FKTK: Latvijas banku informācijas apmaiņa SWIFT tīklā notiek ierastajā kārtībā 0
Latvijas banku informācijas apmaiņa SWIFT tīklā notiek ierastajā kārtībā, aģentūrai LETA atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju esot atzinis par augsta riska valsti.
Komisijā norādīja, ka FKTK ir pārbaudījusi informāciju par Latvijas banku it kā apgrūtināto maksājumu ziņojumu apmaiņu SWIFT organizācijas pakalpojumu tīklā un
Latvijas bankas ir apliecinājušas, ka visi procesi norit ierastajā kārtībā.
Savukārt SWIFT reģionālā pārstāvniecība ir informējusi Latvijas atbildīgās iestādes, ka šīs organizācijas rīcībā nav informācijas par SWIFT lēmumiem saistībā ar augsta riska valstu sarakstu veidošanu.
“Ir svarīgi saprast pirms paust publiskus paziņojumus, kas ir SWIFT (Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication). Tā ir organizācija, kas nodrošina bankām savu komunikāciju tīklu ziņojumu apmaiņai. Šis process notiek dažu sekunžu laikā – SWIFT sistēma piegādā maksājumu ziņojumus nekavējoties saņēmēja bankai SWIFT tīklā. SWIFT nekad nav veikusi un neveic kādas nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) pārbaudes vai skrīningu banku vietā bez banku gribas un neaiztur maksājumus. SWIFT dod iespēju bankām drošā un standartizētā veidā apmainīties ar rīkojumiem saistībā ar dažāda veida finanšu darījumiem, tostarp ar starpbanku, kā arī banku klientu maksājumu ziņojumiem. Par mūsu sektora uzraudzību atbildīgās institūcijas šodien ir apstiprinājušas, ka minētā informācijas apmaiņa gan iekšzemē, gan starptautiskajā vidē notiek netraucēti un ierastajā kārtībā,” teica Putniņš.
FKTK atzīmēja, ka komisijas un citu atbildīgo institūciju rīcībā nav informācijas, ka būtu kāds lēmums vai ziņa, vai saraksts, kurā SWIFT būtu Latvijas valsti novērtējis kā augsta riska zonu. SWIFT kā organizācija neveido banku vai valstu sarakstus pēc kādiem kritērijiem un neaiztur maksājumu ziņojumus.
“Es tiešām aicinu ikvienu, kas grasās publiskot informāciju, kas var kaitēt mūsu valsts starptautiskajai reputācijai, vai, jo īpaši, skar tik sensitīvu nozari kā finanšu joma un tās stabilu un netraucētu darbību, pārbaudīt katru ziņu, pirms to plaši komentēt.
Bezatbildīgi paziņojumi par nepārbaudītiem faktiem rada nepatiesu priekšstatu par mūsu valsti,
Latvijas banku sektoru un jau paveikto darbu Latvijas finanšu sektora starptautiskās reputācijas stiprināšanā un banku biznesa pieejas transformācijas procesā,” uzsvēra Putniņš.
FKTK norādīja, ka maksājumu ziņojumu nosūtīšana ir viens no starpbanku norēķina posmiem. Ziņojumu apmaiņa starp bankām SWIFT tīklā notiek dažu sekunžu laikā, SWIFT neaiztur maksājumu ziņojumus, lai veiktu to pārbaudi. Norēķini par SWIFT tīklā nosūtītajiem maksājuma rīkojumiem tiek veikti, izmantojot maksājumu sistēmas, piemēram, Eirosistēmas nodrošināto eiro norēķinu sistēmu TARGET2, vai arī izmantojot kontus, kurus bankas atver viena otrai.
Kā finanšu darījumu tīkla pakalpojumu nodrošinātājs SWIFT neveic AML uzraudzības funkcijas, tostarp CDD (Customer Due Diligence), attiecībā uz SWIFT tīklā nosūtītajiem maksājumu rīkojumiem. Neatkarīgi no tā, vai bankas izvēlas izmantot pašu izstrādātos risinājumus, SWIFT servisus vai citu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu izstrādātos tehniskos risinājumus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldīšana ir maksājumu rīkojumu sūtītāja un saņēmēja bankas atbildība.
Tāpat komisijā minēja, ka SWIFT piedāvāto papildpakalpojumu lokā ir virkne papildu servisu, kas, tāpat kā citu organizāciju un pašu banku izstrādātie risinājumi, ļauj bankām optimizēt darbību, tostarp veicot normatīvos noteikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldīšanu. Korespondentbankas, kuras SWIFT maksājumu ziņojumus saņem pašas var veikt paplašinātās pārbaudes. SWIFT piedāvā papildu rīkus par papildu maksu, kas tās klientiem var palīdzēt AML kontrolei – identificēt aizdomīgos darījumus un paziņot par tiem šī rīka lietotājam -, bet tā ir cita veida programmatūra un nav integrēta SWIFT telekomunikāciju tīkla komponente.
Arī Latvijas Bankā apstiprināja, ka Latvijas Banka TARGET2 sistēmas ietvaros nosūtītajiem un saņemtiem maksājumu ziņojumiem nav novērojusi to aizturēšanu SWIFT tīklā.
Tāpat arī saistībā ar Latvijas Bankas starptautiskajiem darījumiem sūtīto un saņemto maksājumu ziņojumu apmaiņa ar ārvalstu, tostarp arī ASV partneriem SWIFT tīklā notiek ikdienas režīmā, proti, dažu sekunžu laikā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka otrdien, 27.novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka Latvija starptautisko norēķinu SWIFT sistēmā ir iekļauta augsta riska zonā. “Ja agrāk starptautiski naudas pārvedumi tika veikti dienas laikā, tad tagad pārskaitījumi nereti ilgst nedēļu, jo SWIFT veic papildus pārbaudes,” viņa teica.
