Deju svētku lieluzvedums “Māras zeme”.
Deju svētku lieluzvedums “Māras zeme”.
Foto: Paula Čurkste / LETA

Dižkoncertā izdejos horeogrāfu – šī gada jubilāru – veidotos rakstus 0

“Aiz ezera augsti kalni”, “Audēju deja”, “Sasala jūrīna”… šīs un citas iemīļotas vecmeistaru un mūsdienu autoru horeogrāfijas būs skatāmas gada nogalē deju lielkoncertā “Saules spēks”, kurā piedalīsies vairāk nekā 700 dejotāju no Rīgas, Mārupes un Jelgavas, informē izstāžu sabiedrības BT1 komunikāciju speciāliste Inese Libere.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Lasīt citas ziņas

“Šis gads mums ir īpašs, jo Latvija svin savu simtgadi, ir izskanējuši Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Nozīmīgas jubilejas šogad svin arī deju dižgari un viņu darba turpinātāji – svētku horeogrāfi, pedagogi un virsvadītāji. Ziemas saulgriežos lielkoncertā “Saules spēks” atskatīsimies uz bagātīgo 2018. gadu un smelsimies spēku, enerģiju krāšņos deju rakstos,” aicina koncerta mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis.

Lielkoncertā būs skatāmas šī gada gaviļnieku Ulda Žagatas, Viļa Ozola, Alfrēda Spuras, Harija Sūnas, Zigurda Miezīša, Skaidrītes Darius, Johannas Rinkas, Alfrēda Rūjas, Artas Melnalksnes, Ritas Spalvas, Guntas Skujas un Agra Daņiļeviča dejas, kā arī Jāņa Ērgļa un Jāņa Purviņa deju raksti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latviešu tautas deja, kas sakņojas sadzīves dančos un rituālos, veidojusies gadsimtiem ilgi, taču latviešu skatuviskā tautas deja savu attīstību aizsāka vien 20. gadsimtā. Tādēļ koncertu ievadīs latviešu tautas deju apzinātājas un pirmās etnogrāfiskās deju kopas izveidotājas Johannas Rinkas (šogad – 125) pierakstītais “Sešdancis”.

Līdzās tam – dejas, kas vieniem ļaus gremdēties skaistās atmiņās, bet citiem – vienkārši baudīt šo deju skaistumu un dejotāju meistarību. Tostarp būs arī vairākkārt Dziesmu un Deju svētkos izpildītās dejas – Harija Sūnas “Audēju deja”, Ulda Žagatas “Jautrās dzirnavas”, Viļa Ozola “Klabdancis”, Alfrēda Spuras “Diždancis”, kā arī mūsdienu deju raksti – Jāņa Ērgļa “Krustami dejami, krustami lecami”, Jāņa Purviņa “Nerejati ciema suņi” un citi.

Koncertā “Saules spēks” piedalās deju kolektīvi, kuri vēsturiski saistīti ar jubilāriem: Tautas deju ansambļi “Ačkups”, “Austris”, “Dancis”, “Diždancis”, “Gatve”, “Kalve”, “Lielupe”, “Līgo”, “Teiksma”, “Vektors” un vidējās paaudzes deju kolektīvi “Dancis”, “Lielupe”, “Līgo”, “Mārupieši”, “Teiksma”, “Vektors”, kā arī bērnu deju kolektīvi “Teiksmiņa” un “Līgo”.

Lielkoncerta “Saules spēks” mākslinieciskie vadītāji – Rolands Juraševskis un Jānis Ērglis. Režisors, scenogrāfs – Reinis Suhanovs.

Koncerts “Saules spēks” notiks 22. decembrī plkst. 17 Ķīpsalas hallē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.