“Kaķis bija slims, bet viņu turpināja pārot.” Latviete atklāj drausmīgu pieredzi ar bezatbildīgu dzīvnieku pavairošanu 0
Aplūkojot sludinājumus par dzīvniekiem, kuri meklē jaunas mājas, kā arī patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitu, var šķist, ka daļu šo situāciju būtu iespējams novērst, ja cilvēki pirms mājdzīvnieku pavairošanas rūpīgāk izvērtētu savu atbildību.
Par kādu īpaši sāpīgu problēmu sociālo mediju platformā “Threads” aizsākusies diskusija, cilvēki joprojām bez īpašas vajadzības vēlas sapārot savus mājdzīvniekus, pat ja pēc tam nav pārliecības, kur un kā dzīvos pasaulē nākušie mazuļi.
Olīvija sociālo mediju platformā raksta: “Mans ir feins, pūkains kaķis.. Šad tad publicēju “Facebook” kaķu grupā.. Gada laikā esmu saņēmusi teju 10 vēstules no citu kaķu saimniekiem-vai vēlotos savu kaķi sapārot?
Mans kaķis ir sterilizēts pie pirmās izdevības kā vetārsts deva zaļo gaismu.. Kaut kā nedaudz izbrīna šie jautājumi. Vai tiešām kāds vēl šādi pāro savus dzīvniekus? (nav attiecināms uz audzētājiem). Īpašu izbrīnu radīja kādas sievietes norādījums, ka neesmu riktīga tādu kaķi sterilizēt, būtu jāpāro. Man tas liekas pilnīgi nepieņemami..”
Agnija šo bezatbildību nevar izturēt: “Pilnīgi nepieņemami, stulbi un neizglītoti ir visi tie kaktu pavairotāji, kuri apzināti pieražo un pēc tam meklē mājas, atdodot pirmajam, kurš gatavs ņemt. Gribas vienkārši piekaut tādus un uzlikt aizliegumu vispār turēt dzīvniekus.”
Savukārt Katrīna dalās ar savu pieredzi: “Nopirku kaķi no audzētavas. Mani nobloķēja, kad uzzināja, ka ir kastrēts. Bet, viņš ir ģimenes loceklis. Neiegādājos pārošanai. Un tas līgumā netika atrunāts.”
Izrādās, ka nevēlami piedāvājumi par dzīvnieku sapārošanu var nākt arī pilnīgi negaidītās situācijās. Luīze stāsta, ka ar šādu gadījumu saskārusies pastaigas laikā. “Nesen ar diviem saviem labradoriem eju gar šoseju. Pēkšņi garāmbraucošs auto apstājas, atpakaļgaitā atbrauc, izlec kundze un – labdien, jums skaisti suņi, puikas? Man tāda meitenīte mājās, varam sapārot? Es reāli uz pauzes paliku,” viņa atzīstas.
Inese piebilst, ka tieši šādas rīcības dēļ Latvijā netrūkst kaķu, kuriem nav saimnieku un kuri nonāk uz ielām vai patversmēs.
Savukārt Sintija norāda uz plašāku problēmu: “Redzot, kā katru dienu tiek atdoti vai pat pārdoti bezšķirnes kaķi un suņi nelabi metas. Un cik daudzi to uzskata par normu. Meklē “laukiem” bezšķirnes suņus, labi zinot, ka patversmes pilnas, tās pat neizskata…”
Taču īpaši skarbs ir Zandas stāsts, kurā runa vairs nav tikai par dzīvnieku pavairošanu, bet arī par tā veselības stāvokli: “Man viena kliente regulāri nāca saviem slimajiem kaķēniem kaut ko pirkt, jo acis un deguns tecēja, nabagi šķauda, kaķene negrib barot u.t.t. Viņa man stāstīja, ka jau kuro reizi pāro smuku bezšķirnes kaķi un pārdod kaķēnus.”
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina mājdzīvnieku īpašniekus būt atbildīgiem un sterilizēt vai kastrēt dzīvniekus, lai nepieļautu nekontrolētu vairošanos.
Vienlaikus PVD uzsver, ka personai, kura nodarbojas ar mājas dzīvnieku pavairošanu un mazuļu atsavināšanu vai tirdzniecību, jābūt apmācītai dzīvnieku labturības jomā un jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Arī statistikas datos redzams, ka dzīvnieku labturības jautājumi Latvijā nebūt nav atrisināti. 2025. gadā PVD saņēma 1276 iesniegumus par iespējamiem mājas dzīvnieku labturības pārkāpumiem. 297 gadījumos jeb 23,3% saņemtā informācija apstiprinājās, bet 156 gadījumos tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība.
PVD publiskotie piemēri parāda, ka problēma dažkārt nonāk līdz ļoti smagām situācijām. 2025. gadā dienests Rīgā, Dārziņos, no nepiemērotiem apstākļiem izņēma vairāk nekā 40 suņus, septiņus kaķus un citus dzīvniekus. Pārbaudēs tika konstatēts, ka dzīvnieki tika turēti antisanitāros apstākļos, bet daļai nebija brīvi pieejamas barības un ūdens.
Savukārt šā gada janvārī PVD Bauskas novadā no kādas mājsaimniecības izņēma 15 suņus un trīs kaķus. Dzīvnieki tika turēti antisanitāros apstākļos, tiem nebija nodrošināts pietiekams barības un ūdens daudzums, turklāt daļa dzīvnieku bija vājā miesas stāvoklī.
Kaķēni un kucēni, protams, ir mīļi, taču ar pasaulē nākušu dzīvnieku skaistumu vien nepietiek. Katram no viņiem nepieciešamas mājas, pienācīga aprūpe, veterinārā palīdzība un cilvēks, kurš būs gatavs uzņemties atbildību nevis dažas nedēļas, bet visu dzīvnieka mūžu.
Tāpēc pirms mājdzīvnieka pavairošanas būtu jāuzdod pavisam vienkāršs jautājums – vai tiešām pasaulē nepieciešami vēl dzīvnieki, ja jau esošajiem nereti ir tik grūti atrast mājas?
Turklāt no 2026. gada 1. jūlija sūdzības par iespējamiem mājas dzīvnieku labturības pārkāpumiem pārbauda pašvaldības policija, bet PVD tiek pieaicināts gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
