Pasaulē
Eiropa

ECT: Lietuva pārkāpusi čečenu ģimenes tiesības, neizskatot patvēruma lūgumu0

Foto: SCANPIX/EPA/LETA

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi, ka Lietuva pārkāpusi kādas čečenu ģimenes tiesības, nepieņemot izskatīšanai viņu patvēruma lūgumu un neielaižot viņus valstī.

Kā tikmēr uzskata Lietuvas Valsts robežapsardzes dienesta (VSAT) vadītājs, visticamāk, robežsargi čečenus vienkārši nav sapratuši.

Septiņu cilvēku ģimene – 1988.gadā dzimušais tēvs, 1994.gadā dzimusī māte un viņu pieci bērni – pagājušajā pavasarī trīs reizes pie Baltkrievijas robežas mēģinājuši lūgt patvērumu Lietuvā.

Kā paziņojusi tiesa, Lietuvai patvēruma lūgums bija jāizskata, bet, atsakoties ielaist čečenus valstī, Lietuva nav ņēmusi vērā risku, ka ģimenei Baltkrievijā draud iespēja, ka tā tiks izdota Krievijai un nosūtīta uz Čečeniju, kur tā varētu pieredzēt sliktu izturēšanos.

ECT norāda, ka tādējādi Lietuva pārkāpusi Eiropas cilvēktiesību konvenciju.

“Likums liedz Valsts robežapsardzes dienestam neielaist valstī ārvalstniekus, kuri iesnieguši patvēruma lūgumus, bet lēmumu, vai izskatīt patvēruma lūgumu pēc būtības, pieņem Migrācijas departaments, nevis Valsts robežapsardzes dienests,” teikts Strasbūras tiesas atzinumā.

Čečenu ģimenes tēvs tiesai norādījis, ka viņam vairāk nekā desmit gadus bijušas problēmas ar Krievijas drošības struktūrām, un skaidrojis to ar savu piedalīšanos Otrajā Čečenijas karā. Viņš stāstījis, ka ne vienreiz vien pratināts un viņa mājās rīkotas kratīšanas. 2009.gadā viņš devies uz ārzemēm, bet pēc gada bijis spiests atgriezties Čečenijā.

No tā laika vīrietis strādājis valsts drošības sistēmā, bet aizgājis no šā darba 2015.gadā. 2017.gada ziemā Čečenijas amatpersonas lūgušas viņu kļūt par ziņotāju, bet, kad viņš atteicies, piekrišana no viņa panākta ar varu. Tad vīrietis ar ģimeni devies uz Baltkrieviju, no kurienes centies nokļūt Polijā vai Lietuvā.

Lai gan Lietuvas valdība tiesai norādījusi, ka ģimene pie robežas patvērumu nav lūgusi, ECT uzsvērusi, ka pirmajā reizē čečeni uz robežsargu izdotā dokumenta par viņu neielaišanu valstī uzrakstījuši vārdu “Azul”, ko Čečenijas bēgļi lieto patvēruma lūguma apzīmēšanai, bet trešajā reizē iesnieguši rakstveida lūgumu, turklāt prasītāji apgalvo, ka visas trīs reizes lūguši patvērumu mutiski.

ECT uzsvērusi, ka ne Lietuvas likumi, ne starptautisko tiesību normas neliek patvēruma lūgumus iesniegt kādā īpašā formā. Kā norādījusi tiesa, lai gan čečeni lēmumu neielaist viņus Lietuvā nav pārsūdzējuši, šādu sūdzību izskatīšanas sistēma Lietuvā nav efektīva.

Tikmēr VSAT vadītājs Renats Požēla uzskata, ka Lietuvas robežsargi čečenus acīmredzot vienkārši nav sapratuši.

“Visticamāk, bija tā, ka mūsu darbinieki nesaprata, ka šie cilvēki lūdz patvērumu,” viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, bet atteicies sīkāk komentēt tiesas spriedumu, kamēr nebūs pieejams oficiāls teksta tulkojums.

Požēla pieļāvis, ka pēc situācijas izanalizēšanas patvēruma lūgumu pieņemšanas kārtība varētu tikt pārskatīta.

“Pašreizējā kārtība aprakstīta likumam pielīdzināmā juridiskā dokumentā un, iespējams, būtu vajadzīgas kaut kādas korekcijas, lai novērstu līdzīgas situācijas. Acīmredzot tiks meklēt komplekss risinājums, lai nākotnē atvieglotu mūsu robežsargu darbu,” viņš norādījis.

Pie Lietuvas robežas nonākušo ārvalstnieku patvēruma lūgumus dažādās formās izskata robežsargi un saskaņā ar VSAT vadītāja teikto arī palīdz tos noformēt iesniegšanai Migrācijas departamentā.

Tomēr Požēla atzinis, ka dažkārt robežsargiem neizdodas atrast kopīgu valodu ar patvēruma lūdzējiem.

“Situācijas mēdz būt dažādas, piemēram, cilvēki atnāk un klusē vai runā savā dzimtajā valodā, kurai mums pat tulkotāju atrast ir sarežģīti,” viņš stāstījis.

Saistītie raksti

Nesaņemot patvērumu Lietuvā un beidzoties uzturēšanās atļaujai Baltkrievijā, čečenu ģimenei pērnvasar nācās atgriezties Krievijā, kur vīrs tika aizturēts.

Vēlāk ģimene vēlreiz pameta Krieviju un 2018.gada sākumā nokļuva Polijā, kur arī nesekmīgi mēģināja iesniegt patvēruma lūgumu, bet galu galā uzvarēja Strasbūras tiesā un palika dzīvot šai valstī.

Saskaņā ar tiesas lēmumu Lietuvai jāsamaksā čečenu ģimenei 22 000 eiro.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.