“Mūsu tradīcija ir…” Nepālā bojāgājušo apbedīšana izraisa vietējo iedzīvotāju neapmierinātību 0
Nepālā pēc postošajiem plūdiem varasiestādes sākušas uz laiku apbedīt neidentificētos bojāgājušos, izraisot vietējo iedzīvotāju un bojāgājušo tuvinieku sašutumu. Cilvēki uzskata, ka šādā veidā netiek pienācīgi ievērotas valstī izplatītās hinduistu bēru tradīcijas un mirušajiem netiek nodrošināta pienācīga cieņa, vēsta “Euronews”.
Dienvidcentrālās Nepālas Čitnavas apgabalā simtiem katastrofā bojāgājušo sākti apbedīt steigā izraktās tranšejās, kas tiek izmantotas kā pagaidu kapavietas. Varasiestādes skaidro, ka šāds risinājums nepieciešams katastrofas mēroga dēļ, jo bojāgājušo skaits sasniedzis vismaz 903 cilvēkus, bet vēl 4247 cilvēki joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Daļa apbedīto mirstīgo atlieku tika atrastas simtiem kilometru attālumā no katastrofas epicentra. Tās pa Bhotekoshi upi bija aizskalotas lejup pa straumi un vēlāk atrastas
Čitnavas apgabalā.
Tikmēr pazudušo cilvēku tuvinieki pulcējas glābšanas centros un slimnīcās, cerot uzzināt kaut ko par savu ģimenes locekļu likteni. Citiem nācies saskarties ar smago uzdevumu identificēt bojāgājušos pārpildītās morgu telpās.
Pagaidu apbedījumi izraisa sašutumu
Varasiestādes sestdien uz laiku apbedīja aptuveni 100 bojāgājušo. Policijas inspektors Anils Tapa, kurš koordinē darbu ar katastrofā bojāgājušajiem, norādīja, ka vēl aptuveni 50 cilvēkiem pirms iespējamās apbedīšanas tika ņemti DNS paraugi.
Situāciju vēl vairāk sarežģī ierobežotās tiesu medicīnas iespējas un nepietiekamā morgu kapacitāte. Karstums un augstais mitrums paātrina mirstīgo atlieku sadalīšanos, tādēļ speciālisti brīdinājuši, ka to ilgstoša atstāšana nepiemērotos apstākļos var radīt arī sabiedrības veselības riskus.
Tomēr lēmums par pagaidu apbedīšanu izraisījis neapmierinātību. Vietējie iedzīvotāji norāda, ka mirušie jau vairākas dienas gaidījuši pēdējo rituālu un ka viņiem netiek nodrošināta pienācīga cieņa.
Īpaši sāpīgs šis jautājums ir bojāgājušo tuviniekiem, kuri vēl nav atraduši savus pazudušos ģimenes locekļus. Daļa cilvēku bažījas, ka pagaidu apbedīšana vēlāk varētu kļūt par pastāvīgu apbedījumu.
Hinduistu tradīcijas paredz mirušo kremēšanu
Nepālā, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir hinduisti, tradicionāli mirušie tiek kremēti. Tāpēc neidentificētu cilvēku apbedīšana zemē daudziem šķiet nepieņemama.
Vietējā iedzīvotāja Rubija Čaudhari, kurai katastrofā pazuduši divi tuvinieki, uzskata, ka apbedīšanu nevajadzētu veikt bez ģimeņu piekrišanas.
“Mirušie ir pelnījuši, lai pret viņiem izturas ar cieņu,” viņa sacīja, skaidrojot, ka saskaņā ar vietējām tradīcijām mirušie tiek kremēti upes krastā tuvinieku klātbūtnē.
Savukārt policijas inspektors Tapa uzsvēra, ka pašlaik tiek veikta tikai pagaidu mirstīgo atlieku apbedīšana. Ja vēlāk izdosies noskaidrot cilvēka identitāti, tuviniekiem būs iespēja mirstīgās atliekas izņemt un veikt atbilstošos reliģiskos rituālus.
Nepālas ārlietu sekretārs Amrit Bahadurs Rai norādīja, ka neidentificēto bojāgājušo pagaidu apbedīšana veikta saskaņā ar starptautiski pieņemtiem katastrofu pārvaldības principiem, tostarp Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas vadlīnijām.
Pēc viņa teiktā, informācija par bojāgājušajiem tiek saglabāta, lai vēlāk būtu iespējams salīdzināt datus un noskaidrot viņu identitāti.
Rai uzsvēra, ka ģimenēm pēc identitātes noskaidrošanas būs iespēja mirstīgās atliekas ekshumēt un veikt nepieciešamos reliģiskos rituālus.
Tikmēr glābšanas darbi Nepālā turpinās, un bezvēsts pazudušo cilvēku skaits joprojām ir ļoti liels. Katastrofas mērogs apgrūtina gan cilvēku meklēšanu, gan bojāgājušo identificēšanu, radot arvien lielāku spriedzi starp varasiestāžu nepieciešamību ātri rīkoties un tuvinieku vēlmi nodrošināt saviem mirušajiem tradicionālo pēdējo godināšanu.
Jau iepriekš vēstījām, ka trīs Latvijas iedzīvotāji nav cietuši plūdu izraisītajā dubļu nogruvumā Nepālā, bet 33 patlaban tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Ministrijas rīcībā patlaban nav informācijas par kādu izglābto Latvijas valstspiederīgo.
Nepālas Tūrisma departaments ir papildinājis sarakstu ar personām, kuras uzskatāmas par bezvēsts pazudušām, un šobrīd tajā ir iekļauti visi 33 Latvijas valstspiederīgie, par kuriem tuvinieki ziņojuši Konsulārajam departamentam.
Vienai personai ir norādīti kļūdaini dati, par ko goda konsulei Nepālā ir nosūtīta informācija.
ĀM informē, ka 29. augustā tika saņemta informācija no vēstniecības Ķīnā par vēl vienu Latvijas ceļotāju, kurš ir drošībā. Šī persona bija ceļojusi 80 cilvēku grupā no 19 valstīm. Līdz ar to šobrīd ĀM ir informācija par trīs Latvijas valstpiederīgajiem, kas Nepālā nav cietuši plūdu izraisītajā dubļu nogruvumā.
Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sociālajos tīklos norāda, ka joprojām pastāvot cerība atrast pazudušos dzīvus. “Ir ziņas, ka cilvēku grupa īsi pirms postošā nogruvuma paguvusi šķērsot robežu ar Ķīnu. Šajā teritorijā pašlaik nav sakaru, tādēļ precīzas informācijas par cilvēkiem grupā vēl nav,” informē premjers.
Kulbergs informē, ka ĀM sazinās arī ar Ķīnas pusi. “Aptuveni 45 minūšu brauciena attālumā no robežas, nelielā kalnu pilsētiņā, iespējams, atrodas ārvalstnieku grupa. Esam lūguši Ķīnas pusei pēc iespējas ātrāk noskaidrot šo cilvēku vārdus. Pastāv cerība, ka viņu vidū varētu būt arī Latvijas valstspiederīgie,” raksta Kulbergs.
Latvijas goda konsule Nepālā turpina aktīvu komunikāciju ar vietējām iestādēm, kā arī sniedz aktuālo informāciju Konsulārā departamenta dežurantam. Saņemot no goda konsules informāciju par iespēju nodot Nepālas iestāžu rīcībā pazudušo personu tuvinieku DNS paraugus, ĀM Konsulārais departaments sadarbībā ar Valsts policiju tuviniekiem izsūtīja informāciju par to, kā un kur ir iespējams brīvprātīgi nodot DNS.
ĀM ir ienākusi informācija, ka bojā gājušie nonāk arī Indijas upēs un no tām izvilktajām mirstīgajām atliekām arī tiks ņemti DNS paraugi. Goda konsulei ir nosūtīts saraksts ar 33 bezvēsts pazudušajiem, un konsule noskaidros, kura iestāde Indijā apkopos informāciju, līdzīgi kā Nepālā tūrisma departaments.
