Foto: EPA/Scanpix/LETA/ Karīna Miezāja/ Edijs Pālens/LETA

Šuplinska paliek viena, problēmas “paslaucīšana zem paklāja” un hokeja biļešu izgāšanās. Nedēļas notikumu apskats 9

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Cilvēks. Šuplinska paliek viena

Cik strauji Ilga Šuplinska pirms nepilniem trim gadiem uzplaiksnīja pie Latvijas politiskā debesjuma, tikpat strauji pēdējās dienās viņas zvaigzne norietējusi. Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska izstājusies no Jaunās konservatīvās partijas un apņēmusies strādāt Saeimā, taču ietekme ārpusfrakciju deputātiem parasti nav neko liela.

LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 248
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 243
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu būsi iekāpis savas dzīves gaišajā joslā! Horoskopi 29.novembrim 1
15 stundas
Lasīt citas ziņas

Turklāt ļoti apšaubāms, ka I. Šuplinska varētu pieslieties kādai citai no parlamentā pārstāvētajām partijām: koalīcijā esošās taču savā ziņā līdzdarbojušās viņas gāšanā no ministra krēsla, savukārt opozīcijā ir tikai ZZS, “KPV LV” un “Saskaņa”, kuru rindās I. Šuplinsku grūti iedomāties.

No Latgales nākusī filoloģijas doktore pirms ievēlēšanas Saeimā un iesēšanās ministres krēslā vairāk bija pazīstama kā aizrautīga Latgales kultūrvēstures un latgaliešu valodas popularizētāja. Tāpēc tika dzirdētas bažas, ka I. Šuplinskas lielākā uzmanība ministrijā tikšot veltīta latgaliešu valodai.

CITI ŠOBRĪD LASA
Ilga Šuplinska

Taču vismaz publiski par tādām ministres aktivitātēm netika dzirdēts. Iespējams, darba lauks ministrijā bija tik plašs, ka vienīgais veids, kā I. Šuplinska varēja atgādināt par mazajām valodām, bija klātesošos vai attālināti klātesošos sveicināt ne tikai latviski, bet arī latgaliski un lībiski.

Vislielākā I. Šuplinskas uzmanība tika veltīta augstākās izglītības jomai: viņai nācās ciest sakāvi, kad centās pierādīt, ka Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks ievēlēts it kā nelikumīgi, taču apjomīgie Augstskolu likuma grozījumi, kam jāievieš pārmaiņas to pārvaldībā, gandrīz ir pieņemti un diez vai ministres nomaiņa to vairs apturēs.

Kaut augstskolu lobijs politiskajās aprindās aizvien ir spēcīgs un I. Šuplinska nav pirmā ministre, kas tieši pret augstskolām aplauzusi nagus.

Iespējams, I. Šuplinskas darbošanās vēriens parādīja ministrijas vājo kapacitāti, jo likumprojekti, kas no ministrijas tika nesti uz Saeimu, daudziem lika raukt uzacis: tie bieži vien nebija juridiski korekti sagatavoti. Vēl viena kļūda varētu būt bijusi ierēdņu rokādes: liekot Valsts izglītības satura centra vadītājam Guntaram Catlakam doties strādāt uz ministriju, šis profesionālis nozarei tika zaudēts, jo vēlāk G. Catlaks devās strādāt ārpus Latvijas. Taču nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara, un slinkošanu I. Šuplinskai nu gan nevar pārmest.

Viena no lietām, ko pārmet I. Šuplinskai, ir neprasme veidot dialogu ar sadarbības partneriem: augstskolām, pedagogu arodbiedrību, iespējams, arī ar citiem politiķiem.

 

Neziņa. “Zālamana lēmums” vai problēmas “paslaucīšana zem paklāja”?

Bieži lietotais izteiciens “Zālamana lēmums” frazeoloģijā tiek skaidrots kā asprātīgs, negaidīts risinājums un gudra izeja no nepatikšanām. Leģenda vēsta, ka senās Jūdejas valdnieks Zālamans esot atradis diezgan negaidītu veidu, kā izšķirt divu sieviešu strīdu par to, kura no viņām ir likumīgā māte kādam zīdainim.

Tā kā nekādu citu pierādījumu nav bijis, ķēniņš esot piedāvājis bērnu ar zobenu sadalīt divās daļās, un šajā brīdī īstā māte bijusi gatava uz visu, lai tikai tas nenotiktu, kas ļāvis Zālamanam izdarīt pareizos secinājumus un spriest taisnu tiesu.

Bet vai Saeimas aizvadītās nedēļas negaidītais lēmums nepievienot Varakļānus ne Rēzeknes novadam (kā to aktīvi centās panākt no Latgales ievēlētie deputāti, bet pret ko iebilda Satversmes tiesa), ne Madonas novadam (kā to iepriekš bija paredzējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un vēlējās liela daļa vietējo iedzīvotāju), bet atstāt kā patstāvīgu novadu arī uzskatāms par Zālamana cienīgu lēmumu?

Drīzāk jau varētu teikt, ka tā ir problēmas “paslaucīšana zem paklāja”, lai ātrumā nedaudz atvēsinātu uzkarsēto gaisotni un neieslīgtu konstitucionālajā krīzē, kā to bija nodēvējis Valsts prezidents Egils Levits un vēl citi politiķi un eksperti.

Jāpiebilst, ka tāds atsevišķs Varakļānu novads līdz šim tā īsti nemaz nav ticis apspriests un neviens arī to neprasīja (atšķirībā no dažām citām pašvaldībām, kas ilgstoši cīnījās par savu patstāvību, tomēr to nepanāca), runa bija tikai par izvēli starp Madonas un Rēzeknes novadu jeb Vidzemi un Latgali, kad diskusija aizgāja vairāk kultūrvēsturiskā skatījumā.

Pašlaik Varakļāni, kur domes vēlēšanas plānotas 11. septembrī, kļūst par Latvijas vismazāko novadu ar knapi trīs tūkstošiem iedzīvotāju. Salīdzinājumam – nākamais mazākais pēc reformas ir Valkas novads ar 7,6 tūkstošiem iedzīvotāju, bet iepretī lielākie – Ogres novads ar 57,6 tūkstošiem, Valmieras novads ar 51 tūkstoti un Tukuma novads ar 44,7 tūkstošiem iedzīvotāju.

Lieki teikt, ka Varakļānu novads tā pašreizējā veidolā nu nekādi neatbilst reformas kritērijiem un arī no politiķu teiktā aplinkus izriet, ka tas jau tikai tāds pagaidu risinājums. Bet kāds tad būs īstais? Par to domāšot un lemšot kaut kad vēlāk.

 

Vilšanās. Nošāva greizi

Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis un pasaules hokeja čempionāta talismans – vieni no retajiem spēļu skatītājiem klātienē.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Pasaules hokeja čempionāta rīkotāju un Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) izraudzītā biļešu tirgošanas politika izrādījās pagalam greiza un cilvēku pirktspējai neatbilstoša. Izņemot vienu spēli, pārējos mačos skatītāju tikpat kā nebija.

Līdzjutējus tribīnēs sāka laist aizvadītajā otrdienā, bet, ieraugot ne­adekvātās biļešu cenas, jau tad bija skaidrs, ka nekāda ažiotāža neradīsies. Uz grupu turnīra pēdējās dienas spēlēm biļetes maksāja 110 eiro, ceturtdaļfināliem – 165, pusfināliem – 220, bronzas spēli – 280, bet finālu – 340 eiro.

Pasaules čempionāta spēle hokejā starp Latviju un Norvēģiju

Tikai vienā mačā (Latvija – Vācija) varēja just hokeja gaisotni, jo uz to tika pārdotas 934 biļetes (ienākumi 102 704 eiro), otra apmeklētākā bijusi Kanādas un Krievijas Olimpiskās komitejas komandas ceturtdaļfināla cīņa, uz kuru it kā pārdotas 77 biļetes.

Sestdien uz Kanādas un ASV pusfinālu pārdeva 11 biļetes, uz Somijas un Vācijas spēli vēl mazāk. IIHF, saprotot, ka pamatīgi kļūdījušies, oficiālajos čempionāta dokumentos (spēļu protokolos un statistikā) skatītāju skaitu izslēgšanas spēlēs neatspoguļo, tam speciāli domātās ailītes atstājot tukšas. Visticamāk, tāpēc, ka negrib izskatīties smieklīgi.

Tajā pašā laikā IIHF un Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība publiski savu kļūdu neatzīst. Aigars Kalvītis un Renē Fāzels kopīgā preses konferencē uzsvēra, ka, rīkojot čempionātu, uz skatītājiem nemaz neesot cerējuši, taču, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai Eiropā un daļēji arī Latvijā, tāda iespēja radusies. Cenas noteiktas, it kā vadoties no iepriekšējiem pasaules čempionātiem, bet tā bija tīra maldināšana. Latvijas hokeja fani nebija gatavi maksāt tādu naudu, jo īpaši, ja nespēlē mūsējie.

Te gan tiek piesaukts, ka Latvijā vēl ir samērā maz cilvēku, kuri atbilda valdības noteiktajiem nosacījumiem – pabeigts vakcinācijas kurss vai izslimots Covid-19, tomēr ar adekvātām biļešu cenām, piemēram, uz pusfināliem, noteikti atnāktu vairāk par 20 cilvēkiem.

Uz šī fona jāatgādina, ka lielākā daļa no biļešu ienākumiem paliks IIHF rīcībā, lai gan čempionāta organizācijas komiteja no savas puses ieguldīja 70 000 eiro, lai izveidotu tehnoloģisko risinājumu biļešu kontroles sistēmas ieviešanā. Tā teikt, neatgūstamie izdevumi.

 

Darījums. Igauņu “Lido”

Foto: Dainis Bušmanis

Paziņojums par jauna akcionāra piesaisti Gunāra Ķirsona dibinātajam sabiedriskās ēdināšanas flagmanim “Lido” zinātājiem lielu pārsteigumu neradīja. Jau kādu laiku oficiāli bija zināms, ka uzņēmuma īpašnieks meklē investoru. Pirms gada Ķirsons atklāja, ka līdzšinējais partneris Vladimirs Šestakovs izstājies no šīs partnerības un brauc prom, tāpēc plānots piesaistīt jaunu investoru.

Pērn publiskā telpā parādījās ziņas, ka par tādu varētu kļūt “Latvijas balzama” īpašniece “Amber Beverage Group Holding” jeb Krievijas miljardieris Jurijs Šeflers, ar kuru Ķirsonu vieno senākas darījumu saites (atpūtas kompleksa pārdošana pie Gaiziņa), taču tas nenotika.

SAISTĪTIE RAKSTI

Skaidrs, ka Covid-19 pandēmija pamatīgi sita pa ēdināšanas nozari un izņēmums nebija arī “Lido” – katru mēnesi zaudējumi bija apmēram 400 tūkstoši eiro. Zinot, ka “Lido” 2019. gadā strādājis ar 2,5 miljonu eiro zaudējumiem, var tikai aptuveni minēt, cik lieli ir kopīgie zaudējumi.

Pārsteigumu gan radīja tas, ka jaunais investors, Igaunijas izklaides industrijā labi pazīstamais uzņēmējs Ivars Vendelins ticis pie kontrolpaketes jeb 51% kapitāldaļu, jo iepriekš publiski tika vēstīts, ka Ķirsons nekad nevienam nenodos izšķirošo ietekmi uzņēmumā. Vendelins jau agrāk slavēja Ķirsona lolojumu un sola Latvijas vizītkarti – “Lido” vārdu – nest ārpus Latvijas ziemeļu virzienā. Vai un kā šie solījumi pildīsies, laiks rādīs. Tikai jācer, ka uzņēmums netiks pārreģistrēts Igaunijā, kur nodokļu zona ir uzņēmējiem pievilcīgāka.

 

Sagatavojuši: Ilze Kuzmina, Māris Antonevičs, Sandra Dieziņa, Gints Narogs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 248
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 243
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu būsi iekāpis savas dzīves gaišajā joslā! Horoskopi 29.novembrim 1
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 240
1 diena
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
22 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Būtu jāpēta, kāpēc jaunie kovida paveidi rodas tieši Dienvidāfrikā un Indijā,” uzskata bijusī veselības ministre 23
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Atceroties, kas notika deviņdesmitajos, šodienas inflācija nav nekas traks!” Baumanis min, vai ar cenu kāpumu būs jāsadzīvo visu ziemu 9
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kuram jānodrošina tas, lai cilvēki bez sertifikātu varētu iekļūt lielveikalā pie bankomāta un pakomāta? 23
3 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Jaunais kovida variants rada augstu risku Eiropai. PVO pauž nopietnas bažas 7
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Kariņš saņēmis trešo vakcīnas pret Covid-19 devu
09:59
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk
09:41
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Svarīgākais par bērnu zobu veselību
09:14
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Esam vieni no celmlaužiem šajā jomā!” Kā uzņēmēji Daiga un Ivars Zaicevi aukstumā žāvē gardus kraukšķus
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Spēkā pieņemsies sniegputenis. Laika prognoze pirmdienai
2 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Dailē atgriež Smiļģa garu. “Amerika” paliks neatklāta. Nedēļas notikumu apskats 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 19
12 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Jau vismaz divdesmit gadus vara dara visu, lai slēptu ne tikai iepriekšējā režīma, bet arī savus noziegumus
2 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
“Lielākā problēma ir sabiedrības lingvistiskā attieksme!” Kā latviešu valoda brūk pa ķieģelītim vien
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks 3
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: ES un NATO jādod skaidru signālu Krievijai, ka eskalācijas gadījumā tam būs “ļoti skaidras sekas” 90
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Dienvidāfrikas ārste: Cilvēki ar Covid-19 jauno paveidu nesaslimst nopietni 132
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja nav sertifikāta, nevaru piekļūt bakomātam lielveikalā! Tiesībsargs saņēmis iedzīvotāju sūdzības 152
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 248
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arhitekts: Rīgas silueta galvenā simbola Pētera baznīcas dzīvība lēni dziest 78
20 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepumiņi – sērkociņi Ziemassvētku gaidīšanas laika “iededzināšanai”: brīnišķīga recepte svētkiem un dāvanām 12
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 243
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 240
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 97
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 93
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 156
1 diena
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 78
1 diena
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai? 10
4 dienas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 44
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 196
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 16
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Saules aptumsums var atnest jaunu skatījumu uz lietām un notiekošo! Horoskopi no 29. novembra līdz 4. decembrim 2
23 stundas