Skolas sākums jau aiz stūra, bet problēmu vairāk kā saprašanas 7
Pedagogu trūkums Latvijas skolās joprojām ir nopietna problēma, un tā vairs nav tikai lauku vai mazo skolu problēma. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga brīdina – ja izmaiņas izglītības sistēmā arī turpmāk tiks pieņemtas pēdējā brīdī un nepietiekami izvērtējot to ietekmi uz skolotāju ikdienas darbu, situācija var kļūt vēl sarežģītāka.
Vanaga stāsta, ka pedagogu trūkums pārrunāts arī arodbiedrības konferencē ar tās organizāciju vadītājiem un kolēģiem no dažādām Latvijas vietām.
“Pedagogu trūkst. Un, ticiet man, ja ministrijas politiskā vadība arī turpmāk turpinās šādā garā – grozījumi pēdējā brīdī vasarā, neiedziļinoties, ko tas pedagogam un skolai prasa izdarīt –, tad problēmas būs vēl lielākas,” uzsver Vanaga.
Vienlaikus viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā pedagogu darba apstākļos ir panākti arī uzlabojumi. Situācija ar atalgojumu esot kļuvusi labāka, un paredzēts turpināt algu palielināšanas grafiku.
Tomēr ar algu vien nepietiekot, lai cilvēkus noturētu skolās vai mudinātu atgriezties profesijā. “Alga ir ļoti svarīga, bet ir arī citi faktori. Ir vairāk jārunā par labo šajā profesijā. Tā ir ļoti skaista un cēla profesija,” saka Vanaga.
Viņas ieskatā nepieciešams stiprināt pedagogu tiesības, nodrošināt lielāku metodisko atbalstu un kvalitatīvākas profesionālās pilnveides iespējas. Tāpat esot jāpārskata līdzsvars starp skolas, skolotāju un vecāku atbildību.
“Vecāku tiesības ir jāpārskata, bet vecāku atbildība – jāpalielina,” uzskata arodbiedrības vadītāja.
Viņa norāda, ka daudziem pedagogiem patīk viņu darbs, sadarbība ar bērniem un iespēja redzēt katra skolēna izaugsmi, tomēr motivāciju nereti mazina disciplīnas problēmas un, pēc Vanagas vērtējuma, atsevišķos gadījumos arī pārmērīga vecāku iejaukšanās skolotāja darbā.
“Daudziem patīk šis darbs, tas ir sirds darbs. Patīk redzēt bērnu izaugsmi. Bet bieži disciplīnas jautājumi un pārmērīga vecāku iesaiste kļūst par vienu no traucēkļiem,” viņa skaidro.
Neraugoties uz problēmām, Vanaga aicina cilvēkus, kuri savulaik aizgājuši no skolas, vēlreiz apsvērt iespēju atgriezties. “Es aicinātu tos, kuri ir aizgājuši, izvērtēt iespēju atgriezties. Arī cilvēkiem, kuriem pašreizējais darbs varbūt jau ir mazliet apnicis, padomāt par iespēju pievienoties pedagogu saimei,” saka Vanaga.
Viņa uzsver, ka par skolotāja profesiju nepieciešams runāt ne tikai caur problēmām, pārslodzi un zemajām algām, bet arī par to, ko šis darbs dod cilvēkam un sabiedrībai.
Tomēr, lai ar aicinājumiem vien nepietiktu, valstij esot jārada apstākļi, kuros pedagogs jūtas profesionāli aizsargāts, atbalstīts un spējīgs savu darbu kvalitatīvi paveikt. Vanaga uzsver arī to, ka pedagogu trūkumu nevajadzētu uztvert tikai kā attālāku Latvijas reģionu problēmu.
“Vai tā ir liela skola vai maza – šī problēma nav tikai lauku teritorijās,” viņa norāda.
Tādēļ pedagogu trūkuma risināšanai, viņasprāt, nepieciešami ne tikai algu palielinājumi, bet arī stabilāka izglītības politika, savlaicīgāki lēmumi, lielāks profesionālais atbalsts skolotājiem un skaidrāks atbildības sadalījums starp skolu, ģimeni un valsti.
