“Esam tikai divas dienas jaunāki par Latvijas valsti”: saruna ar LSK ģenerālsekretāru Uldi Līkopu 0
“Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) ir vecākā biedrība Latvijā, taču tās darbs – lai arī ikdienišķs – sabiedrībai ne vienmēr ir pamanāms. Par to, kāpēc Sarkanais Krusts nepalīdz armijām, kāpēc brīvprātīgie nevar aizstāt profesionāļus un kāpēc LSK vēl joprojām cīnās par saviem vēsturiskajiem īpašumiem, sarunājāmies ar organizācijas ģenerālsekretāru Uldi Līkopu.
Par principiem: palīdzība, nevis politika
Daudzus satrauc ģeopolitiskā situācija. Kā LSK darbojas krīzes apstākļos?
Sarkanā Krusta kustība ir veidojusies pirms vairāk nekā 160 gadiem ar vienu mērķi: palīdzēt tiem, kam palīdzība ir vajadzīga, neatkarīgi no tautības, reliģijas vai politiskās piederības. Šveiciešu filantrops Anrī Dināns Itālijā, Solferīno ciema tuvumā redzēja kauju, pēc kuras tikai uzvarējušās armijas ievainotajiem tiek palīdzēts, bet pārējie pamesti bojāejai. Pēc redzētā Dināns pasaules gaismā izcēla ideju, ka ir jāizveido organizācija, kas palīdz ikvienam, nešķirojot. Tā izveidojās izauga starptautiska ievainoto glābšanas kustība. Tās simbols – Sarkanais Krusts ir Šveices karoga reverss.
Mēs nepalīdzam nevienai armijai – ne Ukrainas, ne Palestīnas, ne kādai citai. Mēs palīdzam civiliedzīvotājiem: bēgļiem, ievainotajiem, gūstekņiem. Tas ir mūsu darba pamatprincips.
Cik gatava ir sabiedrība?
Interese par pirmās palīdzības sniegšanu vai izdzīvošanu 48-72 stundas aug tad, kad draudi kļūst tuvāki. Pļaviņās, kur ik pavasari ir plūdi, cilvēki ir gatavi – laivas ir piepumpētas. Citviet tā nav. Bet pirmās palīdzības zināšanas būtu vajadzīgas ikvienam. Skolās tā gan ir brīvprātīga nodarbe, un atrast tam stundas ir sarežģīti, lai gan veselības pratība ir fundamentāla lieta.
Par sociālo aprūpi: darbs ar cilvēkiem, nevis “projektiem”
Kāpēc LSK izvēlējās virzienu, kurā strādājošos ir tik grūti atrast – sociālo aprūpi?
Pēc 1991. gada sociālekonomiskā situācija bija smaga. Kamēr veselības aprūpes sistēma vēl kaut kā eksistēja, sociālā bija iznīcināta. Mēs kļuvām par to balstu. Šodien mēs nodrošinām mājas aprūpi, patversmes, atskurbtuvi, palīdzību mātēm ar garīgās attīstības traucējumiem. Nevienā no mūsu 90 transportlīdzekļiem nesēž cilvēks bez atbilstošas sagatavotības. Tas ir profesionāls darbs tirgū, nevis hobijs.
Sabiedrība noveco. Vai pieprasījums aug?
Jā. Cilvēki dzīvo ilgāk, bet dzīves kvalitāte ne vienmēr turas līdzi. Agrāk cilvēki līdz demencei nemaz nenodzīvoja, tagad – vispirms atnāk demence, un tad vajadzīga aprūpe. Ja ģimenes locekļi nevar saņemt šo pakalpojumu, viņi paši kļūst izolēti no darba tirgus. Tāpēc šis ir tik pieprasīts pakalpojums.
Par īpašumiem: “Pulkstenis zem tilta”
Savulaik LSK bija 39 īpašumi, tagad – tikai pieci. Kāpēc? Par to diskutējam kopš 1991. gada. Valsts un pašvaldības daļu īpašumu pārdeva, daļu neatdeva. Kompensāciju nebija. Tas ir apmēram tā: zem tilta atņem pulksteni, nākamajā dienā to pārdod un pēc tam jautā – par kādu pulksteni jūs runājat? Mēs negribam atņemt īpašumus godīgiem pircējiem, bet varētu vienoties par maiņu. Valstij tas neradītu ekonomisku slogu. Mēs turpinātu pildīt tās pašas funkcijas, tikai sakārtotā vidē. Svarīgākais ir, lai konkrētajā teritorijā pakalpojums turpina strādāt.
Par brīvprātīgajiem un budžetu
Vai brīvprātīgie var atrisināt visas problēmas?
Neviena organizācija nevar nodrošināt ilgstošus pakalpojumus tikai ar brīvprātīgajiem. Jaunieši Ziemassvētkos vai Lieldienās nāk, dzied, lasa grāmatas – tas padara klientu dzīvi interesantāku. Bet ikdienas 24/7 aprūpi, ēdienu gatavošanu un medikamentu izdalīšanu veic profesionāļi. Brīvprātīgais ir brīnišķīgs papildinājums, nevis sistēmas pamats.
Un par rindām uz sociālajiem centriem – kāpēc tās veidojas? Latvijā trūkst nevis gultasvietu, bet finansējuma to apmaksai. Ja ģimene vai klients pats ir gatavs segt ~1300 EUR mēnesī, vietu atrast var ātri. Mūsu tarifs ir ap 37 eiro dienā, kas ir viens no zemākajiem valstī. Ja mēs gribam, piemēram, Somijas līmeņa aprūpi, mums jābūt gataviem arī Somijas līmeņa izmaksām.
Par filozofiju: „Kopā varam palīdzēt”
Noslēgumā – kas ir LSK galvenā vērtība, kas ļauj sasniegt mērķus? Mūsu darba pamatā ir sauklis “Kopā varam palīdzēt”. Tā nav tikai frāze, bet mūsu ikdienas pieeja. Tas nozīmē atvērtību sadarbībai – gan ar iekšējo komandu, gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan citām nevalstiskajām organizācijām. Mums visiem ir vienots mērķis: palīdzēt cilvēkiem. Tikai strādājot kopā, mēs varam veidot līdzcietīgu un atbildīgu sabiedrību. Tas ir vienīgais ceļš, kā panākt reālas un ilgtspējīgas pārmaiņas.
Ar Uldi Līkopu sarunājās Ilona Bērziņa.
