“Ministri visu laiku pieļauj kļūdas, kas maksā miljonus!” Maija Armaņeva asi kritizē izglītības politiku 0
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Saeimas deputāte Maija Armaņeva kritizēja līdzšinējos lēmumus izglītības politikā, norādot, ka problēmas nozarē nevar atrisināt ar vienu atsevišķu noteikumu vai izmaiņām atzīmju labošanas kārtībā. Viņasprāt, izglītības sistēmā vienlaikus jārisina virkne savstarpēji saistītu jautājumu, tostarp skolu slēgšana, skolēnu psihoemocionālais stāvoklis, pedagogu trūkums un mācību materiālu pieejamība.
Armaņeva īpaši kritizēja ieceri ierobežot iespēju skolēniem labot saņemto atzīmi, paredzot, ka vienā mācību priekšmetā atzīmi var labot tikai vienu reizi.
Viņa pauda neizpratni par šādu pieeju, norādot, ka pirms noteikt ierobežojumus būtu jāskatās uz reālo situāciju skolās un skolēnu vajadzībām.
Vienlaikus deputāte uzsvēra, ka jautājums par atzīmju labošanu pats par sevi nav galvenā izglītības sistēmas problēma. Viņas ieskatā daudz būtiskāki ir procesi, kas skolēnus ietekmē ilgtermiņā.
“Tas ir daudz komplicētāk, daudz sarežģītāk, jo mēs nerunājam tikai par atzīmēm, par atzīmju labošanu. Nu, mēs runājam vispār par visu kopumu,” norāda Armaņeva.
Viņa norādīja arī uz skolu slēgšanu un tās radīto ietekmi uz bērniem un ģimenēm. Ja skolēnam jāmaina skola, tas var ietekmēt ne tikai viņa mācību rezultātus, bet arī psihoemocionālo stāvokli un motivāciju.
Armaņeva uzsvēra, ka bērniem un vecākiem tiek radīta arī zināma nenoteiktība, jo, slēdzot vienu skolu, rodas bažas par to, kas notiks ar citām skolām. Viņasprāt, šie apstākļi kopā ar skolēnu skolu maiņu un psihoemocionālajām grūtībām veido daudz plašāku problēmu, nekā tikai jautājumu par to, cik reižu drīkst labot atzīmi.
Armaņeva uzsvēra, ka vienlaikus nepieciešams domāt arī par prasībām un atbildību izglītības sistēmā. Viņa brīdināja, ka, nepārtraukti ieviešot dažādus atvieglojumus, var tikt radīta situācija, kurā skolēniem vairs nav pietiekamas motivācijas nopietni pievērsties mācībām.
Tajā pašā laikā Armaņeva atzina, ka skolēniem ir nepieciešams dot iespēju labot kļūdas un uzlabot rezultātus, taču tam jābūt daļai no plašākas un pārdomātas sistēmas, nevis vienīgajam risinājumam. Viņa pievērsās arī jautājumam par to, kāpēc izglītības sistēmā joprojām trūkst nepieciešamo resursu. Viņasprāt, problēmas nav tikai noteikumos, bet arī ļoti praktiskās lietās, jo skolām trūkst gan mācību grāmatu, gan pedagogu.
Noslēgumā deputāte uzsvēra, ka izglītības sistēmas problēmas nevar atrisināt vienā dienā, ieviešot vienu jaunu noteikumu. Viņasprāt, nepieciešams vērtēt sistēmu kopumā un apzināties, kādas sekas rada pieņemtie lēmumi.
Jau vēstījām, ka no nākamā mācību gada varētu būtiski mainīties skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumi, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi pamatizglītības un vidējās izglītības standartos.
Grozījumi paredz atteikties no valsts līmenī noteikta obligāta summatīvo vērtējumu svēršanas principa. IZM norāda, ka līdzšinējā kārtība bijusi sarežģīta, to ne vienmēr bijis viegli izskaidrot skolēniem un vecākiem, turklāt vienoti noteikumi neesot piemērojami visiem mācību priekšmetiem. Tāpēc turpmāk par to, vai vērtējumus svērt, varēs lemt katra skola.
Tāpat paredzēts mainīt vērtējumu uzlabošanas kārtību. Līdz šim iespēja uzlabot atzīmi nereti bija tikai mācību gada beigās, kārtojot apjomīgu pārbaudes darbu. IZM uzskata, ka efektīvāk ir dot iespēju uzlabot rezultātus mācību gada laikā, kad konkrētā tēma vēl ir aktuāla. Tāpēc katrā mācību priekšmetā būs jānodrošina vismaz viena iespēja uzlabot summatīvo vērtējumu, bet skolēniem ar speciālām vajadzībām šādas iespējas būs jāparedz pēc katra temata noslēguma.
Piedāvāts arī atteikties no minimālā vērtējuma sliekšņa 9. klases centralizētajos eksāmenos. IZM atsaucās uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu praksi, kur lielākajā daļā eksāmenu rezultātus neizmanto kā nosacījumu pamatizglītības iegūšanai. Uzsvērts arī, ka līdzšinējā pieejā daļa skolēnu, kuri bija sekmīgi pabeiguši mācību gadu, nesekmīgi nokārtota eksāmena dēļ tomēr nesaņēma pamatizglītības apliecību un viņiem bija jāmācās 9. klasē atkārtoti. Tāpēc rosināts saglabāt centralizētos eksāmenus, taču to rezultāts vairs nenoteiktu, vai skolēns saņems pamatizglītības apliecību.
Savukārt vidējā izglītībā plānots atteikties no prasības visiem skolēniem obligāti kārtot vienu padziļinātā līmeņa centralizēto eksāmenu. Šāds priekšlikums balstīts augstskolu sniegtajā informācijā, ka uzņemšanā šie eksāmeni parasti nav obligāti, bet atsevišķās studiju programmās dod papildu priekšrocības. Tāpēc turpmāk tos varētu kārtot pēc izvēles, ja tas būs nepieciešams tālākām studijām. Vienlaikus saglabātos prasība nokārtot četrus obligātos valsts pārbaudes darbus vispārējās vidējās izglītības iegūšanai.
Grozījumu projekti sagatavoti steidzamības kārtā, lai termiņā ieviestu valdības apņemšanos sakārtot mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
