Daļai dzīvokļu īpašnieku no 2025.gada pakāpeniski varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu 29
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.
Grozījumu likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.
Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.
Reizē ar konkrēto likumprojektu paredzēts saglabāt pašreizējo zemes lietošanas maksas apmēru 4% no zemes kadastrālās vērtības, tāpat puses varēs vienoties par citu zemes lietošanas maksas apmēru. Grozījumus nepieciešams veikt Satversmes tiesas (ST) iepriekš pieņemtā sprieduma dēļ.
Gaidāmais maksājumu pieaugums ēku vai dzīvokļu daļai no īpašniekiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā no 2025.gada būs atkarīgs no dzīves vietas.
Tāpat maksājuma pieaugums varētu būt atkarīgs no tā, vai runa būs par privātmāju vai dzīvokli.
Tikmēr citai daļai dzīvokļu īpašnieku maksājums pat nedaudz samazinātos. Saeimai par attiecīgajiem grozījumiem likumā vēl būs jābalso galīgajā lasījumā.
Lai gan konceptuāli atbalstītā pirmā lasījuma redakcija neparedz tieši palielināt pašlaik noteikto zemes lietošanas maksu 4% apmērā, tomēr maksājumam no 2025.gada daļai dzīvokļu īpašnieku plānots palielināties kadastrālo vērtību pieauguma dēļ.
Pieaugums katru gadu paredzēts 30% apmērā pret iepriekšējo summu, lai 2029.gadā sasniegtu pilnu summu par 2022.gadā aprēķinātājām kadastrālajām vērtībām.
Piemēram, indikatīvi tiek pieļauts, ka par divistabu dzīvokli daudzīvokļu dzīvojamajā mājā Jūrmalas apkaimē Majoros maksājums no pašreizējiem 135 eiro, iespējams, pieaugtu līdz 176 eiro no 2025.gada. Turpinot palielināties par 30% gadā no iepriekšējā gada summas, maksa 2029.gadā varētu sasniegt 800 eiro, liecina likumprojekta anotācijā ietvertie aprēķini.
Piemēri par iespējamo katra gada likumiskās lietošanas maksas apmēru anotācijā gan norādīti indikatīvi, ņemot vērā no 2025.gada 1.janvāra paredzētās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kas vēl var mainīties.
Vienas istabas dzīvoklim daudzīvokļu dzīvojamajā mājā Rīgā, Cēsu ielā un Indrānu ielā, maksājums no pašreizējiem 114 eiro varētu pieaugt līdz 148 eiro no 2025.gada. Savukārt 2029.gadā maksājums varētu sasniegt 280.
Tikmēr trīs istabu dzīvoklim daudzīvokļu dzīvojamajā mājā Rīgā, Purvciemā maksājums no 88 eiro no 2025.gada, iespējams, samazinātos līdz 74 eiro.
Trīs istabu dzīvoklim daudzīvokļu dzīvojamajā mājā Rīgā, Imantā maksājums par zemes lietošanu no 60 eiro varētu pieaugt līdz 74 eiro no nākamā gada.
Attiecībā uz privātmājas īpašumu indikatīvi tiek pieļauts, ka par privātās mājas īpašumu Jūrmalas apkaimē Lielupē, par ko pašlaik zemes lietošanas maksa ir 4728 eiro, no nākamā gada varētu palielināties līdz 6146 eiro. Turpinot palielināties par 30% gadā no iepriekšējā gada summas, maksa 2029.gadā varētu sasniegtu 17 906 eiro, liecina aprēķini likumprojekta anotācijā.
Piemēram, Jūrmalas Buļļuciema apkaimē privātmājai pagaidām pieļauj maksas samazināšanos no 2101 eiro līdz 1929 periodā no 2025. līdz 2029.gadam.
Mārupes novadā Tēriņos privātmājai zemes lietošanas maksa no 1047 eiro varētu palielināties līdz 1361 eiro 2025.gadā līdz, iespējams, sasniegtu 2039 eiro no 2027.gada.
Ādažu novada Baltezerā privātmājai 902 eiro vietā nākamgad varētu nākties maksāt 1173 eiro, līdz 2027.gadā rēķina summa pēc pašreizējiem aprēķiniem sasniegtu 1681 eiro.
Ne tik apjomīgs pieaugums tiek pieļauts komerctelpām un sabiedriski nozīmīgām ēkām. Rīgā, “Klusajā centrā” vairumtirdzniecības un
mazumtirdzniecības ēku zemes lietošanas maksa pieaugtu no, piemēram, 2433 eiro uz 3283 eiro.
Rīgas centrā ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkām maksājums palielinātos no, piemēram, 6670 eiro līdz 10 606 eiro.
Pašlaik nav zināms, vai šajos aprēķinos kaut kas nemainīsies, Saeimai turpinot galīgajā lasījumā.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka piespiedu dalītā īpašuma problēmai nav universāla risinājuma, un ka arī šos grozījumus tāpat kā iepriekš noteikto regulējumu kāda no pusēm varēs apstrīdēt ST.
Judins tāpēc aicinājis Tieslietu ministrijai sagatavot piedāvājumu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu saprātīgā laika periodā.
Politiķis arī vērsa uzmanību, ka ne visos gadījumos dzīvokļa īpašumu skars augstāk minētais pakāpeniskais maksājumu pieaugums, piemēram, atbilstoši likumprojekta anotācijai atsevišķās apdzīvotajās vietās maksājuma apmērs nemainītos vai pieaugtu tikai nedaudz.
Grozījumu pamatojumā skaidrots, ka no 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 1.janvārim zemes lietošanas maksa būs tāda pati kā līdz šim, bet darbosies likumprojekta normās noteiktais par atbalsta pasākumiem zemes īpašniekiem, kas ir vērsti uz to, lai samazinātu likumiskās lietošanas maksas samaksas kavējuma negatīvās sekas.
Paredzēts, ka no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim izmaiņas lietošanas maksā variēs atkarībā no tā, vai būve ir dzīvojamā māja, un no zemes kadastrālo vērtību izmaiņām konkrētajā teritorijā.
Vēlākais no 2029.gada 1.janvāra zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs arī dzīvojamās mājās būs jāmaksā atbilstoši aktuālajām zemes kadastrālajām vērtībām.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, lai mazinātu zemes īpašniekam uzlikto nastu un ņemtu vērā zemes īpašnieku izdevumus, tādējādi nodrošinot, ka likumiskā lietošanas maksa pilda atlīdzības funkciju, nepieciešams pieņemt šādu kompleksu risinājumu, kas vienlaikus arī nerada nesamērīgu slogu būves īpašniekam.
Grozījumi jāveic, jo ST spriedumā atzinusi, ka pašreizējais likumiskās lietošanas maksas regulējums nepilda atlīdzības funkciju. ST norādījusi, ka pašreizējā lietošanas maksas apmēra noteikšanā nav ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes, – runa ir par papildu administrēšanas izdevumu un tiesvedības izdevumu nesegšanu, ja būves īpašnieks lietošanas maksu labprātīgi nemaksā, kā arī par nodokļiem, kas zemes īpašniekam jāmaksā no saņemtās lietošanas maksas.
Tiesā lieta tika ierosināta pēc vairāku privātpersonu pieteikumiem, kas tika apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzēju īpašumā ir zeme vai domājamās daļas no zemes, uz kurām atrodas citām personām piederošas būves.
Pieteikuma iesniedzēji pauda nostāju, ka zemes lietošanas tiesību institūts un zemes lietošanas maksas apmērs neatbilst tiesībām uz īpašumu, vienlīdzības principam, tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, kā arī tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Apstrīdētajās normās noteikto zemes lietošanas maksu 4% apmērā ST atzina par Satversmei neatbilstošu. Satversmei neatbilstošās normas tika atzītas par spēkā neesošām no 2024.gada 1.jūlija, dodot likumdevējam laiku, lai taisnīgi līdzsvarotu zemes īpašnieku un būvju īpašnieku tiesības.
Pēc sprieduma ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš preses konferencē cita starpā norādīja, ka tiesa ņēmusi vērā to, ka kadastrālās vērtības un to bāze ir iesaldētas pēc tās nekustamo īpašumu vērtības, kas bija 2012.gadā. Patlaban ir acīmredzami, ka ekonomiskā situācija ir mainījusies, it īpaši pēdējā laikā, kad augsti inflācijas procenti ir vispārzināms fakts, uzsvēra Laviņš.
