Pēc teju gadsimtu ilgušas prombūtnes Daugavpils cietoksnī atgriezies rets artefakts 2
Ivars Soikāns, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc teju gadsimtu ilgušas prombūtnes Daugavpils cietoksnī atgriezies rets un vērtīgs artefakts – pusdienu šķīvis ar Latvijas pirmās brīvvalsts Bruņoto spēku 4. Zemgales divīzijas, kura savulaik bija viena no četrām veidojošajām Latvijas Bruņoto spēku divīzijām, 12. Bauskas kājnieku pulka simboliku.
To glabāšanai topošajā Cietokšņa vēstures muzeja ekspozīcijā pagājšnedēļ svinīgi dāvāja biedrība “Daugavpils mantojums”. Pasākumā, kurš norisinājās Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrā, cietokšņa pārvaldnieks Jānis Dukšinskis pastāstīja, ka militārā vienība, ko ar Lejaskurzemes kara apgabala priekšnieka pulkveža Oskara Dankera pavēli no 1920. gada 1. janvāra sāka saukt par 12. Bauskas kājnieku pulku, tika izveidota 1919. gadā uz Liepājas zemessardzes bataljona bāzes kā Latgales divīzijas papildbataljons.
1920. gada 9. maijā pulku pārveda uz Latgales fronti. Kopš 1921. gada 12. Bauskas kājnieku pulks kopā ar vēl trim 4. Zemgales divīzijas pulkiem bija dislocēts Daugavpils cietoksnī.
“Patlaban mēs vācam dažādus ar šiem pulkiem saistītus artefaktus un ceram, ka ar laiku tiks izveidots cietokšņa vēstures muzejs. Patlaban pašvaldība ir pārņēmusi savā īpašumā bijušās smēdes ēku Imperatora ielā 2, kur plānots izveidot šo muzeju. Ir biedrības un privātpersonas, kuras dāvā muzejam dažādus artefaktus,” stāstīja Dukšinskis.
“12. Bauskas kājnieku pulka devīze “Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi” ir aktuāla arī šodien, kad Ukrainā turpinās militārais konflikts un notiek dažādas šausmu lietas, kad jābūt gataviem aizstāvēt no iebrucējiem un agresoriem savu tēvu zemi,” uzsvēra Jānis Dukšinskis.
Šķīvis iegādāts izsolē
Biedrības “Daugavpils mantojums” pārstāvis, vēsturnieks Artjoms Mahļins atklāja, ka šķīvis ar 12. Bauskas kājnieku pulka simboliku iegādāts izsolē internetā par 240 eiro. Biedrība tam atvēlējusi savus līdzekļus un par pāri palikušo naudu, kas savulaik bija saziedota Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulka kritušajiem karavīriem veltītā pieminekļa atjaunošanai Cietokšņa dārzā.
Šī konkrētā šķīvja vēsture nav zināma. Taču tas varētu būt ražots laika posmā no 1937. līdz 1940. gadam Rīgas Kuzņecova porcelāna fabrikā, ko apliecina spiedogs tā otrajā pusē. Spiedogā figurē arī divi gadskaitļi – 1812., kas ir fabrikas dibināšanas gads, un 1937. gads, kad fabrika atzīmēja vienu no savām jubilejām.
Biedrības “Daugavpils mantojums” rīcībā ir nonākušas arī vairākas fotogrāfijas, kurās redzams mielasts Jezuītu baznīcas tuvumā, kuras ļauj labāk izprast, kā šādi šķīvji tikuši izmantoti. Ir redzams, ka 12. Bauskas kājnieku pulkam bijusi izgatavota speciāla servīze. Iespējams, ka mielasts ticis rīkots par godu pulka svētkiem.
Pēta un atjauno vēsturiskus objektus
Biedrība “Daugavpils mantojums” tika nodibināta 2015. gadā. Kopā ar Artjomu Mahļinu tajā apvienojās domubiedri – toreizējais cietokšņa pārvaldnieks Jānis Ostrovskis un kolēģi no Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra Māris Grunskis un Jolanta Šmukste. Toreiz aktuāli bija atjaunot Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulka kritušajiem karavīriem veltīto pieminekli Cietokšņa dārzā. Tā kā toreiz dārzs atradās valsts īpašumā, ziedojumu vākšanas uzsākšanai izveidoja biedrību.
Biedrības mērķis ir pētīt, aktualizēt un atjaunot dažādus vēsturiskā mantojuma objektus pilsētā, kas saistīti ar Latvijas brīvības cīņām, ar pirmās brīvvalsts periodu Daugavpils cietokšņa vēsturē un militārajām darbībām tajā, kas līdz šim nav bijušas pietiekami izpētītas.
Par biedrības pirmo nozīmīgāko īstenoto projektu kļuva 10. Aizputes kājnieku pulka kritušajiem karavīriem veltītā pieminekļa atjaunošana Cietokšņa dārzā, kas tika atklāts 2017. gadā. Tagad ik gadus Lāčplēša dienā pie šī pieminekļa notiek svinīgi pasākumi.
Pateicoties biedrības centieniem, 2020. gadā tika uzstādīta arī piemiņa plāksni ģenerālim Jānim Balodim pie ēkas, kurā viņš ir dienējis un dzīvojis, vēl būdams Krievijas impērijas leitnants.
