“Tas stāvēja tur kā čūska un skatījās uz mums,” amerikāniete, kura izdzīvoja postošajos Nepālas plūdos, stāsta par piedzīvoto 0
Amerikāniete Anjana Raja kopš pusaudža gadiem bija sapņojusi par ceļojumu uz Nepālu garīgā ceļojuma ietvaros uz Kailaša kalnu. Šomēnes viņai kopā ar vīru beidzot izdevās šo sapni īstenot, taču sieviete nevarēja iedomāties, ka ceļojums pārvērtīsies cīņā par izdzīvošanu.
Raja, divu bērnu māte no Kalifornijas, sarunā ar “ABC News” stāsta, ka trešdien viņa kopā ar vīru atradās autobusā, kas devās Ķīnas robežas virzienā. Pēkšņi autobusa vadītājs un pasažieri, kas atradās priekšā, izskrēja no transportlīdzekļa. Raja ieraudzīja, ka autobusa virzienā tuvojas nogruvums.
“Tas bija ūdens, kas sajaucies ar dubļiem, un tad bija aptuveni 15 līdz 18 metrus augsts. Tas stāvēja tur kā čūska un skatījās uz mums. Kā kobras galva, kas skatās uz tevi,” atceras Raja.
Sieviete nekavējoties paķēra savu somu, pagriezās pret vīru, satvēra viņu aiz apkakles un teica, ka viņiem nekavējoties jāskrien. “Es pat nedevu viņam laiku reaģēt. Es vienkārši teicu – nekavējoties atstāj autobusu, citādi mēs nomirsim,” viņa atceras.
Raja ar vīru un citiem autobusa pasažieriem aizskrēja uz nometni, kas atradās netālu no autobusa, un devās augstākā vietā. Tajā pašā laikā ūdens ieplūda ielās un tās pilnībā noslaucīja.
“Mēs vienkārši akli kāpām augšup. Mēs pat nezinājām, kurā virzienā doties.
Nebija gida, nebija neviena, kas mums palīdzētu. Mēs vienkārši panikā skrējām. Burtiski skrējās par savu dzīvību. Viss bija slapjš un dubļains, mēs kāpām pa akmeņiem, kas bija slideni. Mēs vienkārši skrējām, lai izglābtu savu dzīvību,” viņa stāsta.
Kad pāris sasniedza nometnes otro līmeni, Raja ieraudzīja, ka ūdens sasniedz nogāzi un aiznes viņu autobusu.
“Es teicu vīram – tas ir viss, mēs esam pazuduši. Mēs nomirsim.”
Galu galā Raja un viņas vīrs nokļuva nometnes trešajā līmenī. No turienes viņi vēroja, kā garām traucas milzīga ūdens straume. No vietas, kur viņi atradās, pāris varēja redzēt, kā ūdens spēks aiznes transportlīdzekļus, dažādus priekšmetus un cilvēkus. Tomēr ūdens līdz viņu atrašanās vietai nenonāca.
“Tas vienkārši nāca ar rūkoņu. Tas ierāva sevī veselu virkni autobusu, automašīnas, cilvēkus, bāzes nometnes – visu. Tas visu aiznesa, apmeta otrādi un nogāza uz zemes.”
Vēlāk Raja un viņas vīrs beidzot spēja sazināties ar sievietes meitu, kura Kalifornijā strādā par ārsti. Kopš tā brīža viņas uzturot pastāvīgu saziņu. Raja īpaši uzslavēja pirmo palīdzības sniedzēju un glābēju darbu, uzsverot viņu attieksmi pret cietušajiem.
“Tas, kas man patiešām patika, bija tas, ka viņi uz visiem skatījās kā uz cilvēkiem, nevis nodalot vietējos no ārvalstniekiem,” saka Raja.
Viņa atzīst, ka piedzīvotais ir atstājis iespaidu: “Es zinu, ka laiks dziedē, bet pēc visa notikušā es domāju, ka esmu kļuvusi garīgi un emocionāli stiprāka. Es neraudu, tāpēc tas ir labi.”
Taču pat piedzīvotais nav licis pārim atteikties no sākotnējā mērķa. Raja un viņas vīrs ir apņēmības pilni atgriezties un pabeigt savu garīgo ceļojumu uz Kailaša kalnu: “Esam apņēmības pilni to izdarīt!”
