“Algas divreiz mazākas, pārtikas cenas veikalos divreiz lielākas!” Vācieši brīnās, ka Latvijā iespējams izdzīvot
0
Inflācija, augstās cenas veikalos un rēķini, kas katru mēnesi šķiet arvien lielāki – tāda realitāte pēdējos gados kļuvusi par ikdienu daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Lai gan statistika rāda, ka ekonomika aug un algas pakāpeniski palielinās, daudzi cilvēki joprojām izjūt, ka nauda maciņā kūst ātrāk nekā tā tiek nopelnīta. Pārtika, mājokļa izmaksas, enerģija un pakalpojumi sadārdzinās, kamēr daļai sabiedrības ienākumi pieaug lēni vai nemaz. Vēl grūtāk, kad kāds ārzemnieks no citas valsts salīdzina dzīvi šeit, Latvijā, ar savām mājām. Tā noticis ar Agnesi, kura šo pieredzi izstāstījusi publiski.
“Šonedēļ uzņemu Erasmus+ ēnošanas vizītē divus vāciešus. Un viens no pirmajiem jautājumiem bija “Kā mēs varam šeit izdzīvot?” Mazliet apstulbu, tad sekoja turpinājums: “Jums pārtikas cenas ir x2, nekā mums, bet algas ÷2”. Teicu, ka tā mēs arī dzīvojam, “bagātā” valstī dzīvojam!” Agnese ironizē.
Kā tad mūsu algas mainījušās pēdējā laikā?
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1815 eiro, kas ir par 7,7% jeb 129 eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2025. gadā pieauga par 8,1%, sasniedzot 1800 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājās nedaudz lēnāk – par 7%, sasniedzot 1863 eiro.
Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā Latvijā bija 1346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas bija 1 117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma izmaiņas, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas. Minēto faktoru kopējā ietekme atspoguļojas darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņās, kas tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķinos.
2025. gadā aprēķinātais darba samaksas fonds Latvijā pieauga par 6,4% jeb 956 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 8400 jeb 1,1%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus, – par 18,9%, nekustamo īpašumu nozarē – par 14,3%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 9,7% kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 9,2%.
Pērn starp labāk atalgotajām nozarēm bija finanšu un apdrošināšanas darbības, kur mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 3077 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 2861 eiro, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – 2319 eiro, enerģētika – 2313 eiro, valsts pārvalde – 2103 eiro, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – 2009 eiro, veselība un sociālās aprūpe – 1841 eiro, kā arī ūdens apgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana nozare – 1839 eiro.
Zemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1190 eiro pirms nodokļu nomaksas.
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē – par 11,2%, Rīgā un Rīgas reģionā – par 7,6% un Latgalē – par 7,4%.
Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā un Pierīgā – 1990 eiro, savukārt zemākā tā bija Latgalē – 1302 eiro. Lielākā vidējā atalgojuma atšķirība saglabājās starp Rīgas un Latgales reģioniem – 34,6%.
Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tā bija 11,38 eiro.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā palielinājās no 14,33 līdz 15,45 eiro jeb par 7,9%. Šo pieaugumu noteica kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 6,4%, vienlaikus nostrādāto stundu skaitam gada laikā samazinoties par 1,3%.
Kāda ir tava alga tavā darbavietā? Vai uzskati, ka tā ir atbilstoša tavam padarītajam darbam? Uzraksti savu stāstu man uz [email protected].
