Noslēpums. “Oligarhiskās Latvijas realitāte – visiem jāmelo” 9
Par plaši apspriestu personu aizvadītajā nedēļā kļuva bijušais SIA “Dienas Mediji” valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš (attēlā). Tomēr ziņa, ka tagad viņš kandidē uz Latvijas Radio valdi, bija radījusi aizdomas, ka tā sauktie oligarhi mēģina iegūt ietekmi sabiedriskajā medijā. Ieraksts interneta dienasgrāmatā, kuru daudzi lasītāji jau salīdzinājuši ar “grēksūdzi”, atklāj vairākus noslēpumus. Salmiņš raksta, ka amatu medija vadībā viņam piedāvājis sens paziņa Ralfs (no konteksta noprotams, ka tas ir Ralfs Kļaviņš, Rīgas Tirdzniecības ostas vadītājs). “Pēc pāris dienām Ralfs mani aizveda uz smalku biroju Dzirnavu ielā, kur ar mani aprunāties ieradās ekspremjers Šķēle. (..) Tādu īpašu norāžu man kā jaunajam vadītājam nebūšot, tik jāvada uzņēmums, iekļaujot vadības komandā jaunus locekļus. (..) Tovakar mājās ilgi dzēru tīru viskiju un domāju, ko lai iesāk. Nebija grūti noprast, ka pasākuma mērķis ir mainīt Ēlertes laika redakcionālo ievirzi, bet to darīt ar citu rokām, pašam paliekot ēnā. Esmu izvēlēts, jo līdz šim nekādā veidā neesmu bijis nedz saistīts, nedz pazīstams ar kādu no oligarhiem un tādēļ būtu labs aizsegs Šķēles patiesajiem nodomiem. (..) Runa ir par “kretīnmenedžmentu” pēc Šķēles rokasgrāmatas. Mākoņu pastnieki, lielākie kretīni, šoferu dēli, ielikteņi, pārmijnieki – man paredzēta tieši tāda loma. Šeit nav nekādu konkursu, kas jāiztur amata kandidātam, tikai jāapliecina lojalitāte un jāpilda pavēles.” Salmiņš esot piekritis piedāvājumam par spīti reputācijas riskiem, jo, “ja atteikšos šo lomu uzņemties, Šķēle visdrīzāk aizsūtīs uz “Dienu” kādu citu stipri lielāku “kretīnu” par mani”. Tālāk bijušais valdes priekšsēdētājs apraksta aizkulises medija vadībā, bet īpaši spilgta ir tā, kur Šķēle sastāda atlaižamo žurnālistu sarakstu: “Šķēle apsēdās pie datora, uzrakstīja un izdrukāja man lapu ar žurnālistu vārdiem, kuri tūlīt pat jāatlaiž. “Tos kaitēkļus, kaitēkļus tūlīt jāizdzen ārā!” ar žestu, kā spiežot blaktis, norādījumus deva ekspremjers.” Atklājas, ka Salmiņš piedalījies arī slavenajās “Rīdzenes” sarunās, kur darbības “Dienā” jau apspriedis ar citu “oligarhu” Aināru Šleseru, bet ar Aivaru Lembergu viņš gan nekad neesot ticies. Kopējos šīs politekonomiskās vides tikumus Salmiņš raksturo skarbi: “Nācās pieņemt – šāda ir oligarhiskās Latvijas realitāte, visiem ir jāmelo. Šķiet, līdzīga bija Staļina laiku varas vertikāle – ja kāds grib tikt uz augšu, ir jāizdara noziegums. Un tad visur ir noziedznieki, kuri baidās un ar kuriem var viegli manipulēt. Un, ja vajag, – likvidēt.”
