– Kā pasargāt savus mazdārziņus un vasaras mājas no zagļiem un demolētājiem? Kad lūdzam, tad jau policija atbrauc, bet drīz aizbrauc, pa nakti jau neviens nekur nedežurē. 5
– Kad biju talsenieks, manu dārziņu gan neviens neaiztika, laikam zināja, kam tas pieder… Bet, runājot nopietni, šis ir jautājums, kura risināšanā nepieciešama lielāka sabiedrības līdzdalība. Mēs nevaram pielikt policistu pie katra dārziņa un mājas, nodrošināt nepārtrauktu patrulēšanu. Skaidrs, ka policijas inspektoriem jāstrādā, bet arī kaimiņi kaimiņus var pieskatīt. Tajos pašos mazdārziņos jau gandrīz vienmēr kāds ir.
A. Rinkevics: – Valstī pamazām paredzēts ieviest speciālu “Kaimiņu drošības programmu” – policisti uzrunās cilvēkus un palīdzēs organizēt šo pašuzraudzību pēc būtības. No iedzīvotājiem interese ir bijusi pietiekama, bet nav bijusi pienācīga atvērtība no policijas puses. Aptaujas liecina, ka 60% iedzīvotāju ir gatavi līdzdarboties.
– Vai neiekritīsim otrā galējībā: kaimiņu tante tagad uzmanīs katru manu soli?
A. Loskutovs: – Mērķis ir nodrošināt drošu vidi, ne jūs izspiegot.
– Esmu viena no tām tantēm, kas sēž pie loga, ada un skatās! Mums Tiņģeres centrā ir dīķis, kur ir slīkuši un arī noslīkuši. Redzēju bērnus, kas tur draiskojas, gāju uz pagastu, lai norobežo to dīķi, bet dabūju tikai pārmetumus no līdzcilvēkiem, ka, lūk, nebūšot tad kur mašīnas un kartupeļus mazgāt… Pagasts dīķi norobežoja, cilvēki man turpināja pārmest, bet apklusa, kad Talsos noslīka divi bērniņi.
V. Veitners: – Policija cenšas, lai pie ūdenstilpēm būtu kārtība, ap tām neklaiņotu bērni, bet bez sabiedrības līdzdalības būs grūti uzlabot situāciju.
N. Grūbis: – Šis ir labs piemērs, ka par drošību nevar visu atbildību uzlikt policijai. Tā ir arī sabiedrības atbildība: tā ne tikai drīkst, bet tai arī vajag iesaistīties drošības jautājumu risināšanā.
