Bijušais “Sputnik” darbinieks izskaidro, ko Krievija vēlējās pateikt, it kā godinot Raimondu Paulu “Jaunajā vilnī” 0
Latvijas politologs un žurnālists Marats Kasems sociālajā tīklā “X” paudis viedokli par Krievijā notikušo Raimonda Paula daiļradei veltīto vakaru. Viņaprāt, šāda pasākuma rīkošana nav tikai kultūras vai nostalģijas jautājums, bet gan veids, kā Krievija var izmantot Latvijā labi zināmu kultūras personību savas ietekmes stiprināšanai.
Kasems norāda, ka Kremlis Kazaņā festivāla “Jaunais vilnis” ietvaros sarīkojis vakaru, kas veltīts Raimonda Paula daiļradei. Viņš uzsver, ka tas noticis laikā, kad Latvija Krievijā tiek uzskatīta par “nedraudzīgu valsti”.
Raimonds Pauls ir viens no atpazīstamākajiem Latvijas kultūras simboliem, tādēļ viņa daiļrades izmantošanai Krievijas publiskajā telpā var būt plašāka nozīme nekā tikai mūzikas popularizēšana.
Politologs uzskata, ka Paula jubilejas un daiļrades akcentēšana Krievijas rīkotā pasākumā ļauj radīt priekšstatu, ka viņa talants tiek pienācīgi novērtēts tieši Krievijā, kamēr Latvija tiek attēlota kā valsts, kas kultūru pakļauj politiskajām nostādnēm.
Kasems šādu pieeju raksturo kā “simbolu pārņemšanu”, kas esot viens no maigās varas paņēmieniem. Viņaprāt, Krievija tādējādi var mēģināt izmantot sabiedrībai pazīstamus kultūras simbolus, lai nostiprinātu sev vēlamus priekšstatus par kopīgu kultūrtelpu.
Kasems norāda, ka Paula dziesmas daudziem cilvēkiem Krievijā, citās bijušās PSRS valstīs un arī Latvijā joprojām ir daļa no kopīga kultūras mantojuma. Viņaprāt, tieši šī pazīstamība padara maestro daiļradi piemērotu, lai radītu sajūtu par kopīgām kultūras saknēm un pagātni. Politologs uzskata, ka šādā veidā var tikt uzturēts priekšstats par Latviju kā vēsturiski cieši ar Krieviju saistītu kultūras telpu.
Viņš arī pauž viedokli, ka caur Paula daiļradi Krievijas informatīvajā telpā var tikt nostiprināts naratīvs par Latvijas kultūras piederību plašākai krievu un padomju kultūrtelpai.
Politologs uzskata, ka šāds pasākums Krievijas propagandas telpā var tikt izmantots arī, lai veidotu noteiktu priekšstatu par Latviju. Proti, Latvija varētu tikt attēlota kā valsts, kas savu kultūru un māksliniekus pakļauj politiskiem apsvērumiem, savukārt Krievija sevi var pozicionēt kā vietu, kur māksla tiekot pieņemta neatkarīgi no politiskajām attiecībām.
Kasems uzsver, ka šādā veidā kultūras pasākums var kļūt par līdzekli, ar kura palīdzību tiek mazināta Krievijas radītā apdraudējuma uztvere un uzturēta emocionāla saikne ar Krievijas kultūrtelpu.
Savā ierakstā Kasems uzsver, ka šādu pasākumu rīkošanu nevajadzētu automātiski uztvert tikai kā nostalģiju vai komerciālu projektu. Viņaprāt, Krievija ar šādiem pasākumiem saglabā savu kultūras klātbūtni Latvijas informatīvajā un simboliskajā telpā, vienlaikus piedāvājot alternatīvu skatījumu uz vēsturi un identitāti.
Kasems arī norāda uz iespējamo ietekmi uz jauniešiem. Viņaprāt, ilgtermiņā līdzīgi vēstījumi var ietekmēt vēsturisko apziņu, īpaši tad, ja Latvijas kultūras personības tiek pasniegtas kā kopīgas Krievijas un Latvijas kultūras telpas simboli.
Politologs pauž viedokli, ka pasākuma auditorija nav tikai cilvēki, kas to apmeklējuši Kazaņā. Viņaprāt, šādi kultūras vēstījumi vienlaikus ir adresēti arī Latvijas sabiedrībai un var ietekmēt priekšstatus par Latvijas vietu reģiona kultūras un vēsturiskajā telpā.
❗️ Krievija nepagodina Paulu. Krievija viņu izmanto, lai parādītu: Latvijas kultūras īstā dzimtene nav Rīga, bet gan maskava.
🌊 Kremlis kazaņā “Jaunā viļņa” ietvaros sarīkoja Raimonda Paula daiļradei veltītu vakaru. Tas viss notika, neraugoties uz Latvijas kā “nedraudzīgas… pic.twitter.com/0v9MCSload
— Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺 (@MaratQasem) August 31, 2026
