FOTO. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisināsies vērienīga zīmējumu izstāde “Iemiesotā doma” 0
No 2026. gada 18. jūlija līdz 8. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) norisināsies vērienīga zīmējumu izstāde “Iemiesotā doma”. Tas būs Latvijā pirmais šāda mēroga tieši zīmējumam veltītais pārskats, kas atklās šī medija daudzveidību un vēsturisko attīstību Latvijā no 18. līdz 21. gadsimtam.
Zīmējums ir izpausmes forma un mākslinieka domāšanas instruments, kas vizualizē individuālu pasaules redzējumu. Izstādes mērķis ir izgaismot zīmēšanas un domāšanas attiecības, uzlūkojot zīmēšanu kā pašpietiekamu mākslas līdzekli un specifisku domāšanas veidu, akcentējot zīmējuma spēju paust un raisīt pārdzīvojumu un ļaujot skatītājam pietuvoties mākslinieka radošajam procesam.
Ekspozīcijā iekļauti autori no dažādām paaudzēm, kuru praksē zīmējumam ir būtiska loma: sākot ar Johanu Kristofu Broci, latviešu mākslas klasiķiem un laikmetīgās mākslas pārstāvjiem un noslēdzot ar 20. gadsimta 90. gados dzimušajiem māksliniekiem, kā arī ietverot trimdu un diasporu – kopā 94 personības ar vairāk nekā 300 darbiem.
Zīmējums ir ārkārtīgi daudzveidīgs medijs ar bagātu tradīciju, kura tvērumam piemērotāks ir sazarots, nevis lineārs redzējums. Tādēļ, sekojot zīmēšanas un domāšanas mijiedarbei, izstāde strukturēta vairākās jēdzieniski ietilpīgās tematiskajās sadaļās. “Skola” parāda cilvēka ķermeņa studijas akadēmijas koptās formveides tradīcijā, “Dokuments” uzsver zīmējuma vērtību kultūrvēsturiskā un mākslas vēstures kontekstā, toties “Ķermenis” aicina aplūkot cilvēka ķermeni kā dabas daļu. Sadaļā “Zīme” zīmējums izceļas kā komunikatīvs domas koncentrāts, bet “Atmiņa” – kā hiperreālistisks atmiņas nesējs, kam ir cieša saikne ar fotogrāfiju. “Stāsts” atklāj zīmējumu kā ērtu instrumentu mikronaratīvu fiksēšanai vai vēsturisku traumu pārstrādāšanai vizuālos vēstījumos. “Virsma” demonstrē zīmējuma taktilo kvalitāti, attēla virtualitāti un materialitātes aģenci, savukārt zīmētāja vienpatīgā darbošanās istabā dod laiku “Savas pasaules” veidošanai. “Process” kā raksturīga medija iezīme ļauj pietuvoties autora domu gaitai un mākslas darba tapšanai no skricelējumiem un ideju skicēm līdz izstrādātiem metiem.
Ekspozīcija veidota kā atvērta telpa domāšanai, kurā apmeklētājs, aicināts izsekot mākslinieku vilktajai līnijai, varēs iejusties mākslas attīstības procesā. Paverot iespēju dialogam starp kultūras mantojumu un laikmetīgo mākslu, izstāde zīmējuma valodā stāsta par pagātni un tagadni, kā arī sniedz visaptverošu priekšstatu par latviešu mākslinieku pieejām, apliecinot zīmējuma ievērojamo nozīmi Latvijas vizuālajā kultūrā.
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, likvidējamās AS “ABLV Bank” mākslas kolekcijas, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Tukuma muzeja, Mākslas muzeja “Zuzeum”, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra, “VV Foundation”, Nacionālā modernās mākslas muzeja – Žorža Pompidū centra Parīzē, privātkolekcijām, tostarp mākslinieku, un trīs jauno autoru – Martas Folkmanes, Annas Malickas, Luīzes Rukšānes – veidoti jaundarbi.
“Mēs regulāri atbalstām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādes un novērtējam muzeja radošu pieeju to konceptu izvēlei un ekspozīciju veidošanai. Šī izstāde ir unikāla ar to, ka tā ļaus iepazīt latviešu zīmējumu tehniku cauri paaudzēm un vienuviet redzēt daudzu dažādu mākslinieku darbus. Bet tai ir vēl pievienotā vērtība, jo tas ir arī stāsts par skaistumu, kas tiek radīts ar cilvēka iztēli un roku. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā šis vēstījums ir īpaši aktuāls – līdztekus digitālās pasaules attīstībai ir būtiski atcerēties, ka tradicionālā māksla vienmēr ir unikāla un paliekoša,” saka Jeļena Buraja, AS “Rietumu Banka” valdes priekšsēdētāja un Nākotnes Atbalsta fonda padomes locekle.
Izstādē pārstāvētie mākslinieki:
Ādams Alksnis (1864–1897), Māris Ārgalis (1954–2008), Leonīds Āriņš (1907–1991), Auseklis Baušķenieks (1910–2007), Arturs Baumanis (1867–1904), Aleksandra Beļcova (1892–1981), Arturs Bērziņš (1971), Boriss Bērziņš (1930–2002), Māris Bišofs (1939), Ilmārs Blumbergs (1943–2016), Otīlija fon Bolšvinga (1817–1889), Harijs Brants (1970), Normunds Brasliņš (1962), Kristians Brekte (1981), Andris Breže (1958), Johans Kristofs Broce (1742–1823), Vija Celmiņa (1938), Jūliuss Dērings (1818–1898), Arnolds Driķis (1913–1985), Reinis Dzudzilo (1987), Johans Lēberehts Eginks (1784–1867), Marta Folkmane (1999), Jākoba Johana Fosa (1736–1794) albums, Barbara Gaile (1968), Kristaps Ģelzis (1962), Karls Gothards Grass (1767–1814), Sandijs Greiškāns (1973), Kaspars Groševs (1983), Jāzeps Grosvalds (1891–1920), Rolands Gross (1955), Edvards Grūbe (1935–2022), Augusts Mateass Hāgens (1794–1878), Kārlis Hūns (1831–1877), Auguste Emīlija Jākobsone (1898–1988), Edmunds Jansons (1972), Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962), Edgars Jēriņš (1958), Elīza fon Junga-Štilinga (1829–1904), Pēteris Kalve (1882–1913), Jēkabs Kazaks (1895–1920), Pēteris Kārkliņš (1945), Gustavs Klucis (1895–1938), Pēteris Krastiņš (1882–1942), Jānis Krēsliņš (1865–?), Leonards Laganovskis (1955), Liene Mackus (1984), Anna Malicka (1995), Sarmīte Māliņa (1960), Vita Mālniece (1960–2011), Leonīds Mauriņš (1943–2012), Neonilla Medvedeva (1987), Laimonis Mieriņš (1929–2011), Kārlis Miesnieks (1887–1977), Krista Namniece (1997), Vilis Ozols (1929–2014), Kārlis Padegs (1911–1940), Jāko Pallasvuo (1987), Felicita Pauļuka (1925–2014), Rūdolfs Pērle (1875–1917), Juris Petraškevičs (1953), Ojārs Pētersons (1956), Irina Piļke (1925–2011), Miervaldis Polis (1948–2026), Karīna Putra (1995), Janis Rozentāls (1866–1916), Luīze Rukšāne (1995), Līva Rutmane (1984), Georgs Šenbergs (1915–1989), Džemma Skulme (1925–2019), Uga Skulme (1895–1963), Jānis Šneiders (1995), Mika Solomon (1994), Diāna Špungina (1974), Roberts Stārosts (1908–1958), Laris Strunke (1931–2020), Niklāvs Strunke (1894–1966), Linda Stūre (1995), Māris Subačs (1963), Genādijs Suhanovs (1946–2005), Romans Suta (1896–1944), Viktors Timofejevs (1984), Zane Tuča (1989), Klāvs Upaciers (1979), Žanis Valdheims (1909–1993), Evita Vasiļjeva (1985), Oļa Vasiļjeva (1981), Solveiga Vasiļjeva (1954), Imants Vecozols (1933), Sabīne Vernere (1990), Sigismunds Vidbergs (1890–1970), Hilda Vīka (1897–1963), Krista Vindberga-Auzniece (1989), Vilnis Zābers (1963–1994), Aija Zariņa (1954–2025), Indulis Zariņš (1929–1997), Rihards Zariņš (1869–1939), Kārlis Ludvigs Zēbode (1826–1896), Elīna Zunde (1982)
