Ekonomika
Bizness

FOTO: Latvijā veikts atkritumu zīmolu audits. Kuru ražotāju produktu atkritumi atrasti visvairāk?0


Savāktie atkritumi pie tvertnēm
Savāktie atkritumi pie tvertnēm
Publicitātes foto

15. septembrī bezatkritumu dzīvesveidu popularizējošā biedrība “Zero Waste Latvija” kopā ar domubiedriem piekrastes joslā no Asaru kapiem līdz Mellužu oficiālajai pludmalei īstenoja atkritumu vākšanas talku apvienojumā ar zīmolu auditu.

Pasākums tika īstenots globālās akcijas #BreakFreeFromPlastics ietvaros, ko organizē organizācija “The Story of Stuff”. Šādi auditi septembra otrās nedēļas laikā tika īstenoti daudzviet pasaulē. Latvijā papildus plastmasai tika uzskaitīti arī stikla un alumīnija atkritumi.

Atkritumu zīmolu audits izpaudās tā, ka katram savāktajam atkritumam, cik tas bija iespējams, tika identificēts zīmols jeb uzņēmums, kurš to ir ražojis, vai kura produkcija bijusi iepakota konkrētajā materiālā.

Apsekojamās teritorijas platība bija nedaudz vairāk par 6 ha. Šis nelielais parauglaukums norāda uz būtisku problēmu. Tikai 6 hektāros vien tika savākti 210 vienību atkritumu, neieskaitot cigarešu izsmēķus un citus sīkus atkritumus, kas bija pārāk mazi, lai tiktu atsevišķi uzskaitīti, vai netika pamanīti.

Atkritumu topā – plastmasa maisiņi un arī izsmēķi

Zīmoli vai ražotāji, kuru produkcijas atkritumi tika atrasti visvairāk: “Cēsu alus”, “Lāčplēsis”, “Latvijas balzams”, “Laima”.

Pēc produkta veida visvairāk Jūrmalas piekrastē tiek atstāts alkoholisko dzērienu iepakojums. Saldumu, bezalkoholisko dzērienu iepakojums un plastmasas maisiņi bija nākamie biežāk sastopamie veidi.

No tiem atkritumiem, kas ir iepakojums, pēc materiāla izteikti pirmajā vietā ir plastmasa, no kuras 25% bija PET pudeles un 18% bija plastmasas maisiņi. Otrajā vietā ir alumīnija skārdenes un trešajā – stikla pudeles.

Patiesi pārsteidzošs ir nevietā nomesto cigarešu izsmēķu daudzums. Iespējams, cilvēki neapzinās, ka cigaretes filtrs mūsdienās nav dabīgs, dabā ātri noārdošs materiāls.

Mūsdienu cigarešu filtrus ražo no sintētiska materiāla – celulozes acetāta, kas noārdās ļoti lēni (atkarībā no apstākļiem 3 līdz 12 gadu laikā). Turklāt tie satur dzīvajai dabai toksiskas vielas, kas piesārņo ūdeņus.

Cerība uz jauno paaudzi

Vērojot to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju ir atsaucīgi piedalīties talkās un citās atkritumu vākšanas kampaņās, taču gadu no gada savācamo atkritumu mazāk nekļūst, rodas jautājums – vai tiešām tas tā turpināsies, ka daļa iedzīvotāju bezrūpīgi piesārņos, kamēr citi katru gadu tikai vāks un vāks neapzinīgo iedzīvotāju atstātos atkritumus?

Turklāt arī pašvaldības ik gadu iegulda līdzekļus (nodokļu maksātāju naudu), lai attīrītu to teritorijas.

Protams, varam cerēt uz jaunākām paaudzēm, kas varbūt aiz sevis atstās mazāk, taču, ja tik liels atkritumu daudzums nemitīgi nokļūst Latvijas dabā, nevaram atļauties palikt tik pasīvā pozīcijā kā šobrīd.

Ir jāapzinās, ka daļa cilvēku uzvedību nemainīs tikai tāpēc, ka “piesārņot nav labi”. Ir cilvēki, kuriem jēdziens “kopējais labums” neeksistē un kurus motivē vienīgi tūlītējs personīgais labums, un šādi cilvēki visticamāk būs vienmēr.

Tāpēc ir jāsāk nopietnāk uztvert korporatīvās atbildības jēdzienu – tiem, kas saražo šos materiālus vai pasūta, lai tie tiktu saražoti un tajos varētu iepakot un pārdot savu produktu, ir jābūt skaidram, ka tas pēc pārdošanas nenodarīs postu videi (un pēc tam cilvēku veselībai), jo visticamāk nokļūs tur, kur tam jānokļūst – uz atkārtotu lietošanu vai pārstrādi.

Ražotājiem un izplatītājiem ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek ar šiem materiāliem. Protams, neviens nevar visos gadījumos nodrošināt visvēlamāko iznākumu, taču ir jābūt pārliecībai, ka ir darīts viss iespējamais, lai novērstu piesārņojumu.

Saistītie raksti

Tāpēc biedrība “Zero Waste Latvija” vēršas pie ražotājiem un aicina viņus rīkoties atbildīgi un piedāvāt savus risinājumus esošajai situācijai

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ekonomika
Tirdzniecības centrā “Origo” durvis vērs jaunais “Fissman” trauku veikals
17 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Viesnīcu asociācija: Viesnīcu numuriņu rezervēšana pagaidām notiek švaki
1 diena
LA
LA.LV
Ekonomika
Tehnoloģiju jaunuzņēmums “Giraffe360” turpina strauju izaugsmi un paplašinās Liepājā
1 diena

Lasītākie

LA
LA.LV
Latvijā
“Kretīns viņu nosauca par pērtiķi ugunskurā!” Streips atklāti par rasismu Latvijā un ASV 4
3 stundas
IR
Ilmārs Randers
Latvijā
“Esmu grāmatvede, veterinārārste, agronome un ģimenes pavāre!” Kā “dzīve atgriežas sliedēs” Madonas un Rēzeknes pusē
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Jaunietis “kunga prātā” nesavalda auto un “noslauka” mašīnu, kurā gadu vecs bērns
2 stundas
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Daļai ir “aizgājis ciet širmis”, bet diez vai asiņainas bildes palīdzēs
2 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Polittehnoloģisks gājiens: cik ēstiska ir skolu direktoru piedalīšanās politiskajā aģitācijā? 2
7 stundas