī tajā izmantots Arvīda Ulmes dzejolis. “Ja reiz mans ezers ir kalna galā, tad jāsāk ar galēji augstu dziedājumu,” dziesminieks nodomāja, un šis viņa augstais falsets savienojumā ar iespaidīgo piedziedājumu pilnā balsī kļuva par Haralda Sīmaņa vizītkarti. Dziesmas otro pantiņu, kurā ir vārdi “Kā suns es klusumu loku no ezera sava, Pie gaismas no jums pirms aizeju prom”, tolaik filharmonija aizliegusi dziedāt.

Filharmonisti teikuši: ko tad tu domā – mēs te kāda tumsa? Šo otro pantiņu Sīmanītis arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nesāka lipināt dziesmai klāt. Tomēr vēlāk, no jauna ieskaņojot, atdeva dziesmai to, kas tai pienākas. Bet vispār – Haraldam paveicās. Viņu neno­stučīja, un viņam nelika stučīt. Pat zinot, kuram to nācās darīt, viņš nepārtrauca radošu sadarbību, jo cilvēks taču ir tikai vidutājs tam, kas patiesībā nāk no Visaugstākā.

No dziesminieka Haralda Sīmaņa (12.06.1951. – 01.12.2022.) atvadāmies 8. decembrī Cēsu Sv. Jāņa baznīcā – tajā pašā, kuras torni viņš atjaunojis un kurā bieži spēlējis ērģeles.
Foto: no Haralda Sīmaņa ģimenes arhīva

Bet Sv. Jāņa baznīcas tornim, kuru restaurēja Haralds Sīmanis kopā ar Valdi Atālu un Arvīdu Ulmi, ir zibensnovedējs, uz kura galvas iegravēti vārdi “Dievs, svētī Latviju!”. Tas uzstādīts 1978. (!) gadā, īstenākajā Brežņeva sociālisma stagnācijas laikā, un, visticamāk, atrodas tur vēl joprojām.

Sīmanītis ir tik daudz dzīvojies pa baznīcām, kāpis torņos, atjaunojis tās, spēlējis ērģeles, ka to skaits viņam sen bija nojucis. Taču viņš uzskatīja, ka baznīcai jābūt katrā pašā. Tāpat esot ar dziesmām un to radīšanu. “Ja to neizlaid caur sirdi, tad tā tālāk neaiziet. Augstums baznīcas tornī rada sava veida brīvības sajūtu. Un es gribēju brīvību arī mūzikā. Ja ieej konkrētos rāmjos, vairs neesi brīvs.”

Haralds bija, kā mēdz teikt, ar siltu sirdi. Kaut nedaudz iepazīstot Sīmanīti, viņu nevar nemīlēt, atzīst viņa draugi. Labs ceļabiedrs un patiesi brīvs gars, kas spēja veikt garīgu varoņdarbu klusējot – kā darbu dara. Sīmanis vienmēr paliks brīvs un arī Lielais Noslēpums. Viņa garīgā būtne nobrieda vēlu, pilnībā pamodās ap gadiem piecdesmit, uzskata viņa sirdsbrālis Valdis Atāls. Tas, kas viņā bija vērtīgs, ir mūsu visu ienākums.

“Tā jau par mani ir teikts: Sīmanis dzied, kad, kur, ko, kam un cik grib. Jā, es nekad nezinu, ko dziedāšu. Ieeju auditorijā un jūtu, kas jādzied. Katrai dziesmai ir savs laiks. Ir tādas, kas atnāk un aiziet. Un ir tādas, kas paliek.” Šķiet, ar cilvēkiem ir tāpat. Sīmanīt, Tu esi no tiem, kuri paliek!

Bet ikreiz, kad vakara brīze

Mani zemzemē dzīs,

Atnāks Krustmāte Baltā

Un pūkā lakatā aiznesīs.

“Kad šis murgs vienreiz beigsies?” Vecāki klases čatos atkal mēģina vienoties par dāvanām pedagogiem
Kokteilis
VIDEO. “Visatļautība pārsniedz visas saprāta un arī vājprāta robežas!” Daugavpils mēra “nakts izklaides” rada jautājumus
TV24
Vai tā ir patiesība, ka skursteni var iztīrīt ar kartupeļu mizām?
“Es varēšu paturēt pāris zobu un aci?” Nepilngadīgās transpersonas slepkavas bija sagatavojušas slimīgu plānu, kā nogalinās
Ukrainas Drošības dienests sarīkojis sprādzienu Krievijas Severomuiskas dzelzceļa tunelī
Lasīt citas ziņas
TV24
“Nauda nesmird…” Adamovičs stāsta par atrasto krievu “Shahed” dronu, kurā ievietots Ukrainā ražots akumulators
TV24
Izglītības ministre: Man ļoti simpātiska šķiet ideja par obligātu mācīšanos līdz 18 gadu vecumam
Sniegs un apledojums visā Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem
Kokteilis
FOTO. VIDEO. “Viņa izskatās sensacionāli un visu laiku turas vīra tuvumā!” Keita un Viljams pēc ilgāka pārtraukuma atkal kopā izgājuši sabierībā
Maiks Pompeo: Runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ
12:32
Arī šogad valsts mežos katra ģimene drīkst cirst vienu eglīti Ziemassvētkiem
12:26
Kokteilis
FOTO. VIDEO. “Viņa izskatās sensacionāli un visu laiku turas vīra tuvumā!” Keita un Viljams pēc ilgāka pārtraukuma atkal kopā izgājuši sabierībā
12:23
“Kad šis murgs vienreiz beigsies?” Vecāki klases čatos atkal mēģina vienoties par dāvanām pedagogiem
Turcijā ceļa malā nogalinātu atrod palagā ietītu bijušo krievu modeli un viņas 15 gadus veco meitu. Pieļauj, ka slepkavību veicis Lietuvas pilsonis
Kremlis baidās par neveiksmju karā Ukrainā ietekmi uz prezidenta vēlēšanām
“Es varēšu paturēt pāris zobu un aci?” Nepilngadīgās transpersonas slepkavas bija sagatavojušas slimīgu plānu, kā nogalinās
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Vienbalsīgs tiesnešu balsojums! Latviešu dejotāja uzvarējusi prestižākajā vogue ballē Parīzē
TV24
Horens Stalbe: “Tiklīdz jūs nonākat Rīgā, tā jūs saprotat, ka mašīna sadalīsies gabalos!”
Knifi, kā pagatavot 24 dienu Adventes kalendāru
Traģisks negadījums pie Liepājas: ceļu satiksmes negadījumā gājusi bojā autobusa pasažiere
Arī šogad valsts mežos katra ģimene drīkst cirst vienu eglīti Ziemassvētkiem
Kokteilis
FOTO. Slavenības un kino mīļotāji pulcējas Dž.Dž.Džilindžera pirmās spēlfilmas – erotiskās drāmas “Ekstāze” pirmizrādē
Dārzs
Alveja, zelta stīga un citi vērtīgi “dakteri” uz palodzes
TV24
Kas notiks ar pastāvīgi dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem Latvijā pēc 2. decembra?
Pašreizējās prognozes liecina, ka nākamnedēļ laikapstākļus Latvijā ietekmēs Krievijas anticiklons. Paliks krietni aukstāks?
Receptes
Sautēti kāposti visām gaumēm. 5 dažādas versijas
Izraēlas armija paziņo par kauju atsākšanu Gazas joslā
Ir divi scenāriji: bijušais Putina runu autors stāsta, kā var mainīties vara Krievijā
Pēc spēcīgās vētras Krimā pazuduši okupantu apmācītie kaujas delfīni
VIDEO. Pilnīgi viens! Kataras lidostā neviens nesagaida Vācijas prezidentu
Kāpēc sīpolus nedrīkst glabāt kopā ar kartupeļiem un citi padomi par sīpoliem
Putinam Latvijā dzīvo vairāki uzvārda brāļi
Izpētīts: suņi neuzticas meļiem un atpazīst sliktus cilvēkus
Laikapstākļus nosaka ciklons – snigšana turpināsies arī piektdien. Kur prognozē visspēcīgākos nokrišņus
Kokteilis
VIDEO. “Visatļautība pārsniedz visas saprāta un arī vājprāta robežas!” Daugavpils mēra “nakts izklaides” rada jautājumus
“Restorāna darbinieku vārdā izsakām lielu nožēlu par notikumiem.”Juško, kurš iesita sievietei, atkāpies no “COD” vadības