“Diemžēl tāda ir realitāte sievietēm Latvijā!” Dārta skaidri pasaka, kāpēc nekad nevarēs konkurēt ar vīrieti darba tirgū
1
Vīriešu un sieviešu konkurence darba tirgū ir viens no jautājumiem, kuram labāk necilāt, jo strīds ir garantēts. Kāds teiks, ka visiem vienādas iespējas sevi pierādīt, cits norādīs, ka sievietes nekad nesasniegs tik daudz, cik vīrieši, jo lielākajai daļai no viņam kādā dzīves posmā ir jāizkrīt no aprites, jo jāaudzina bērni.
Māmiņa Dārta sociālajā tīklā “Threads” ir dalījusies savā pieredzē. “Diemžēl Latvijā realitāte ir tāda, ka, paliekot bez darba grūtniecības pirmajās nedēļās, jaunu darbu atrast bez melošanas par pašreizējo situāciju ir praktiski neiespējami. Es ļoti labi saprotu darba devējus, jo šāds notikumu pavērsiens nav izdevīgs, tomēr jaunajai māmiņai vairāk kā jebkad ir vajadzīga finansiālā stabilitāte, jo drīz viņai būs jārūpējās par vēl vienu cilvēciņu. Varbūt šādās situācijās var uzreiz atlasīt divus kandidātus?” viņa jautā.
Daudz sievietes komentāros dalās savā pieredzē, pastāstot gan negatīvus, gan pozitīvus iznākumus līdzīgā situācijā.
“Es pirms 20 gadiem darbā mums pieņēma darbā grūtnieci (vadība nezināja, ka viņa stāvokli). Kad uzzināja, tad vadītāja izrādīja nedaudz neapmierinātību, BET šī meitene uzrādīja tik labus rezultātus, labākus par mums pārējiem! Šķiet, ka viņu paņēma atpakaļ arī pēc dekrēta,” Dagnija raksta.
Elīna atklāti saka, ka “ja būtu situācija, kad jāmeklē darbs, vai tikko sākts strādāt – neinformētu darba devēju tik ilgi, cik vien būtu iespējams noslēpt.
Normāli būtu informēt mēnesi pirms dekrēta, lai darba devējam ir iespēja risināt. Protams pie šāda scenārija jārēķinās, ka pēc dekrēta atpakaļ negaidīs. Kā vadītāja varu teikt, ka uzņēmumam ir liels slogs pieņemt un apmācīt darbinieku, kas pēc dažiem mēnešiem aiziet dekrētā un viss jāsāk no gala, saprotu šo situāciju no abām pusēm, darbs nav labdarības organizācija.”
Anda norāda: “Pirmajos trīs mēnešos neredzu problēmu atrast darbu, jo punci nevar redzēt un nedomāju, ka ir pienākums obligāti informēt par grūtniecību. Pēc tam, kad puncis ir redzams, ja neviens neko nejautā – arī neredzu jēgu teikt, ka esi stāvoklī – mēs taču nezinām vai grūtniecība izturēs līdz galam, kāpēc par to būtu jāsaka kādam..?”
Līga atklāj: “Es biju tieši aizgājusi no darba, iestājusies bezdarbniekos, un tad uzzināju par grūtniecību. Jaunu darbu vienkārši nemeklēju. Jo.. visi minētie iemesli. Pozitīvais, ka varēju izbaudīt grūtniecību, nesamocīt sevi, atpūsties. Negatīvais, ka pabalstus nesaņemu.”
Diāna raksta: “Pērn martā aizgāju no labi apmaksāta darba, aprīlī uzzināju par gaidāmo bērniņu. 4 mēnešus biju bezdarbniekos. Labi, ka ģimenei savs uzņēmums – pieņēma mani darbā, lai nepazaudēju pabalstu. Tad nu vasaru nostrādāju ģimenes uzņēmumā – un tiešām strādāju, ne fiktīvi uz papīra skaitījos – un oktobrī jau atvēru lapu. Beigās viss ļoti labi sanāca, jo iepriekšējā darbā bija tik liela mentāla un fiziska slodze, ka grūtniecībai noteikti nebūtu nācis tas par labu!”
“Nav forši drīzāk tas fakts, ka māmiņu gada vai pusotra gada ienākumi atkarīgi no tā, vai “īstajā datumā” esi darba attiecībās.
Būtu tomēr jāskatās kādus 6 vai 12 mēnešus atpakaļ – kaut vai kā bezdarbnieku pabalstiem. Ja visu mūžu strādā, maksā lielākus nodokļus, kā tās, kurām ir bērni, slimības lapu neņem nekad (citas ņem), visu dari, rukā. Tad tu sagadīšanās dēļ reizē zaudē darbu un paliec stāvoklī. Un viss? Paliec bez naudas? Tas nav normāli. Nav arī normāli saņemt kompensāciju, ja tu zaudē darbu, jo slikti strādā, bet ir amati, kur saņem. Nevajag pieņemt, ja mūsu valstī kaut kas ir, tas obligāti ir normāli,” Liene dalās pārdomās.
“Manas domas, ka darba devējs nedrīkst prasīt un Tev pašai nav nekas jāsaka par grūtniecību. Pati biju šādā situācijā un neko nenožēloju, atnācu no dekrēta un vairākus gadus nostrādāju tur. No darba negaidīti var aiziet mazāku / citu iemeslu dēļ. Arī neesot grūtniecei, nav viņiem garantija, ka būsi darbinieks uz ilgu laiku.
p.s. par grūtniecību uzzināju tās dienas vakarā, kad aizgāju no iepriekšējā darba. Man vīram bija divas interesantas ziņas todien. Bet viss notiek tā kā tam ir jānotiek,” Ilga dalās komiskās atmiņās.
Rasma stāsta, ka “pirms 8 gadiem “paveicās” dabūt darbu, pirmajos grūtniecības mēnešos, kad ārsts sāka noteikt ko drīkstu, ko nedrīkstu un kas darbam ir jānoorganizē, lai man un mazulim būtu drošāk, tad tāda elle pār galvu nāca un varēju klausīties no visām pusēm par to kādēļ neteicu, ka esmu stāvoklī, un pirms pārlika uz vietu kur vajadzīgo var noorganizēt, tad to laiku vienkārši pataisīja par murgu. Vienalga ko ārsts bija nozīmējis, skraidi, staipi, cilā smagumus, stāvi kājās. Un tas bija veikala kasieres darbs. Maskēta svētība nāca ar to, ka bērnam dārziņu nevarējām dabūt tajā laikā, kad BK bija beidzies, bērns nebija deklarēts tieši pilsētā, izīrētājs negribēja ka deklarējāmies dzīvoklī, tāpēc bērnu deklarējām tās pašas pilsētas pagastā, bet tas neko nedeva. Pateicu situāciju, ka atgriezties nevaru, jo bērns dārziņā netiek pieņemts, bet pašas iemesls, dēļ toksiskās un briesmīgās attieksmes no vadības, kā arī izņēmumkārtas klientu dēļ, es vienkārši nevēlējos tur vairs atgriezties.”
Ilze atgādina: “Kādēļ darba devējs jāinformē par grūtniecību interviju posmā? Es to darītu tikai tad, ja man izteiktu piedāvājumu, jo tad darba devējam juridiski nav vairs iespēja atteikt, tāpēc, ka skaidrs, ka atteikums būtu dēļ grūtniecības, bet tā jau ir diskriminācija.”
Ko nosaka likums Latvijā – vai grūtnieci drīkst atlaist?
Darba likuma 109. panta pirmajā daļā ir noteikts aizliegums uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10. punktā, vēsta lvportals.lv.
Darba likuma komentāros paskaidrots, ka uzteikuma aizliegums ir attiecināms arī uz uzteikumu pārbaudes laikā.
Tas nozīmē, ka Darba likuma 109. panta pirmā daļa ir atzīstama par speciālo normu, līdz ar to grūtnieci ir iespējams atlaist tikai gadījumos, kas ir tieši paredzēti Darba likuma 109. panta pirmajā daļā. Tātad grūtnieci var atlaist sekojošos gadījumos:
1. darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
2. darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;
3. darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu; darbinieks, veicot darbu, bijis alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
5. darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību;
6. tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība.
Tomēr ir jāņem vērā arī tas, ka, lai darbotos minētais aizliegums, darba devējam jābūt informētam par darbinieces grūtniecību.
Darba likumā termiņš, līdz kuram darbiniecei savas grūtniecības fakts jādara zināms darba devējam, nav noteikts.
Tomēr paziņošanas fakts ir svarīgs, lai darba devējs ievērotu Darba likuma normas. Ieteicams paziņojumu par grūtniecību izdarīt rakstveidā, saņemot darba devēja parakstu vai atzīmi par paziņojuma saņemšanu, lai izslēgtu jebkādus iespējamos strīdus par to, vai uz darba līguma uzteikuma brīdi darba devējs bija informēts par darbinieces grūtniecību.
Vai tev ir pieredzes stāsts no problēmām, likuma pārkāpumiem, kašķiem, nejēdzībām darba vietā? Varbūt stāsts par darba meklējumiem? Darbu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā? Raksti man uz [email protected].
